Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Varētu izteikt pieņēmumu, ka apdrošināšanas prēmiju apmēri 2011.gada laikā ir beidzot sasnieguši zemāko robežu, norāda Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

2011.gadā apdrošināšanas brokeru nozarē pirmoreiz kopš 2008.gada ir novērojams parakstīto apdrošināšanas prēmiju kopējā apmēra pieaugums - par 6 %, salīdzinot ar 2010.gadu. Tā ir pazīme, ka ir nostabilizējušies apdrošināšanas prēmiju apmēri Latvijā un vairs tādā apjomā kā iepriekš neturpinās cenu kari apdrošinātāju starpā.

Apdrošināšanas nozarē Latvijā pērn pirmoreiz kopš ekonomiskās krīzes sākuma vērojams parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, kas liecina par apdrošināšanas prēmiju stabilizēšanos un brokeru klientu skaita pieaugumu. Prēmiju apjoms krīzes laikā samazinājās divu faktoru ietekmē, kas ietekmēja visu apdrošināšanas tirgu – samazinājās apdrošināšanas klientu skaits un apdrošinātāji, cīnoties savā starpā par atlikušajiem klientiem, ievērojami samazināja apdrošināšanas prēmiju apmērus.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 390,9 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības – par 4%, sasniedzot 228 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un sasniedzot gandrīz trešdaļu (27,2%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana ir nostiprinājusies kā trešā populārākā apdrošināšanas nozare, pierādot savu nozīmīgumu mūsdienu neparedzamības apstākļos. Prēmiju apjoms īpašuma apdrošināšanā ir audzis par 14%.Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības pieaugušas par 7%. Lai gan ir novērojams neliels prēmiju apjoma kritums, pieaugošais atlīdzību apjoms norāda uz aizvien lielākām ceļu satiksmes negadījumu izmaksām.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, Latvijas dzelzceļš (LDz) trešdien, 28.oktobrī, uzsāks būvdarbus nu jau 11.dzelzceļa stacijā – Vaivaros, informē uzņēmumā.

Šīs stacijas modernizācijas ietvaros, vēsturiskā Vaivaru stacijas ēka tiks saglabāta kā kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis un pārvietota tālāk, Skautu ielas malā, blakus jaunajai modernizētajai gājēju pārejai.

Veco ēku funkcionāli vairs nav iespējams izmantot dzelzceļa pieturas punkta vajadzībām, jo paaugstinot peronu, tā atrastos ievērojami zemāk par peronu, un pasažieriem būtu apgrūtināta nokļūšana stacijā.

Taču, respektējot industriālo mantojumu un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) prasības, ēka tiks saglabāta un pārvietota uz piemērotu laukumu LDz teritorijā, kas atrodas blakus dzelzceļam, pārsimts metrus tālāk no līdzšinējās vietas. Ēkas pārvietošanas būvprojektu ir saskaņojuši gan VKPAI, gan Jūrmalas būvvalde. Ēkas pārvietošana notiks sertificēta būvuzrauga vadībā – tā vispirms tiks izjaukta, katra detaļa tiks numurēta un nogādāta noliktavā. Līdz nākamā gada jūnija beigām ēka tiks atjaunota līdzšinējā veidolā un novietota jaunajā vietā. Pēc tam tai konkursa kārtībā tiks meklēts piemērots nomnieks, kas, respektējot ēkas vēsturisko mūžu, varēs dot tai otro elpu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company 2016. gadā, piesaistot jaunu akcionāru - Vienna Insurance Group AG (VIG), turpinājusi attīstīt apdrošināšanas pakalpojumu portfeli un palielinājusi apgrozījumu Baltijas valstīs, informē BTA.

2016. gadā BTA Baltijas valstīs kopumā parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 132,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,4 % vairāk nekā 2015. gadā. Kā atzīst BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, akcionāra piesaiste un biznesa stratēģija uzņēmumam ļāvusi būtiski palielināt pārdošanas apjomus kaimiņvalstu tirgos, kā arī nostiprināt savas pozīcijas korporatīvo klientu segmentā, kurā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms audzis par 18 %.

Attīstot savus pakalpojumus Baltijas valstīs, BTA strauji kāpinājusi biznesa apjomus Igaunijā un Lietuvā. . Procentuāli lielākais parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniegts Igaunijā, proti, 29%. BTA apgrozījums Igaunijā audzis gandrīz trīs reizes straujāk nekā kopējais Igaunijas nedzīvības apdrošināšanas tirgū. Savukārt, pēc parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoma vislielākais pieaugums sasniegts Lietuvā – pērn Lietuvā BTA parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā, tādējādi uzrādot divas reizes straujāku izaugsmi nekā kopējais Lietuvas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Arī Latvijas tirgū aizvadītais gads bijis ar pozitīvu attīstības dinamiku un nelielu – 1 % – parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu.

2017. gada pirmajā ceturksnī pieaugušas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Visstraujākais izmaksu pieaugums (no pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem) ir bijis dzīvības apdrošināšanas sektorā, kur izmaksu pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, veido 33,9 %.Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas nozarē kopumā parakstīto prēmiju apjoms sastādījis 110,4 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā šajā laika posmā 2016. gadā. Klientiem atlīdzībās kopumā izmaksāti 70,9 miljoni eiro, kas ir par 16,1 % vairāk nekā 2015.gadā.“Parakstīto prēmiju apjoms ir lielāks nekā tika sagaidīts, kas apliecina, ka apdrošināšanas tirgus ir stabils un pierāda, ka Latvijas ekonomiskā situācija attīstās pozitīvi. Tiesa, turpinās pēdējo gadu tendence, ka klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms joprojām turpina augt straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, kas, diemžēl, agrāk vai vēlāk var novest pie cenu kāpuma atsevišķos apdrošināšanas veidos” skaidro LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE janvārī reģistrējusi filiāli Polijā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī ir jau sestā uzņēmuma filiāle Eiropā. Līdz šim BTA Polijā darbojās pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus visā Polijas teritorijā ar apdrošināšanas aģentu starpniecību.

Apdrošināšanas pakalpojumus Polijā BTA sāka piedāvāt 2009. gadā. Reģistrējot filiāli, BTA plāno nostiprināties Polijas tirgū, kā arī paplašināt piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu klāstu. Šobrīd BTA Polijas tirgū piedāvā OCTA, transportlīdzekļu stiklojuma apdrošināšanu, autovadītāju un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu Krievijā un Baltkrievijā, apdrošināšanas aģentu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārvadātāju finanšu saistību apdrošināšanu.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

AAS Baltic Insurance Company (BTA), kas pēc mātes uzņēmuma SE BTA Insurance Company reorganizācijas pārņēma tās Baltijas valstu biznesa portfeli un savu darbu reāli sāka 2015. gada 1. jūlijā, auditētā peļņa pērn sasniedza 4,2 miljonus eiro, informē BTA.

Kā norāda BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, pēc mātes uzņēmuma BTA Insurance Company SE reorganizācijas galvenais BTA uzdevums ir turpināt BTA attīstību Baltijas tirgū, piedāvājot kvalitatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus, saglabājot BTA pozīciju starp vadošajiem apdrošinātājiem Baltijā.

Laika periodā no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim BTA saskaņā ar auditētajiem finanšu rezultātiem parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 55,7 miljonu eiro apmērā.

Neraugoties uz kopējo BTA bruto izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu 35,6 miljonu eiro apmērā, BTA auditētā peļņa pirms nodokļa nomaksas pērn pusgada laikā sasniedza 4,2 miljonus eiro. Lai turpinātu veiksmīgu BTA attīstību un sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mūsu izvirzītās prioritātes pērn bija biznesa portfeļa sabalansēšana, administratīvo procesu un darbības izdevumu optimizēšana. Rezultātā Baltijas valstīs sasniedzām vienu no labākajiem kombinētās attiecības rādītājiem (93,1%) starp vadošajiem uzņēmumiem Baltijas apdrošināšanas tirgū, atzīmē J.Lucaus.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

AAS BTA Baltic Insurance Company bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada deviņos mēnešos audzis par 30,8%, savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 7,3 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Straujākā izaugsme joprojām vērojama Latvijas apdrošināšanas tirgū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajos deviņos mēnešos bija par 43,7% lielāks nekā 2017.gada deviņu mēnešu griezumā. BTA Latvijā, salīdzinājumā ar 2017.gadu to pašu periodu, palielinājis peļņu, sasniedzot 2,9 milj. eiro.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šī gada deviņos mēnešos sasniedza 59,1 milj. eiro, kas ir par 18 milj. eiro vairāk nekā 2017.gadā. Izteikts BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums +43.7% vērojams Latvijā, tā rezultātā, BTA turpina noturēt stabilas pozīcijas kā vadošais apdrošinātājs kopējā Baltijas tirgū, kur kopējais bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedz 156,6 milj. eiro (+30,8%). Savukārt Lietuvā BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 24,2%, bet Igaunijā - par 23,6%.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos vērojams veselīgs tirgus izaugsmes temps: parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro.

Lielākais apdrošināšanas tirgus veids ar 36,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8,3% pret 2018. gada 1. ceturksni). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 17,8 miljoni eiro, kas ir 17% pieaugums. Kā skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins, veselības apdrošināšana Latvijā aug noturīgi, bet fakts, ka straujāk aug veselības apdrošināšanas izmaksātās atlīdzības, nozīmē, ka cilvēki daudz izmanto maksas pakalpojumus medicīnas iestādēs. «Acīmredzot, ar valsts veselības aprūpes piedāvājumu nepietiek. To plašā pētījumā konstatēja arī Pasaules Veselības organizācija – ka Latvijā personīgo maksājumu daļa veselības aprūpes izdevumos ir starp augstākajām Eiropas Savienībā,» atgādina J. Abāšins.

Pasaules gala prognozētāji, zinātnieki, kas izstrādājuši vasabi ugunsgrēka signalizācijas, kā arī pētnieki, kas pēta to kā vēlme doties uz tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu, aizvadītajā nedēļā pulcējās Hārvardas universitātē, lai saņemtu Ig Nobela jeb joku Nobela prēmijas, vēsta Reuters.

Prēmijas izsniedza iepriekšējo gadu īsto Nobela prēmiju ieguvēji. Tā, piemēram, Sabiedriskās drošības prēmiju saņēmis Džons Senders no Toronto Universitātes, kurš veicis eksperimentus kādā veidā traucējošas lietas – šajā gadījumā ķivere ar vizieri, kas periodiski attaisījās un aiztaisījās – ietekmē uzmanību braucot pa automaģistrāli.

Savukārt Rodailendas profesors Peters Snaiders saņēma prēmiju medicīnā, jo bija veicis pētījumus par to, kādā veidā vēlme apmeklēt tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu. P. Snaidera komanda lika brīvprātīgajiem periodiski izdzert 250 mililitrus ūdens un mēģināja noskaidrot, kurš izturēs visilgāk neapmeklējot tualeti. Pētījumā tika secināts, ka uzmanība un lēmumu pieņemšana tiek pamatīgi iedragātas, kad cilvēkam ir liela vēlme apmeklēt tualeti.

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.