Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu.

Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic «krīzes» risināšanai, raksta portāls Pietiek.com.

Skepsi par Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns. Skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard05(23).jpg

Nevis uzrauga valsts intereses, bet sagaida kritisku mirkli, noalgo konsultantus un caur šiem konsultantiem šķiež valsts budžeta līdzekļus.

Tieši tā varētu raksturot valdošo politiķu rīcību un situāciju ar nu jau bankrotējušo a/s Liepājas metalurgs (LM) un tam piesaistīto Valda Dombrovska valdības laikā ļoti iecienīto konsultantu Prudentia. Pagājušā gada laikā konsultanti no valsts budžeta līdzekļiem par saviem padomiem LM sakarā saņēmuši ap pusmiljonu eiro. Par ko? Par to, ka LM tagad ir bankrotējis, bet lēmums par to, vai pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, tika stiepts gandrīz gadu, gan aizbildinoties ar akcionāru ķīviņiem, gan pirms pašvaldību vēlēšanām izspēlējot jau iepriekš neveiksmei nolemto tiesiskās aizsardzības kārti. Kurš no tā ir ieguvējs? Noteikti ne 2000 LM strādnieki, kas pie laikus pieteiktas LM maksātnespējas vismaz būtu saņēmuši sociālo nodrošinājumu no pilnas izpeļņas. Ieguvēji nav arī LM piegādātāji, kas labu laiku tika baroti ar veltām cerībām par to, ka rūpnīcas ražošana teju, teju atsāksies. Ieguvēja nav arī valsts, kas galu galā tāpat bija spiesta samaksāt gan LM kredītu, gan segt konsultantu rēķinus pusmiljona eiro vērtībā.

AS Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības noteiktajā termiņā vienošanos par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma izvešanā no krīzes, kas kalpotu par pamatu turpmākam darbam pie līguma izstrādes saskaņošanas, aģentūru LETA informēja valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers pārstāvji.

Tāpat viņi apliecināja, ka abi pārējie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - vienošanos ar saviem labojumiem un precizējumiem ir atsūtījuši.

Patlaban juristi šīs korekcijas izvērtē, norādīja Prudentia advisers.

Kā ziņots, vakar, izpildot valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz LM, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Kirova Lipmana akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans pilnībā noraida Prudentia Advisers un uzņēmuma kreditoru izteikto piedāvājumu pārdot faktiski visas viņam piederošās akcijas par simbolisku cenu – 1 latu.

Tā teikts K.Lipmana nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam un Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam.

Iepazinies ar Prudentia Advisers un Liepājas metalurga kreditoru izteikto piedāvājumu, K.Lipmans to nosauc par kategoriski nepieņemamu un noraida to.

Vēstulē Liepājas metalurga akcionārs atkāroti norāda, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tai skaitā - piesaistot stratēģisko investoru, taču, lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt vairākus viņa izvirzītos nosacījumus.

Atbildīgie nespēj nosaukt skaidrus kritērijus tam, kāpēc finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga glābšanā piesaistīta sabiedrībā pretrunīgi vērtētā investīciju banka Prudentia. Kreditoru kluba viens no kritērijiem - pieredze ar airBaltic, šodien vēsta laikraksts Diena.

No Liepājas metalurga Kreditoru kluba kopš aprīļa sākuma Prudentia Advisers tiek maksāta fiksēta samaksa. Spriežot pēc neoficiālas informācijas, tie ir 15 tūkstoši latu nedēļā, tātad līdz šim Prudentia varētu būt saņēmusi ap 270 tūkstošiem latu, skaidro laikraksts. Šī summa gan tikšot atskaitīta no kopējās veiksmes prēmijas, kas var sasniegt pusmiljonu latu, norādījusi Valsts kase.

Valsts pārstāvji arī mierinājuši, ka konsultanta darbu šobrīd kopīgi apmaksā Kreditoru klubs, kur gan Valsts kase veido lielāko daļu. Bet lielāko daļu samaksas LM veiksmīgas reanimēšanas gadījumā veiks no paša Metalurga līdzekļiem.

Cīņa finanšu grūtību māktā Liepājas metalurga (LM) akcijām atgādina Ostapa Bendera secinājumu, ka dalītas tiek beigta ēzeļa ausis, izteicies viens no LM akcionāriem Iļja Segals.

Kirovs Lipmans mēģina no Sergeja Zaharjina attiesāt 11,5% LM akciju.

«Uzņēmumam ir nepieciešams jauns kapitāls, apgrozāmie līdzekļi. No tā, ka jebkuram akcionāram būs vairāk vai mazāk akciju, apgrozāmie līdzekļi neparādīsies,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Segals.

Vienīgi apgrozāmo līdzekļu piesaistīšana ļaus uzņēmumam turpināt darbību, tādēļ «mēs nodarbojamies ar investora piesaisti, un alternatīvai runājam ar kreditoru klubu - arī kreditori varētu ieplūdināt jaunu kapitālu kompānijā», skaidro LM akcionārs.

Pēc Segala teiktā, Krievijas kompānija Daļpolimetall ir viens no iespējamajiem investoriem, bet konsultantam Prudentia Advisers esot vēl divi vai trīs potenciālie investori.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Kompānija Prudentia atlīdzību par konsultācijām Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) pamatražotnes pircēja meklēšanā varētu saņemt šomēnes, aģentūrai BNS pastāstīja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka Prudentia atlīdzībā saņems 2% no pamatražotnes pārdošanas summas (107 miljoni eiro), no tās atņemot 50% no atlīdzības, ko Prudentia saņēma par konsultācijām LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) laikā - 2% no ražotnes pārdošanas summas veido 2,14 miljonus eiro, taču nedz konkrētu atlīdzības summu, nedz Liepājas metalurga TAP laikā saņemto atlīdzību Prudentia vadītājs atklāt nevēlējās.

«Tā ir atlīdzība par visas komandas ieguldīto darbu gandrīz divo gadu laikā. Prudentia tika izraudzīta LM administratora Haralda Velmera rīkotā konkursā, kurā piedalījās seši pretendenti. (..) Esmu pateicīgs savai lielajai Prudentia 20 cilvēku komandai, kas šos divus gadus strādāja pie šā projekta, lai atrisinātu lielākā Latvijas ražošanas un eksportētāja uzņēmuma problēmas. Tas ietvēra gan kreditoru interešu aizstāvību, gan akcionāru konflikta risināšanu, gan biznesa plāna izstrādi, gan tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes koordinēšanu, gan dažāda veida konsultācijas administratoram un galu galā investora piesaisti LM,» skaidroja Krastiņš.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic bijušais konsultants Prudentia par Vācijas investora atrašanu ir saņēmis atlīdzību, informēja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš apstiprina, ka Prudentia ir noregulējusi un izbeigusi bez savstarpējām pretenzijām savas līgumiskās attiecības gan ar airBaltic, gan Satiksmes ministriju. Atlīdzības apmēru Krastiņš neatklāj.

Viņš uzskata, ka ir noslēgts veiksmīgs darījums ar Prudentia atrasto vācu finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu un airBaltic saņēmis būtiskas investīcijas 131 miljona eiro apmērā. Turklāt lidsabiedrība turpinot augt visā Baltijā un gatavojas jaunās Bombardier flotes saņemšanai rudenī. Krastiņš uzskata, ka «viss ir noritējis, kā tika plānots, sākot darījumu ar Montāgu-Girmesu 2015.gada rudenī, un pašlaik airBaltic bizness attīstās ļoti veiksmīgi».

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nolēmis sākt sarunas ar kreditoriem bez konsultanta Prudentia Advisers starpniecības.

Valdības izveidotā darba grupa plāno šodien, 5.jūnijā, iepazīties ar konsultanta Prudentia Advisers atzinumu par a/s Liepājas metalurgs (LM) akcionāru iesniegtajiem priekšlikumiem un lemt par tālāko rīcību. Tikmēr Kirovs Lipmans jau sakās ticies ar bankas Citadele pārstāvjiem, lai izzinātu kreditoru viedokli un rīkotos bez starpniekiem. Savukārt rūpnīcā ir pastiprināta apsardze.

«Mēs neesam redzējuši tos dokumentus, ko parakstījuši Zaharjins un Segals. Mēs lūdzām, lai Prudentia tos parāda, bet saņēmām atteikumu. Varbūt, ja mēs šos dokumentus redzētu – arī parakstītu. No publiski izskanējušās informācijas saprotams, ka sākotnēji Prudentia piedāvātie varianti šobrīd ir grozīti. Tas vairs nav sākotnējais piedāvājums, bet mēs nezinām, kāds ir jaunais,» norāda K.Lipmana pārstāvis, zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.

Metālapstrādes uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionāri var runāt, cik viņi grib, bet ne viens nopietns investors neuztvers viņus nopietni. Tā pēc darba grupas sanāksmes norādīja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

^{Papildināta no 5. rindkopas.}

Pec viņa teiktā, investoriem būtu jānāk runāt pie Prudentia, jo tur darbojas profesionāļi, nevis akcionāriem, kas tikai vēlas, lai valsts aizvien vairāk iesaistītos strīda risināšanā.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka akcionāriem acīmredzot nav vēlmes glābt uzņēmumu.

Jāmin, ka šobrīd Prudentia izvērtē 10 no Sergeja Zajarjina un Iļjas Segala iesniegtajiem grozījumiem vienošanās dokumentos. Savukārt, pēc K. Krastiņa teiktā, no Kirova Lipmana nav saņemti nekādi konstruktīvi risinājumi.

Tikmēr pats K. Lipmans medijiem izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka šonedēļ viņš uzsācis sarunas ar Liepājas metalurga kreditoriem

Krievijas metalurģijas kompānija Daļpolimetall aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās AS Liepājas metalurgs iegādi.

«Ja mums izdosies vienoties ar akcionāriem un kreditoru klubu, esam gatavi sākt ražošanu uzņēmumā trīs četru nedēļu laikā,» laikrakstam Vesti Segodņa apstiprinājis Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs.

To, ka šī kompānija ir starp investoriem, Dienas biznesam apstiprināja arī Sergejs Zaharjins. Viņš arī norādīja, kas šis, protams, neesot vienīgais investors.

Krievijas uzņēmuma pārstāvji vairākas reizes apmeklējuši Liepājas metalurgu un tikušies ar tā akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Ar abiem akcionāriem esot panākta iepriekšēja vienošanās par akciju iegādi, tikšanās ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu tiek plānota tuvākajā laikā.

Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.

Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.

Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.

airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals akceptējuši Prudentia Advisor piedāvātos a/s Liepājas metalurgs akciju komerciālās nodošanas noteikumus.

Lai arī ligums ir parakstīts, tam tomēr pievienoti labojumi. «Tā kā mums patiesi rūp uzņēmuma un rūpnīcas liktenis un mums ir svarīgi, lai ražošana nekavējoties tiktu atsākta, esam centušies pēc iespējas ievērot Jūsu piedāvātos nosacījumus, ietverot Jūsu piedāvātajos līguma nosacījumos tikai tādus noteikumus, kas garantē visiem trim lielākajiem akcionāriem vienādas iespējas un tiesības,» teikts abu akcionāru parakstītā vēstulē Prudentia Advisor. Tāpat akcionāri norāda, ka turējušies pie izstrādātā TAP plāna. Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurga akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam līdz 19.augustam bija jāatdod uzņēmuma kreditoriem savas Metalurga akcijas, pretējā gadījumā draud uzņēmuma maksātnespējas process.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.

Nav skaidrs, vai konsultants Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro lielu atlīdzību par 52 miljonu eiro investīcijām, ko nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic apņēmies veikt vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura demisiju trešdienas rītā negaidīti pieprasīja premjere Laimdota Straujuma, Dienai uzsver, ka līgums ar Prudentia vairs nav spēkā un viņš ar politisku lēmumu par šādas atlīdzības izmaksu uz valdību «nekādā gadījumā neietu,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A. Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. «Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija,» kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: «Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu.»

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Viens no trim lielākajiem metalurģijas uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans piekrīt valdības piedāvātajam uzņēmuma glābšanas plānam, bet piedāvājot savus precizējumus vienošanās plānā.

Jau ziņots, ka līdz šodienai Liepājas metalurga akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 milj. Ls no Liepājas metalurga parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 milj. Ls, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.

Līdz šīs dienas beigām līgums par akciju pārdošanu ar Prudentia Advisor tiks parakstīts, telefonsarunā ar Db.lv apgalvoja a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.

Tomēr akciju pārskaitīšana notiks tikai tad, kad būs parakstīti arī līguma pielikumi, kas garantēs ražošanas turpināšanu rūpnīcā, viņš uzsvēra. Patlaban abu puši juristi turpinot darbu, lai sakaņotu visus līguma punktus un turpmāko rīcību.

Līdz 16. aprīlim, kad valdība plāno atkārtoti vērtēt situāciju a/s Liepājas metalurgs, būs arī zināms, vai investīciju banku pakalpojumu un finanšu konsultāciju kompānija Prudentia kļūs par finanšu konsultantu uzņēmuma nākotnes scenārijam.

«Liepājas metalurgs ir sarežģīts vienādojums,» db.lv atzina Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš norādīja, ka lielie kreditori uzskata - maksātnespēja nebūtu labs risinājums, jo maksātnespējas procesu pieredze Latvijā liecina, ka kreditori cietīs pirmie. Tāpēc nepieciešams izvērtēt gan objektīvos, gan subjektīvos faktorus, kas noveduši pie rezultāta, ko parāda auditoru ziņojums. Jānovērtē, vai tēraudražošanas tirgus pārskatāmā periodā var atgūties tā, lai uzņēmuma darbība kļūtu krasi rentablāka. Tāpat jāizvērtē subjektīvie faktori, kas attiecas uz uzņēmuma iekšējo darba organizāciju. Ģ. Rungainis gan atteicās komentēt audita rezultātus, tāpat arī to, vai Prudentia uzņemsies konsultanta pienākumus. «Skaidrs ir tas, ka kreditori nedarbosies pret valsti,» viņš piebilda.