Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lai paaugstinātu pacienta komforta līmeni un novērstu iespējamos ar stresu saistītos sarežģījumus zobārstniecības procedūru laikā, it sevišķi bērniem, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sācis pielietot pacientu medikamentozu nomierināšanu ar slāpekļa oksīdu (N2O) jeb smieklu gāzes palīdzību.

Lai ieviestu šo pakalpojumu, institūta Bērnu nodaļas speciālisti ir apguvuši smieklu gāzes lietošanas tehniku, tāpat ir arī īpaši pielāgots zobārstniecības kabinets Bērnu nodaļā, lai droši varētu veikt sedāciju ar smieklu gāzi.

Sedācija ir procedūra, kas nav vispārējā anestēzija (narkoze), taču pacients saņem medikamentus, kuri nomierina, neļaujot rasties ar augsta stresa līmeni saistītām nepatīkamām izjūtām un sarežģījumiem. Procedrūas laikā pacients ir adekvātā kontaktā, mierīgs, var būt nedaudz apreibis vai eiforisks. Šis efekts ir īslaicīgs un pēc procedūras visbiežāk nav vairs jūtams.

Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas vadītājs, anesteziologs doc. Juris Svaža skaidro, ka saskaņā ar pētījumiem zobārstniecībā vidēji 10–30% pacientu izjūt bailes vai ievērojamu diskomfortu gan pirms gaidāmās zobārstniecības procedūras, gan arī tās laikā. Paaugstināts uztraukuma (stresa) līmenis atsevišķiem pacientiem var radīt tādas komplikācijas kā ģīboni, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds ritma traucējumus.

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.

Sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā ministre norādījusi, ka kopā ar mediķiem vienojusies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem gan medicīnas personālam, gan pacientiem, lai varētu atsākt zobārstniecības, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus.

Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.

Estētiskās un lāzeru medicīnas klīnikas “Era Esthetic” attīstībā 10 gadu laikā investēti vairāk nekā divi miljoni eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro ieguldīti medicīniskajā aprīkojumā, iegādājoties jaunākās tehnoloģijas dermatoloģisko slimību ārstēšanā un estētiskajā medicīnā.

Personāla izaugsmē un kvalifikācijas celšanā šajā laikā ieguldīti vairāk nekā 100 000 eiro.

"Klīnikas koncepts ir inovatīvāko tehnoloģiju piemērošana dermatoloģijā un estētiskajā medicīnā, kas palīdz Latvijas ārstiem un pacientiem neatpalikt no pasaules medicīnas tendencēm," norāda klīnikas vadītāja Jūlija Jurgele.

Starptautiskais klīniku tīkls, kura izcelsmes valsts ir Lietuva, jau 16 gadus darbojas Baltijā un 2022.gadā bija iekļauts Financial Times Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Pašlaik “Era Esthetic” strādā Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Francijā. Latvijā SIA “Era Esthetic” tika dibināta 2014.gadā.

Klīnikas dermatologiem pieejams asinsvadu ārstēšanas lāzers, pigmentācijas un tetovējumu noņemšanas lāzers, virkne frakcionētu lāzeru klīnikas ārstiem ļauj risināt tādas pacientu ādas problēmas kā rētas, strijas, traucējošie ādas veidojumi, ādas novecošanās pazīmes. Klīnikā pieejamas arī citas tehnoloģijas – radioviļņu un ultraskaņas metodes. “Era Esthetic” attīsta preventīvo medicīnu, kā arī pakalpojumus citās ar dermatoloģiju saistītas medicīnas sfērās – mikroķirurģijā un ginekoloģijā. Vēl viens “Era Esthetic” attīstības virziens ir zobārstniecība.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašlaik pastiprināti strādā ar ēnu ekonomikas izskaušanu autoservisu nozarē, bet pēc tam plānots pievērsties zobārstniecībai, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka VID ieviesis jaunu pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai VID struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību. Pirmā šāda nozare ir autoservisi.

Jaunā pieeja ietver vairākus soļus. Vispirms sabiedrība un uzņēmēji tiek informēti par nozari, kurā pastiprināti tiks veikti uzraudzības pasākumi, aicinot uzņēmējus patstāvīgi sakārtot nodokļu saistību izpildi, dodot tam laiku divus mēnešus. Ja šajā laikā netiks gūti pozitīvi rezultāti, VID veiks preventīvos pasākumus konkrētiem komersantiem. Savukārt tiem komersantiem, kuri nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes rezultāti nebūs snieguši vēlamos rezultātus, tiks veikti represīvie pasākumi - tematiskās pārbaudes, nodokļu auditi, nepieciešamības gadījumā iesaistot Finanšu policijas resursus.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nevar izdarīt labāk

To intervijā DB uzsver Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņa ieskatā privātā medicīna ir vienīgā pienu dodošā govs visā veselības sistēmā, piemērs ir slimnīcas, kas tiek būvētas kā sēnes, tāpēc valstij nevajadzētu kavēties ar šī potenciāla izmantošanu, bet notiek pretējais.

Fragments no intervijas:

Cik plaši pašlaik ir izplatīta kukuļu došana un ņemšana?

Ticiet man, absolūti pietiekoši, turklāt – jo tuvāk Stradiņa slimnīcai, jo šis process ir izteiktāks, jo tālāk no tās – jo mazāk jūtams. Protams, ir ārsti, kas ir izņēmums. Sistēmu faktiski glābs hobijārstes, kurām ir labi pelnoši veči, tāpat daži trakie vecie misionāri un pa kādam jaunajam entuziastam. Vēl ir tādi, kas naudu patiesībā pelna privātajā sektorā, kurš sāk pārklāties ar publisko. Zelta standarts ir trīs darbības vietas – universitātes slimnīca, laba privātkompānija un vēl sava privātprakse. Pacients starp tām tiek dzenāts un pa ceļam atbrīvots no naudas. Pacients ārstu sastop privātā klīnikā, kur saņem solījumu pa kluso tikt izoperēts valsts slimnīcā, un pēc tam ārsts aicina atkopties viņa privātpraksē. Tā dara daudzi, uzvārdus varam skaitīt pulka, un tie ir visi lielākie valsts medicīnas sektora aizstāvji. Rezultātā sistēma stagnē un pūst, tai ir sociālisma ekonomikas pūstošie elementi visā savā spožumā, plus pa virsu vēl ir vājš menedžments, šeptēšanās ar iepirkumiem, kā arī šīs organizētās izspiešanas shēmas. Pretī šai sistēmai ir bezproblēmu zona – privātais sektors, kuram vienu reizi samaksā un kurš izdara visu kā uz burvju mājiena. Paši maksājam savus kredītus, nekādu publisku investīciju nav, bet mūsu darbinieki saņem labākas algas, mums ir mazākas problēmas ar pelēkās naudas apriti. Valsts ieņēmumu dienests savās pārbaudēs ir laimīgs, jo mums ir izcili caurspīdīga sistēma. Pelīte neizspruks! Tai pašā laikā publiskais sektors daudzus gadus, kvintesence bija pie ministra Belēviča, ir mēģinājums mūs iznīcināt kā neērtu konkurentu, kā efektīvas saimniekošanas piemēru. Tas ilgstoši ir bijis mēģinājis nokaut vienīgo govi, kas vēl dod pienu.

Lai risinātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības izaicinājumus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts attīstīs bērnu zobārstniecības centru, veidojot jaunu un mūsdienīgu infrastruktūru.

Jaunās telpas tiks plānotas tā, lai bērniem un pusaudžiem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinātu pielāgotu un modernizētu vidi, kurā iespējams saņemt augstvērtīgus zobārstniecības pakalpojumus, īpaši komplicētos gadījumos.

Valdība otrdien atbalstīja 3,28 miljonu eiro piešķiršanu jaunu telpu izveidei, kas tiks integrētas kopējā RSU infrastruktūrā un nākotnē nodrošinās arī ievērojami plašākas iespējas valsts apmaksātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Bērnu zobārstniecības centra attīstība notiks plašāka RSU infrastruktūras projekta ietvaros, kur tiek plānota jaunas ēkas būvniecība, kas būs savienota ar esošajām ēkām, izmantojot pazemes līmeņa savienojumus un gaisa koridorus. Tas sekmēs daudz efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un sadarbību starp dažādām nodaļām, kā arī atvieglos zobārstniecības studentu un rezidentu klīnisko apmācību.

Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

Pandēmija nolikusi uz pauzes arī medicīnas tūrismu. Pakalpojumi medicīnas tūristiem nav pieejami līdz nākamajiem valdības lēmumiem.

Līdzīgi kā atpūtas tūrismā, arī medicīnas tūrismā Covid-19 ierobežojumu dēļ jau pavasarī krasi samazinājās ārvalstu pacientu skaits.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka vasarā šī situācija nedaudz normalizējās un ārvalstu pacienti īstenoja ārstēšanos Latvijas ārstniecības iestādēs. Septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, kas ļāva uzņemt ārvalstu pacientus bez pašizolācijas, bez karantīnas ievērošanas. Taču grozījumi tika atcelti, aizvadītajās nedēļās Latvijā ieviešot stingrākus ierobežojumus. Līdz ar to virkne ārvalstu pacientu, kas plānoja savu ārstēšanos Latvijā, decembrī un janvārī nevar atbraukt, jo atkal ir ierobežojumi, kas to liedz.

Lietuvas zobārstniecības klīniku tīkls, kas specializējas implantoloģijā un estētiskajā zobārstniecībā, ''Neodenta'' ir uzsācis publisku obligāciju piedāvājumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu. 3 gadu obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīt līdz 3 miljoniem eiro, piedāvājot investoriem gada procentu likmi 10% apmērā.

Vērtspapīri ir pieejami parakstīšanai no 2. decembra līdz 13. decembrim plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru uzņēmumu vai banku (''Signet'', ''Swedbank'', ''SEB Bank'', ''Danske Bank'' un citu) starpniecību. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, procenti tiek maksāti reizi pusgadā.

Paredzams, ka obligācijas tiks iekļautas alternatīvajā ''Nasdaq Baltic First North'' tirgū trīs mēnešu laikā pēc emisijas.Iegūto līdzekļu un nodrošinājuma izmantošanaIegūtie līdzekļi tiks izmantoti jaunu nekustamo īpašumu iegādei zobārstniecības klīnikas darbībai, jaunu klīniku izveidei un aprīkošanai vai paplašināšanai, iegādājoties pastāvošās klīnikas. Līdz 633 000 eiro tiks novirzīti kārtējā kredīta refinansēšanai saistībā ar īpašuma iegādi klīnikas tīkla paplašināšanai.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aicina Valsts ieņēmuma dienestu veikt aktīvākus nodokļu kontroles pasākumus arī apsardzes nozarē, lai tiktu sperts solis tālāk ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences apstākļu veicināšanā.

«Reālo ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un algu izmaksa «aploksnēs», kas apsardzes nozarē eksistē jau gadiem, liedz godīgi strādājošajiem komersantiem būt konkurētspējīgiem gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos. Aplēses arī liecina, ka nenomaksātu nodokļu dēļ šajā nozarē valsts katru gadu zaudē vairākus desmitus miljonus eiro,» norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus DNKA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka asociācija bija aicinājusi 100 lielākos apsardzes nozares uzņēmumus informēt par kopējo uzņēmuma nodokļu nomaksas apmēru uz 1 apgrozījuma latu 2013.gadā, tomēr šim lūgumam atsaucās tikai četri komersanti. Tas radot pamatu aizdomām tam, ka lielai daļai uzņēmumu šie dati ir slēpjami un netieši norādot uz atrašonas ekonomikas pelēkajā zonā. Lai sekmētu nozares pārskatāmību DNKA jau ir vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izstrādāt detalizētu apsardzes komersantu reģistru, kurā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par licencētajiem nozares uzņēmumiem (objektu un darbinieku skaitu, transportlīdzekļiem utt.).

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultāte pirmsklīniskajā apmācībā sākusi izmantot 18 speciālas apmācību video kameras, informē RSU.

Tās, piestiprinātas pie studenta galvas, ļaus filmēt un ierakstīt zobārstniecības studentu veikto manipulāciju procesu, tādējādi palīdzot gan vietējiem, gan ārvalstu studentiem ātrāk un vēl izcilāk apgūt nepieciešamās profesionālās iemaņas.

Nodarbību laikā katra studenta individuālais darbs tiks saglabāts video failā. Pēc nodarbības students saņems pieeju savam personīgajam video materiālam, lai kopīgi ar pasniedzēju vai individuāli varētu analizēt darba procesu – pareizās un attīstāmās darbības.

Jaunā metode ar video kamerām ļaus apmācības procesā vēl vairāk pievērst uzmanību sīkām detaļām, kas ir ļoti svarīgas zobārsta profesijā, kur katra kustība ārstēšanas procesā ir ar īpašu nozīmi un jāveic ar absolūtu precizitāti. Uzlabojamo darbību analīze būs jauns mācīšanas un mācīšanās veids, kurš mūsdienu tehnoloģiju pasaulē no studentu puses tiek uztverts ar sajūsmu.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Šī gada pirmajos mēnešos novērota palielināta iedzīvotāju interese par patēriņa kredīta aizdevumiem, lai segtu dažādus ar ārstniecību saistītus izdevumus, liecina Luminor bankas informācija.

Vidējā aizdevuma summa šiem mērķiem sasniedz 4000 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020.gadu, kad visbiežāk patēriņa kredītu Latvijas iedzīvotāji noformēja remontam un īpašuma labiekārtošanas darbiem, šobrīd klienti atzīst, ka arvien biežāk papildu līdzekļi ir nepieciešami dažādu ārstniecības izdevumu segšanai. Visbiežāk piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ar zobārstniecību saistītiem pakalpojumiem, kā arī dažādām plānveida operācijām, manipulācijām un izmeklējumiem.

"2021.gads ir ieviesis zināmas korekcijas - ja pagājušajā gadā attālināts darbs veicināja iedzīvotājus aktīvi pievērsties sava mājokļa uzlabošanai, tad šogad arvien biežāk aizdevums nepieciešams, lai cilvēki varētu veikt dažādas ārstnieciskas procedūras un manipulācijas. Iespēja papildu saņemt naudas līdzekļus īsā laikā daudziem palīdz ātrāk nonākt pie speciālistiem. Tikmēr zobārstniecība joprojām nav lēts pakalpojums, īpaši ortodontija, tādējādi vēršanās pie bankas nereti ir vienīgais veids, kā cilvēkiem saņemt nepieciešamo finansiālo palīdzību. Kopumā redzam, ka iedzīvotāju attieksme ir atbildīga gan pret savu veselību, gan finansēm, jo lēmums par papildu saistību uzņemšanos tiek pieņemts pārdomāti," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir ieviesis jaunu pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai VID struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību, informē VID.

Pirmā no šādām nozarēm bija Automobiļu apkope un remonts, savukārt nākamā nozare ir Zobārstniecība. Arī šiem nodokļu maksātājiem no 1.oktobra VID nosaka divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periodu (oktobri un novembri). To laikā zobārstniecības nozares nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā, deklarēt algas pilnā apmērā un iesniegt ziņa par darba ņēmējiem. Pretējā gadījumā, tāpat kā automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem, VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus.

Zobārstniecības nozari VID ēnu ekonomikas apkarošanā ir noteicis kā nākamo prioritāro nozari, jo šīs nozares nodokļu maksātājiem tiek konstatēti riski, kas norāda ne tikai uz algu izmaksu aploksnēs, bet arī uz faktisko ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā un to iespējamo slēpšanu, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas. VID šajā nozarē strādājošajiem pievērsīs īpaši pastiprinātu uzmanību, kas nozīmē, ka tieši šīs nozares saimnieciskās darbības veicējiem un uzņēmumiem nodokļu nemaksāšanas risku konstatēšanas gadījumā vispirms tiks veikti preventīvie nodokļu administrēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā – arī nodokļu kontroles pasākumi.