Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī palielinājies līdz 93,4 punktiem salīdzinājumā ar 92,5 punktiem augustā, tādējādi kāpums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 93,8 punktiem. Indekss pieaudzis, neskatoties uz Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumu Vācijā.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, septembrī pieaudzis no 87,9 punktiem līdz 89,2 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 97,2 punktiem līdz 97,7 punktiem. "Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5 punktiem salīdzinājumā ar 86,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Turklāt indekss pieaudzis straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 89,3 punktiem. Indeksa pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar pakāpenisku koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētu pasākumu atvieglošanu Eiropas valstīs.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, jūlijā pieaudzis no 81,3 punktiem līdz 84,5 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 91,4 punktiem līdz 97 punktiem.

"Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Septembrī Vācijas biznesa vides noskaņojums saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas, un to nespēja uzlabot pat Eiropas Centrālās bankas plāni veicināt eirozonas ekonomikas atgūšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, septembrī saruka līdz 104,7 punktiem, salīdzinot ar 106,3 punktiem augustā.

Saskaņā ar Bloomberg veiktās aptaujas rezultātiem ekonomisti paredzēja kritumu līdz 105,8 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvoja kritumu, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme apstājās, jo starptautiskā politiskā spriedze un augstais bezdarba līmenis pasliktināja noskaņojumu.

«Ifo indekss kopš pavasara ir ievērojami nokrities,» saka Raiffeisen Schweiz eksperts Aleksanders Kohs. Viņš piebilst, ka galvenie iemesli ir Ukrainas konflikts un zemāka izaugsme eirozonas kaimiņvalstīs. Tomēr eksperts uzskata, ka dinamikai rudenī vajadzētu stabilizēties un izaugsmes perspektīvām gada beigās uzlaboties.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Martā piekto mēnesi pēc kārtas palielinājās Vācijas uzņēmēju noskaņojums, sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada jūlija, liecina jaunākie Ifo indeksa dati.

Biznesa vides indekss martā sasniedza 107,9 punktu līmeni. Februārī indeksa vērtība bija 106,8 punkti.

Pašreizējās situācijas novērtējuma indekss pieauga no 111,3 punktiem līdz 112 punktiem, un tas bija atbilstoši ekspertu iepriekš izteiktajām prognozēm. Savukārt nākotnes prognožu indekss bija labāks nekā gaidīts – pieaugot no 102,5 punktiem līdz 103,9 punktiem.

Indekss liecina, ka Vācijas biznesa vides noskaņojums atkal uzlabojas, pēc pērn piedzīvotā ekonomikas izaugsmes krituma un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas uzņēmēju noskaņojumu iepriekš pasliktināja.

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Vācijas ekonomika, kas pērn palīdzēja eirozonai izrāpties no ilgākās recesijas vēsturē, šā gada otrajā ceturksnī saruka, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz vien pavisam nelielu izaugsmi gada otrajā pusē.

Commerzbank ekonomists Jorgs Krēmers saka, ka pēdējie ražošanas sektora dati rada raizes, un trešais ceturksnis visdrīzāk bijis sliktāks nekā gaidīts, līdz ar to ekonomika varētu labākaja gadījumā stagnēt.

Vācijas uz eksportu orientētā ekonomika cieš no Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Krieviju un nestabilitātes Tuvajos Austrumos.

Janvārī Vācijas biznesa noskaņojums uzlabojās jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kurš balstīts uz 7000 uzņēmēju aptauju, janvārī audzis līdz 110,6 punktiem, salīdzinot ar 109,5 punktiem decembrī.

Patlaban Vācijas ekonomikas izaugsme ir galvenais eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējspējs. Vācijas Centrālā banka Bundesbank prognozē, ka šajā gadā Vācijas ekonomika piedzīvos spēcīgu kāpumu, pēc pērnā gada pēdējā ceturksnī piedzīvotās bremzēšanās.

Kā liecina jaunākie dati, Vācijā bezdarbnieku skaits decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā saruka un bezdarba līmenis turējās pie 6,9%, kas ir gandrīz 20 gadu zemākais līmenis. Pērn auga gan privātais patēriņš, gan importa, gan ekspoeta apjomi, un visdrīzāk janvārī arī Vācijas ražošanas apjomi ir auguši jau septīto mēnesi pēc kārtas.

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, informē banka Citadele pārstāve Baiba Ābelniece.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

Vācijas biznesa noskaņojums pasliktinājies, tādējādi akcentējot bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika zaudē izaugsmes tempu.

Ifo indeksa dati liecina, ka jūlijā indekss sarucis līdz 108 punktiem, kas ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad noskaņojums pasliktinās. Eksperti gaidīja nelielu samazinājumu līdz 109,4 punktiem. Jūnijā indekss bija 109,7 punkti.

Vācijas bizness pēdējo mēnešu laikā izjūt spiedienu, ko daļēji veicina bažas, ka vietējās kompānijas iedragās sankcijas Krievijai, jo tām ir sadarbība ar šo valsti.

Rezultātā eiro kurss pret dolāru pazeminājās un sasniedza 1,3442 dolārus par eiro.

Vācijas biznesa noskaņojums novembrī pieaudzis līdz vairāk nekā 1,5 gadu augstākajam līmenim, signalizējot, ka atveseļošanās Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, pat neskatoties uz to, ka izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies, raksta Bloomberg.

Ifo institūta indekss, kas tiek veidots, aptaujājot 7000 uzņēmumu vadītāju, novembrī pieaudzis līdz 109,3 punktiem, salīdzinot ar 107,4 punktiem oktobrī. Tas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa.

Pašreizējās situācijas vērtējums pieauga līdz 112,2 punktiem novembrī, salīdzinot ar 111,3 punktiem oktobrī, bet nākotnes gaidu indekss pieauga no 103,7 punktiem līdz 106,3 punktiem.

Vācijas uzņēmumu optimisms pieaug, un tie veic investīcijas darbībā. Valstī bezdarba līmenis sasniedzis gandrīz 20 gadu zemāko līmeni.

Investoru noskaņojums novembrī sasniedza augstāko līmeni četru gadu laikā, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank šajā nedēļā paziņoja, ka ekonomika ir nostājusies uz pakāpeniskas izaugsmes takas.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.