Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, tādējādi daļēji dzēšot iepriekšējās dienās gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgus dalībnieku garastāvokli pasliktināja otrdien publicētie ZEW ekonomikas indeksa dati, kas uzrādīja investoru noskaņojuma pasliktināšanos jau septīto mēnesi pēc kārtas. Jaunākie dati papildina jau iepriekš paustās bažas par Vācijas ekonomikas izaugmes bremzēšanos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,39%. Vācijas DAX 30 vērtība samazinājās par 0,6%, Portugāles PSI – par 1,13%, Francijas CAC 40 saruka par 0,7%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,32%.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Trešdien Eiropas akciju tirgos turpināja samazināties indeksu vērtība, tirgus dalībniekiem satraucoties par eirozonas ekonomikas veselību pēc tam, kad jaunākie Vācijas biznesa noskaņojuma dati uzrādīja pasliktināšanos jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,1%. Otrdien indekss saruka par 1,4%, kas ir lielākais kritums kopš jūlija sākuma, reaģējot uz eirozonas ražošanas aktivitātes izaugsmes pasliktināšanos un veselības aprūpes sektora uzņēmumu akcijas samazinājās.

Mittelbrandenburgische Sparkasse eksperts Maikls Kaplers saka, ka daudzi cilvēki saprot, ka makroekonomikas dati Eiropā nav tik labi kā gaidīts. Viņš uzsver, ka izaugsmes gaidas var mainīties strauji un, ņemot vērā, ka investoru vidū sarūk riska apetīte, šis tirgum varētu būt sāpīgs periods. Kaut arī Vācijas noskaņojuma dati ir sliktāki nekā gaidīts, līmenis aizvien ir augsts, un ECB mērķis ir novērst pasliktināšanos.

Jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Indekss mēneša laikā sarucis par 2,7 punktiem līdz 27,1 punktam. Ilgtermiņa vidējais rādītājs ir 24,7 punkti. Tādējādi indekss sarūk jau septīto reizi pēc kārtas.

«Vācija pēdējā laikā ir piedzīvojusi ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos – mazumtirdzniecības apjomi un ražošanas produkcijas apjomi ir sarukuši,» norāda ZEW prezidents – profesirs Klemenss Fuests.

Vācijas pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējums saruka par 5,9 punktiem līdz 61,8 punktiem. Indeksa vērtējums par eirozonu zaudēja 10,3 punktus, sasniedzot 48,1 punktu, bet pašreizējās situācijas raksturojuma indekss saruka par 3,8 punktiem līdz 31,5 punktiem.

Otrdien eiro vērtība turpināja sarukt, reaģējot uz jaunākajiem Vācijas investoru noskaņojuma datiem, liecina Bloomberg dati.

Eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,3% līdz 1,33404 dolāriem par eiro. Tādējādi tā ir tuvu deviņu mēnešu zemākajai atzīmei – 1,3333 dolāriem, ko kurss sasniedza pagājušajā nedēļā.

Kā norāda CIBC World Markets eksperts Džeremijs Strečs, ja eiro vērtība šķērso 1,3330-35 dolāru atbalsta teritoriju, tā tuvāko dienu laikā var sasniegt 1,3295 dolāru atzīmi.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā Vācijas investoru noskaņojums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2012. gada, jo Ukrainas krīze un lēnā eirozonas atgūšanās ir pasliktinājusi Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas.

Eiropas ZEW ekonomikas izpētes centrs otrdien paziņoja, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, augustā sarucis līdz 8,6 punktiem, salīdzinot ar 27,1 punktu jūlijā. Indekss kopš septiņu gadu augstākā līmeņa sasniegšanas decembrī ir sarucis katru mēnesi. Pašreizējās situācijas indekss augustā samazinājās līdz 44,3 punktiem, salīdzinot ar 61,8 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī palielinājies līdz 93,4 punktiem salīdzinājumā ar 92,5 punktiem augustā, tādējādi kāpums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 93,8 punktiem. Indekss pieaudzis, neskatoties uz Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumu Vācijā.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, septembrī pieaudzis no 87,9 punktiem līdz 89,2 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 97,2 punktiem līdz 97,7 punktiem. "Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5 punktiem salīdzinājumā ar 86,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Turklāt indekss pieaudzis straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 89,3 punktiem. Indeksa pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar pakāpenisku koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētu pasākumu atvieglošanu Eiropas valstīs.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, jūlijā pieaudzis no 81,3 punktiem līdz 84,5 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 91,4 punktiem līdz 97 punktiem.

"Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Vācijas patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās ir apstājusies, neskatoties uz to, ka Eiropas lielākajai ekonomikai tiek prognozēta izaugsmes bremzēšanās, raksta Associated Press.

Jaunākie Gfk dati liecina, ka patērētaju vides indekss novembrī pakāpies līdz 8,5 punktiem, salīdzinot ar 8,4 punktiem iepriekšējā mēnesī. Vāciešu vēlme iegādāties jaunas preces ir augusi, jo turpina uzlaboties jau tā zemais bezdarba līmenis un gaidas par ieņēmumiem, savukārt ekonomikas prognozes ir stabilizējušās.

Vācijas valdība un ekonomisti gan iepriekš ir samazinājuši savas izaugsmes prognozes, reaģējot uz vairākiem sliktiem ražošanas datiem par augustu. Tomēr, kā liecina Gfk aptauja, privātais patēriņš turpinās būt ekonomikas galvenais dzinējs. Pētījuma autori gan brīdina, ka patērētāju noskaņojumu var pasliktināt starptautiskās krīzes uzliesmojums vai Ebolas vīrusa teritorijas paplašināšanās.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Martā piekto mēnesi pēc kārtas palielinājās Vācijas uzņēmēju noskaņojums, sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada jūlija, liecina jaunākie Ifo indeksa dati.

Biznesa vides indekss martā sasniedza 107,9 punktu līmeni. Februārī indeksa vērtība bija 106,8 punkti.

Pašreizējās situācijas novērtējuma indekss pieauga no 111,3 punktiem līdz 112 punktiem, un tas bija atbilstoši ekspertu iepriekš izteiktajām prognozēm. Savukārt nākotnes prognožu indekss bija labāks nekā gaidīts – pieaugot no 102,5 punktiem līdz 103,9 punktiem.

Indekss liecina, ka Vācijas biznesa vides noskaņojums atkal uzlabojas, pēc pērn piedzīvotā ekonomikas izaugsmes krituma un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas uzņēmēju noskaņojumu iepriekš pasliktināja.

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Otrdien Eiropas biržās vērojams kritums, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Pirmdien Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 1,4%, reaģējot uz ģeopolitiskās spriedzes mazināšanos, taču otrdien tas devās uz leju, sarūkot par 0,2%.

Patlaban investoru uzmanība ir vērsta uz uzņēmumu finanšu rādītājiem un ekonomikas datiem, kas pēdējo nedēļu laikā neuzrāda iepriecinošas tendences.

Vācijas DAX 30 vērtība, gaidot jaunākos ZEW ekonomikas noskaņojuma datus saruka par 0,4%, un Commerzbank valūtu stratēģis Lucs Karpovics paredz, ka šajā mēnesī indekss turpinās samazināties, jo spriedze komunikācijā ar Krieviju turpinās ietekmēt Eiropas lielākās ekonomikas noskaņojumu, raksta The Wall Street Journal.

Vācijas biznesa noskaņojums pasliktinājies, tādējādi akcentējot bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika zaudē izaugsmes tempu.

Ifo indeksa dati liecina, ka jūlijā indekss sarucis līdz 108 punktiem, kas ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad noskaņojums pasliktinās. Eksperti gaidīja nelielu samazinājumu līdz 109,4 punktiem. Jūnijā indekss bija 109,7 punkti.

Vācijas bizness pēdējo mēnešu laikā izjūt spiedienu, ko daļēji veicina bažas, ka vietējās kompānijas iedragās sankcijas Krievijai, jo tām ir sadarbība ar šo valsti.

Rezultātā eiro kurss pret dolāru pazeminājās un sasniedza 1,3442 dolārus par eiro.