Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, tādējādi daļēji dzēšot iepriekšējās dienās gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgus dalībnieku garastāvokli pasliktināja otrdien publicētie ZEW ekonomikas indeksa dati, kas uzrādīja investoru noskaņojuma pasliktināšanos jau septīto mēnesi pēc kārtas. Jaunākie dati papildina jau iepriekš paustās bažas par Vācijas ekonomikas izaugmes bremzēšanos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,39%. Vācijas DAX 30 vērtība samazinājās par 0,6%, Portugāles PSI – par 1,13%, Francijas CAC 40 saruka par 0,7%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,32%.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, reaģējot uz labiem Vācijas un Lielbritānijas ekonomikas datiem un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Eiropas biržu indeksi kāpa, Frankfurtes biržas indekss – pat par 0,7%. Volstrītas indeksu pieaugums bija mērenāks, bet uzņēmuma «Johnson & Johnson» labi peļņas rādītāji sekmēja indeksa «Dow Jones Industrial Average» kāpumu.

Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 3,1 punktam salīdzinājumā ar mīnus 3,6 punktiem martā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš pērnā gada marta, teikts otrdien izplatītajā ekonomikas izpētes institūta ZEW paziņojumā.

Šī palielināšanās «pirmām kārtām balstās uz cerību, ka globālās ekonomikas konteksts attīstīsies ne tik slikti, kā iepriekš tika uzskatīts,» paziņoja ZEW vadītājs Ahims Vambahs.

Eiropas biržās akciju cenas otrdien pieauga pēc spēcīgu Vācijas ekonomikas datu publicēšanas, bet ASV akciju cenas kritās, atjaunojoties bažām par jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanas iespējām.

Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā pieaudzis līdz 71,5 punktiem salīdzinājumā ar 59,3 punktiem jūlijā, teikts ekonomikas izpētes institūta ZEW izplatītā paziņojumā.

"Cerības uz strauju ekonomikas atveseļošanas ir turpinājušas augt, bet situācijas novērtējums uzlabojas tikai lēni," sacīja ZEW prezidents Ahims Vambahs.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu pieauga, bet tirdzniecības pēdējā stundā pieaugumu nomainīja kritums pēc ASV Senāta republikāņu līdera Miča Makonela pesimistiskiem izteikumiem par jaunas stimulu paketes pieņemšanas izredzēm.

Daži analītiķi atzīmēja, ka tirgus bijis gatavs kritumam. Makonela izteikumi bija "labs attaisnojums iegrožot tirgu, jo indekss "Standard & Poor's 500" šodien bija 0,4% attālumā no sava visu laiku maksimuma," paziņoja Briefing.com.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos 2022.gadā.

Ķīnas ekonomika pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021.gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976.gada, otrdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas ekonomiku pērn negatīvi ietekmēja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi un krīze valsts nekustamo īpašumu sektorā.

Dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada septembra, mazinoties bažām par tās pieprasījumu neparasti siltajā Eiropas ziemā.

Eiropas investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss janvārī paaugstinājies līdz 16,9 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 23,3 punktiem decembrī, tādējādi reģistrēts 11 mēnešos augstākais līmenis.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, pateicoties pozitīviem Eiropas ekonomikas datiem, savukārt ASV akciju cenas kāpa pirms Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Lielbritānijas bezdarba pieaugums 2.ceturksnī līdz 4,1%, kas saskanējis ar analītiķu prognozēm, un Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošā ZEW indeksa augstākais līmenis kopš 2000.gada maija uzlaboja noskaņojumu Eiropas tirgos un kompensēja bažas par iespējamu bezvienošanās breksitu. "Eksperti turpina gaidīt ievērojamu Vācijas ekonomikas atkopšanos" pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisītā šoka gada sākumā, paziņoja ZEW prezidents Ahims Vambahs.

"Ieilgušās breksita sarunas un Covid-19 gadījumu skaita pieaugums nespēja apslāpēt pozitīvo noskaņojumu." ASV akciju cenas turpināja kāpt pēc divas nedēļas ilguša krituma, un Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,2%. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp "Facebook" un "Netflix", akciju cenas ievērojami palielinājās.

Februārī ZEW Vācijas investoru noskaņojuma indekss sarucis, liecinot, ka vārgā atveseļošanās kaimiņvalstīs rada risku arī Eiropas lielākajai ekonomikai, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kas raksturo investoru un analītiķu prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem, saruka no 61,7 punktiem janvārī līdz 55,7 punktiem februārī. Decembrī indekss sasniedza septiņu gadu augstāko atzīmi – 62 punktus.

Kaut arī Vācijas ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 0,4% un pārsniedza analītiķu prognozes, investori aizvien ir piesardzīgi par pārējās eirozonas ekonomiku, kas ir lielākais valsts tirdzniecības partneris. Reģionā bezdarba līmenis nav tālu no rekordaugstās atzīmes, mazinās banku aizdevumi un zemā inflācija ir likusi Eiropas Centrālajai bankai paziņot, ka tā var mīkstināt politiku jau nākamajā mēnesī, lai atbalstītu lēno atveseļošanos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga un zelta cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pastiprinoties cerībām uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu šogad.

Eiropas biržās akciju cenas kritās.Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu otro dienu pēc kārtas. Jaunu visu laiku augstāko līmeni sasniedza arī indekss "Standard & Poor's 500".

Šos rekordus daļēji veicināja "Bank of America" un "UnitedHealth Group" akciju cenu kāpumi pēc to peļņas rādītāju publiskošanas.

FRS pārstāve Adriana Kuglere otrdien sacīja, ka ASV centrālā banka varētu pazemināt procentlikmes drīzāk agrāk, nekā vēlāk, ja darbaspēka tirgus atdzisīs "par daudz".

Procentlikmju pazemināšanas perspektīva arī veicināja to, ka zelta cena pieauga par 1,9% līdz 2450,07 ASV dolāriem par unci, kas ir jauns rekords.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja uzmundrinoši ASV inflācijas dati.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī Ķīnas pasākumi savas ekonomikas atbalstīšanai.

ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc datiem, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācijas temps oktobrī palēninājies, vairojot cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt procentlikmju paaugstināšanu.

Otrdien publicētie dati parādīja, ka ražotāju cenas ASV oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 8%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā septembrī, kad tās gada griezumā palielinājās par 8,4%.

"Lai gan FRS amatpersonas cenšas nesekot naratīvam, ka inflācija varbūt jau sasniegusi virsotni, skaitļi runā paši par sevi," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība stabilizējās, tirgiem sagatavojoties jaunām neskaidrībām Brexit jomā un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jaunāko sanāksmi tās politikas noteikšanai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja rīkoja krīzes sarunas ar savas valdības ministriem pēc tam, kad parlamenta spīkers nolēma, ka Mejai ir jāpanāk izmaiņas likumdevēju divreiz noraidītajā Brexit dokumentā, lai tas tiktu nodots balsošanai trešo reizi.

Brexit neskaidrības tomēr kompensēja oficiālie dati, ka bezdarbs Lielbritānijā novembrī - janvārī samazinājies līdz 3,9% salīdzinājumā ar 4% trīs mēnešos līdz decembrim, un tas ir zemākais līmenis kopš 1975.gada.

Jaunākie dati arī liecina, ka Lielbritānijā strādājošo vidējie ienākumi, iekļaujot prēmijas, novembrī - janvārī gada griezumā palielinājušies par 3,4%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008.gada jūlija.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Septembrī Vācijas biznesa vides noskaņojums saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas, un to nespēja uzlabot pat Eiropas Centrālās bankas plāni veicināt eirozonas ekonomikas atgūšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, septembrī saruka līdz 104,7 punktiem, salīdzinot ar 106,3 punktiem augustā.

Saskaņā ar Bloomberg veiktās aptaujas rezultātiem ekonomisti paredzēja kritumu līdz 105,8 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvoja kritumu, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme apstājās, jo starptautiskā politiskā spriedze un augstais bezdarba līmenis pasliktināja noskaņojumu.

«Ifo indekss kopš pavasara ir ievērojami nokrities,» saka Raiffeisen Schweiz eksperts Aleksanders Kohs. Viņš piebilst, ka galvenie iemesli ir Ukrainas konflikts un zemāka izaugsme eirozonas kaimiņvalstīs. Tomēr eksperts uzskata, ka dinamikai rudenī vajadzētu stabilizēties un izaugsmes perspektīvām gada beigās uzlaboties.

Augustā Vācijas investoru noskaņojums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2012. gada, jo Ukrainas krīze un lēnā eirozonas atgūšanās ir pasliktinājusi Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas, raksta Bloomberg.

Eiropas ZEW ekonomikas izpētes centrs otrdien paziņoja, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, augustā sarucis līdz 8,6 punktiem, salīdzinot ar 27,1 punktu jūlijā. Indekss kopš septiņu gadu augstākā līmeņa sasniegšanas decembrī ir sarucis katru mēnesi. Pašreizējās situācijas indekss augustā samazinājās līdz 44,3 punktiem, salīdzinot ar 61,8 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Tādējādi visdrīzāk Vācijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2012. gada ir samazinājies un arī starptautisko sankciju paplašināšana pret Krieviju pasliktina ekonomikas prognozes.

Otrdien eiro vērtība turpināja sarukt, reaģējot uz jaunākajiem Vācijas investoru noskaņojuma datiem, liecina Bloomberg dati.

Eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,3% līdz 1,33404 dolāriem par eiro. Tādējādi tā ir tuvu deviņu mēnešu zemākajai atzīmei – 1,3333 dolāriem, ko kurss sasniedza pagājušajā nedēļā.

Kā norāda CIBC World Markets eksperts Džeremijs Strečs, ja eiro vērtība šķērso 1,3330-35 dolāru atbalsta teritoriju, tā tuvāko dienu laikā var sasniegt 1,3295 dolāru atzīmi.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā Vācijas investoru noskaņojums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2012. gada, jo Ukrainas krīze un lēnā eirozonas atgūšanās ir pasliktinājusi Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas.

Eiropas ZEW ekonomikas izpētes centrs otrdien paziņoja, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, augustā sarucis līdz 8,6 punktiem, salīdzinot ar 27,1 punktu jūlijā. Indekss kopš septiņu gadu augstākā līmeņa sasniegšanas decembrī ir sarucis katru mēnesi. Pašreizējās situācijas indekss augustā samazinājās līdz 44,3 punktiem, salīdzinot ar 61,8 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Septembrī Vācijas investoru noskaņojums sarucis līdz vājākajam līmenim 21 mēneša laikā, pieaugot politiskajai spriedzei Eiropā, pat ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieviestos ekonomikas stimulēšanas pasākumus, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas un ir mērķēts, lai paredzētu ekonomikas attīstību sešus mēnešus uz priekšu, septembrī sarucis līdz 6,9 punktiem, salīdzinot ar 8,6 punktiem augustā. Tas ir zemākais līmenis kopš 2012.gada decembra. Indekss ir samazinājies ik mēnesi kopš pērnā gada decembra, kad tās sasniedza septiņu gadu augstāko atzīmi.

Pašreizējās situācijas vērtējums samazinājās no 44,3 punktiem līdz 25,4 punktiem. Bet indekss, kas raksturo eirozonas gaidas, saruka no 23,7 punktiem līdz 14,2 punktiem.

Vācijas ekonomika, kas ir Eiropas lielākā, saruka otrajā ceturksnī, un tās centrālās bankas vadītājs Jens Veidmans uzsvēris, ka izaugsme otrajā pusgadā varētu būt vājāka nekā iepriekš tika prognozēts.

Otrdien Eiropas akciju tirgus indekss turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, sasniedzot augstāko līmeni septiņu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Akciju cenu pieaugumu veicina runas tirgus dalībnieku vidū, ka Eiropas Centrālā banka šonedēļ paziņos par jaunu kvantitatīvās mīkstināšanas plānu.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,8%, un straujāko pieaugumu piedzīvoja banku un ieguves kompāniju akciju cenas. Pēdējo četru dienu laikā indeksa vērtība ir palielinājusies par 4,8%.

Arī Vācijas indekss DAX sasniedza augstāko līmeni vēsturē pēc tam, kad ZEW Center indekss uzrādīja, ka investoru noskaņojums sasniedzis 11 mēnešu augstāko atzīmi.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Martā Vācijas investoru noskaņojums samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada augusta, jo politiskie satricinājumi Ukrainā apdraud Eiropas lielākās ekonomikas atveseļošanos, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību sešus mēnešus uz priekšu, sarucis līdz 46,6 punktiem, salīdzinot ar 55,7 punktiem februārī. Tādējādi indekss krīt jau trešo mēnesi pēc kārtas. Decembrī tas sasniedza septiņu gadu augstāko atzīmi – 62 punktus.

Pašreizējās situācijas vērtējums martā pieauga līdz 51,3 punktiem, salīdzinot ar 50 punktiem iepriekšējā mēnesī. Savukārt eirozonas gaidu indekss samazinājās no 68,5 punktiem līdz 61,5 punktiem.

Kaut arī Vācijas ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī bija 0,4%, pārspējot analītiķu prognozes, augošā spriedze ar Krieviju, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Ķīnā un lēnā citu reģiona valstu ekonomikas atveseļošanās rada risku arī Vācijas IKP izaugsmei. Vācijas lielākais tirdzniecības partneris ir eirozona, taču patlaban tā cīnās ar zemo inflāciju un gandrīz rekordaugsto bezdarba līmeni, pat neskatoties uz to, ka perifērijas valstīs atgriežas izaugsme.

Maijā Vācijas investoru noskaņojums pasliktinājies jau piekto mēnesi pēc kārtas, jo tirgus dalībnieku vidū augušas bažas, ka atveseļošanos var kavēt zemā inflācija un spēcīgais eiro, raksta Bloomberg.

Jaunākie ZEW centra dati liecina, ka indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas, lai prognozētu ekonomikas attīstību sešus mēnešus uz priekšu, maijā samazinājies līdz 33,1 punktam, salīdzinot ar 43,2 punktiem aprīlī. Ekonomisti prognozēja indeksu 40 punktu līmenī.

Indekss kopš septiņu gadu augstākā līmeņa – 62 punktu - sasniegšanas decembrī ir sarucis ik mēnesi.

Vācijas lielākās ekonomikas investoru piesardzība atspoguļo bažas, ka ārējā ietekme aizvien var būtiski ietekmēt lēno eirozonas ekonomikas atveseļošanos. Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi ir devis mājienus, ka jūnijā banka varētu tirgū ieviest jaunus monetārās stimulēšanas pasākumus, jo bankas pārstāvji nav apmierināti ar inflācijas prognozi.

Oktobrī Vācijas investoru noskaņojums pasliktinājies līdz zemākajam līmenim gandrīz divu gadu laikā, tādējādi signalizējot, ka ekonomika nespēj nostāties uz stingra pamata, pat neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka ievieš jaunus pasākumus eirozonas izaugsmes veicināšanai, raksta Bloomberg.

ZEW Eiropas ekonomikas izpētes centrs paziņojis, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas, un ir vērsts uz ekonomikas attīstības prognozēšanu sešus mēnešus uz priekšu, oktobrī sarucis līdz mīnus 3,6 punktiem, salīdzinot ar 6,9 punktiem septembrī. Tas ir 10. mēnesis pēc kārtas, kad indeksa vērtība samazinās, un pirmo reizi kopš 2012. gada novembra tā sasniegusi negatīvu vērtību.

Pašreizējās situācijas vērtējums Vācijā pasliktinājās līdz 3,2 punktiem, salīdzinot ar 25,4 punktiem iepriekšējā mēnesī. Bet eirozonas gaidu indekss saruka no 14,2 punktiem līdz 4,1 punktam.

ZWE vadītājs Klemens Fests paziņojis, ka Eiropas lielākās ekonomikas tehniskā recesija ir iespējama, jo eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzējas, bet politiskā spriedze Ukrainā un Tuvajos Austrumos apdraud tirdzniecības plūsmu. Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika piedzīvoja kritumu.