Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam, bet Eiropas biržu indeksi nedaudz kritās, ko noteica akciju izpārdošana.

Kāpumu Volstrītā noteica investoru atvieglojums pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja piektdien paustās piesardzīgās pieejas tālākai procentlikmju celšanai.

Daži analītiķi šo kāpumu izskaidroja arī ar optimismu par tirdzniecības sarunu atjaunošanos starp vidēja līmeņa ASV un Ķīnas amatpersonām.

ASV akciju cenas decembrī lielākoties bija kritušās, pastāvot bažām par tirdzniecības kariem, FRS procentlikmēm un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Šķiet, ka investoru noskaņojums vai psiholoģija vienkārši kļuva pārāk negatīvi,» sacīja «Cresset Wealth Advisors» analītiķis Džeks Ablins.

«Tagad ziņas nav tik sliktas, kā cilvēki bija baidījušies. Ja mēs spēsim vēl nedaudz turpināt šo kāpumu, tad peļņas (rādītāju publicēšanas) sezona būtu tiešām ļoti labvēlīgas ziņas investoriem.»

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Pasaules biržu indeksi otrdien kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Volstrītas indeksi, kas pēdējās četras nedēļas bija gandrīz nepārtraukti auguši, saruka par vairāk nekā 1%.

Eiropas un Āzijas indeksi pirms tam samazinājās, ko daļēji noteica arī bažas par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pazeminātām globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Otrdienas kritums «veicināja sajūtu, ka kāpums (..) ir likumsakarīgi nogājis savu kursu, ka akciju tirgus tagad būs vairāk pieskaņots stāstiem par vāju izaugsmi vai bezizejas stāvokļiem tirdzniecības sarunās ar Ķīnu,» sacīja Briefing.com analītiķi.

Akciju cenu kāpumu pēdējās tirdzniecības sesijās bija veicinājušas lielākas cerības par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām. Daļa šī optimisma otrdien tika apšaubīta.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Britu mārciņas vērtība otrdien turpināja kristies, augot neskaidrībai par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Breksita vienošanos.

Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi maz mainījās dažādos virzienos, pozitīvi reaģējot uz ziņām par progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara risināšanā, bet negatīvi – uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par valdības darba apturēšanu, ja netiks piešķirts finansējums mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

Meja tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, mēģinot panākt jaunas piekāpšanās no ES valstu līderiem pēc tam, kad viņa atlika Lielbritānijas parlamenta balsojumu par Breksita vienošanos.

Merkele paziņoja Vācijas parlamenta deputātiem no viņas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU), ka viņa neredz «nekādu iespēju mainīt» šo vienošanos.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina citās valūtās pelnošo multinacionālo uzņēmumu pelņas palielināšanos. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.

ASV biržu indeksi pārsvarā saruka pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojuma, ka mazumtirdzniecības apjoms ASV pērn decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negaidīti samazinājies par 1,2%. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 0,2%. Šis bija straujākais kritums mēneša izteiksmē kopš 2009.gada septembra.

Tirdzniecības ministrijas ziņojums vedināja uzskatīt, ka amerikāņu patērētāji bija atturīgi brīvdienu iepirkšanās sezonā, kas laika ziņā sakrita ar kritumu akciju tirgū.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai izturot neuzticības balsojumu, savukārt pasaules biržu indeksi kāpa, pieaugot cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Neuzticības balsojumā, kuru rīkoja 317 parlamenta deputāti no premjeres Konservatīvās partijas, uzticību Mejai pauda 200 deputāti, bet 117 nobalsoja par neuzticības izteikšanu.

Balsojumu ierosināja Breksita atbalstītāju stingrās līnijas spārns, kas ir neapmierināts ar Breksita vienošanos, kuru Meja novembrī panāca ar Eiropas Savienību (ES).

Meja panāca savas partijas kolēģu atbalstu tikai pēc tam, kad trešdienas vakarā apsolīja atstāt Konservatīvās partijas līdera amatu pirms 2022.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

«Uzvara ir nedaudz palielinājusi viņas autoritāti savā partijā, bet tā nekādi nemaina aritmētiku parlamentā, kas galu galā noteiks Breksita iznākumu,» sacīja «Pantheon Macroeconomics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Semjuels Tombss.

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien turpināja kristies, tirgiem reaģējot uz jaunu nenoteiktību un sliktām ziņām.

Volstrītā sākotnēji bija kāpums pēc labvēlīgu ASV inflācijas datu publicēšanas, bet to nomainīja kritums pēc vairākām satraucošām ziņām.

Analītiķi turpināja pazemināt prognozes par tehnoloģiju sektorā nozīmīgo uzņēmumu «Apple», bažījoties par viedtālruņu «iPhone» vāju pieprasījumu.

Viens no ASV demokrātu kongresmeņiem brīdināja, ka finanšu regulatoru pārraudzība tiks pastiprināta, un tas veicināja svarīgāko banku akciju cenu krišanos.

Nestabilitāti sekmēja arī negatīvi ekonomikas dati no Japānas un Vācijas, kā arī ar Breksita sarunu noslēgumu saistītā kņada.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš oktobra beigām. Indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas, un tas bija ilgākais krituma periods kopš augusta.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko nodrošināja akciju cenu kāpums tirdzniecības sesijas pēdējā pusstundā, bet Eiropas biržu indeksi kritās, dodot triecienu investoru cerībām noslēgt 2018.gadu ar peļņu.

Pasaules tirgos valdīja nestabilitāte, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, «Breksita» nenoteiktību un ASV valdības darba apturēšanu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiskajiem uzbrukumiem Federālajai rezervju sistēmai (FRS).

Daži analītiķi sacīja, ka ASV akciju cenu krišanās pēdējās nedēļās bijusi pārspīlēta, ņemot vērā solīdos nodarbinātības un ASV ekonomikas izaugsmes datus. Citi tomēr pauda bažas par prognozēm, ka ASV ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēnāka, un daži prognozēja recesiju 2020.gadā.

«Pantheon Macroeconomics» galvenais ekonomists Īens Šeperdsons sacīja, ka ASV akciju cenas nākamgad varētu pieaugt, ja Tramps noslēgs tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Pasaules biržu indeksi pirmdien mainījās dažādos virzienos pēc ziņām, ka ASV un Ķīna tirdzniecības sarunu gaitā ir pietuvojušās vienošanās noslēgšanai, kas atcels dažus no pēdējos mēnešos noteiktajiem muitas tarifiem.

Āzijas biržu indeksi pieauga, Eiropas biržu indeksiem bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi kritās.

Analītiķi sacīja, ka Volstrītas reakcija daļēji atspoguļoja uzskatu, ka tirdzniecības sarunu progress jau ir pozitīvi ietekmējis tirgu.

«Pēdējās nedēļas mums bija pozitīva reakcija uz progresu tirdzniecības vienošanās panākšanā. Tagad, kas tas ir gandrīz izdarīts, mēs sākam runāt par to, kādā ziņā šī tirdzniecības vienošanās nebūs tik lieliska,» teica «FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs.

Analītiķi uzskata, ka spiedienu uz ASV akcijām radīja arī vāji būvniecības dati un ziņa, ka ASV Kongresa demokrāti paplašina izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa palīgiem.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

ASV biržu indeksi otrdien solīdi pieauga, ko veicināja ziņa, ka ASV patērētāju pārliecība oktobrī bijusi augstākā pēdējos 18 gados.

Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās, ko noteica vāji ekonomikas dati un politiskā nenoteiktība Itālijā un Vācijā.

«Nestabilitāte ir atgriezusies, jo investoriem ir daudz jautājumu,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka. «Tirgus mēģina uzminēt, kad ekonomikas paplašināšanās varētu beigties.»

Investori ir neziņā par tādām lietām kā augošo ASV procentlikmju ietekme, ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma sekas, un iespējamas ekonomikas pieauguma palēnināšanās vai recesijas ietekme uz firmu peļņu. ASV akciju cenas oktobra lielāko daļu bija kritušās.

Frankfurtes, Parīzes un Milānas biržu indeksi saruka, savukārt eiro vērtība turpināja kristies dienu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa 2021.gadā nekandidēs uz jaunu termiņu kanclera amatā.