Kanādas zinātnieks Ralfs Steinmans, kas ieguva Nobela prēmiju medicīnā par imūnsistēmas pētījumiem, miris trīs dienas pirms prēmijas piešķiršanas, vēsta Reuters.

Nobela komiteja paziņojusi, ka nav zinājusi par R. Steinmana nāvi, kad piešķīrusi prēmiju viņam un vēl diviem citiem zinātniekiem.

R. Steinmans miris no aizkuņģa dziedzera vēža, vēsta Reuters. Zinātnieks cīņā ar vēzi esot izmantojis savu izstrādāto terapiju, par kuru saņēmis arī Nobela prēmiju.

Kanādas zinātnieka nāve izraisījusi pamatīgu dilemmu Nobela komitejā, kura nepiešķir pēcnāves prēmijas, ziņo Reuters. Tomēr vēlāk komiteja savu lēmumu atstājusi spēkā un Nobela prēmiju R. Steinmanam saglabājusi, liecina Nobela komitejas paziņojums. Komiteja arī atzīst, ka notikušais ir unikāls un bezprecendeta gadījums Nobela prēmijas vēsturē.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi.

Nobela prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki bijuši vieni no pirmajiem, kas sākuši izmantot datormodeļus, kas attēlo ķīmiskās reakcijas. Pētnieku darbs sniedz lielu ieguldījumu sarežģītos zāļu izgudrošanas procesos.

«Ķīmiskās reakcijas notiek gaismas ātrumā. Elektroni pārlekšana starp atomu kodoliem ir paslēpta no zinātnieku acīm. Prēmijas saņēmēji, izmantojot datorus, ir panākuši to, ka tagad varam izveidot noslēpumaino ķīmijas ceļu karti. Procesu detalizētāka izpratne ļauj pilnveidot dažādus katalizatorus un zāles,» skaidroja Nobela prēmiju piešķiršanas komiteja.

Zinātnieku darbs bezprecedenta ar to, ka viņiem izdevās panākt, lai ķīmisko reakciju modelēšanā datorprogramma izmantotu gan Ņūtona klasisko fiziku, gan arī atšķirīgo kvantu fiziku. Iepriekš ķīmiķiem nācās izvēlēties vienu vai otru. Klasiskās fizikas stiprā puse ir vienkāršie aprēķini un ar tās palīdzību varēja modelēt lielas molekulas. Tomēr nebija iespējams veikt ķīmiskās reakcijas. Šim nolūkam ķīmiķi izmantoja kvantu fiziku, bet šie aprēķini prasīja milzīgus datoru resursus un tāpēc bija iespējams radīt sīku molekulu modeļus.

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Šī gada Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā gadā saņēmuši trīs zinātnieki – ASV pārstāvis Brūss Boitlers, Žils Hofmans no Luksemburgas un kanādietis Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā, vēsta Reuters.

«Šī gada Nobela prēmijas laureāti snieguši revolucionāru ieguldījumu mūsu izpratnē par imūnsistēmu,» teikts Nobela prēmijas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Pusi no prēmijas saņēma B. Boitlers un Ž. Hofmans, bet otru pusi R. Steinmans.

Db.lv jau vēstīja, ka šodien sākas Nobela prēmiju piešķiršana. Otrdien Nobela prēmija tiks piešķirta fizikā, bet trešdien – ķīmijā. Piektdien tiks piešķirta Noblela Miera prēmija. Savukārt 10. oktorbrī tiks piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas datumu komisija saskaņā ar tradīciju vēl nav noteikusi.

Pasaules gala prognozētāji, zinātnieki, kas izstrādājuši vasabi ugunsgrēka signalizācijas, kā arī pētnieki, kas pēta to kā vēlme doties uz tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu, aizvadītajā nedēļā pulcējās Hārvardas universitātē, lai saņemtu Ig Nobela jeb joku Nobela prēmijas, vēsta Reuters.

Prēmijas izsniedza iepriekšējo gadu īsto Nobela prēmiju ieguvēji. Tā, piemēram, Sabiedriskās drošības prēmiju saņēmis Džons Senders no Toronto Universitātes, kurš veicis eksperimentus kādā veidā traucējošas lietas – šajā gadījumā ķivere ar vizieri, kas periodiski attaisījās un aiztaisījās – ietekmē uzmanību braucot pa automaģistrāli.

Savukārt Rodailendas profesors Peters Snaiders saņēma prēmiju medicīnā, jo bija veicis pētījumus par to, kādā veidā vēlme apmeklēt tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu. P. Snaidera komanda lika brīvprātīgajiem periodiski izdzert 250 mililitrus ūdens un mēģināja noskaidrot, kurš izturēs visilgāk neapmeklējot tualeti. Pētījumā tika secināts, ka uzmanība un lēmumu pieņemšana tiek pamatīgi iedragātas, kad cilvēkam ir liela vēlme apmeklēt tualeti.

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātniekam Danielam Šehtmanam.

D. Šehtmans prēmiju saņēmis par kvazikristālu atklāšanu 1982. gadā, paziņojusi Nobela komiteja. Kvazikristāli ir viena no cietu ķermeņu struktūras organizācijas formām, tomēr tiem nepiemīt tradicionālās parasto kristālu simetrijas formas.

Iesākumā pētnieka izdarītie atklājumi saskārušies ar kolēģu skepsi un izsmieklu. Tomēr laikam ejot kvazikristāli tika iegūti arī labaratorijas apstākļos un mainījuši veidu kā zinātnieki skatās uz cietām vielām.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Nobela prēmiju fizikā saņēma Zauls Perlmaters, Braiens Šmits un Adams Rīss. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Nobela prēmija literatūrā piešķirta Zviedrijas dzejniekam Tomasam Transtremeram, paziņojusi Zviedrijas Akadēmija.

Prēmija zviedru dzejniekam piešķirta jo «caur koncentrētajiem, caurspīdīgajiem tēliem viņš sniedz jaunu skatījumu uz realitāti,» vēstīts Akadēmijas paziņojumā. T. Transtremerts kļuvis jau par astoto eiropieti, kas saņēmis prestižo apbalvojumu pēdējo desmit gadu laikā.

Dzejnieks dzimis 1931. gadā Stokholmā, 1956. gadā ieguvis grādu psiholoģijā. Pirmie viņa darbi publicēti 1954. gadā, kad viņš vēl studējis universitātē.

1990. gadā T. Transtremerts pārdzīvoja trieku, kas ietekmēja viņa runas spējas. Pēc sešiem gadiem dzejnieks nāca klajā ar dzejoļu krājumu Sorgegondolen, kas Zviedrijā ticis pārdots 30 tūkstošos eksemplāru.

Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro, kas pazīstama ar saviem īsajiem stāstiem. Nobela prēmijas komiteja rakstnieci nodēvējusi par «mūsdienu īso stāstu meistari».

A. Manro, dzimusi 1931. gadā, rakstīt stāstus sāka pusaudžu gados, bet viņas pirmā grāmata – stāstu krājums «Laimīgo ēnu dejas» iznāca 1968. gadā. A. Manro saņēmusi atzinības par savu stāstu rakstīšanas stilu, kuram raksturīgs domas skaidrums un psiholoģiskais reālisms.

Rakstnieces stāstu sižeti bieži norisinās nelielās pilsētās, kur cilvēku vēlme pēc sev pieņemamas eksistences izvēršas morālos konfliktos un saspringtās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Rakstniece bieži pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa. Paredzēts piešķirt prēmijas par sasniegumiem literatūrā, fizikā, ekonomikā un ķīmijā. Nobela Miera prēmiju iecerēts pasniegt 11. oktobrī.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Dītonam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.

Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.

«Akcentējot saiknes starp cilvēku patēriņa lēmumiem un to ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzējis pārveidot moderno mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,» norāda akadēmija.

Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi ap 1980.gadu ar kolēģi Džonu Milbaueru, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem, ko viņš veica ap 1990.gadu, un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.

Prestižā Nobela miera prēmija piešķirta sieviešu tiesību aktīvistēm no Libērijas un Jemenas.

Prēmiju vienādās daļās saņems Libērijas prezidente Helēna Džonsone Sirlīfa (Ellen Johnson Sirleaf), Libērijas sieviešu tiesību aktīviste Leimaha Gbovī (Leymah Gbowee) un Jemenas aktīviste Tavakula Karmane (Tawakkul Karman)

Prēmija piešķirta atzīstot minēto trīs sieviešu «nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un sieviešu tiesībām piedalīties miera veidošanā,» vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Helēna Džonsone Sirlīfa ir pirmā Āfrikas demokrātiskie ievēlētā prezidente sieviete, kas daudz darījusi, lai nodrošinātu mieru Libērijā un uzlabotu sieviešu stāvokli.

Savukārt Leimaha Gbovī centusies uzlabot sieviešu stāvokli kara, etnisko un reliģisko atšķirību plosītajā Libērijā, bet Tavakula Karmane ir viena no galvenajām sieviešu tiesību aktīvistēm Jemenā, liecina Nobela komitejas paziņojums.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.

Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.

Šodien tiks piešķirta Nobela prēmija medicīnā, tādējādi aizsākot nedēļu, kurā tiks godināti cilvēces sasniegumi fizikā, ķīmijā, literatūrā un ekonomikā.

Pērn Nobela prēmija medicīnā 10 miljonu Zviedrijas kronu vētībā (1,5 miljoni ASV dolāru) tika piešķirta britu zinātniekam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus ārpusdzemdes apaugļošanas (IVF) attīstībā.

Otrdien Nobela prēmija tiks piešķirta fizikā, bet trešdien – ķīmijā. Piektdien tiks piešķirta Noblela Miera prēmija. Savukārt 10. oktorbrī tiks piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas datumu komisija saskaņā ar tradīciju vēl nav noteikusi.

Kopš 1901. gada Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā piešķirta 101 reizes.

Nobela komitejas pasniegto Zviedrijas Valsts bankas prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši trīs ASV ekonomisti – Jūdžins Fams, Larss Pīters Hansens un Roberts Šillers.

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par saviem pētījumiem un izveidotajām teorijām akciju un obligāciju cenu ilgtermiņa prognozēšanai. Ekonomisti atklājuši, ka akciju cenas īstermiņā ir ļoti sarežģīti prognozēt, jo tās ātri reaģē uz jaunu informāciju. Tomēr ilgtermiņā akciju cenām ir tendence samazināties, kad tās ir augstas, un palielināties, kad ir zemas. Šādā veidā iespējams prognozēt ne tikai akcijas, bet arī obligācijas.

Lai gan pētnieku darbu šķir gadu desmiti (J. Fams savus atklājumus veica sešdesmitajos, bet R. Šillers astoņdesmitajos gados), ekonomistu pētījumi ietekmējuši ne tikai teorētiskos pētījumus, bet arī vērtspapīru tirgu. Viens no šādiem piemēriem ir akciju indeksu rašanās, kura izveidei liels nopelns ir Jūdžina Fama darbam.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Alfreda Nobela (1833–1896) piemiņas pasākuma laikā šā gada 8. decembrī mākslas muzejā Rīgas birža Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Matss Stafansons (Mats Staffansson) dāvinās muzejam trauku komplektu no Nobela pusdienu servīzes.

Nobela pusdienu servīzi (Nobel Dinner Service) 1991. gadā par godu Nobela prēmijas pasniegšanas 90. gadadienas svinīgajām pusdienām veidojuši pazīstami zviedru dizaineri, informē Baiba Uburģe, LNMM Ārzemju mākslas departamenta Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja.

Kārina Bjerkvista (Karin Björquist) ir porcelāna trauku dizaina autore. Šķīvju krāsas simbolizē gadalaikus, kontinentus un pirmo Nobela prēmiju, tie izgatavoti porcelāna rūpnīcā Rörstrand. Gunnars Sirēns (Gunnar Cyrén) ir dizaina autors glāzēm un galda piederumiem. Glāzes sarkanvīnam, baltvīnam un šampanietim izgatavotas stikla rūpnīcā Orrefors, bet galda piederumi – fabrikā Genses. Ingrīda Dessau (Ingrid Dessau) ir lina galdautu un salvešu dizaina veidotāja, tie izgatavoti Klässbols linu fabrikā.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Šī gada Nobela prēmiju fizikā saņēmuši trīs zinātnieki par pētījumiem, kas saistīti ar supernovām.

Puse no prēmijas piešķirta ASV zinātniekam Zaulam Perlmateram, bet otra puse Austrālijas un ASV pētniekiem Braienam Šmitam un Adamam Rīsam. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Zinātnieki pētījuši eksplodējušas zvaigznes, kas tiek sauktas par supernovām vai pārnovām, un secinājuši, ka visuma izplešanās ātrums pieaug. Tiek uzskatīts, ka to izraisa tā sauktā tumšā enerģija. Tomēr fiziķi joprojām lauza galvu par to, kas īsti ir tumšā enerģija.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmdien sākās Nobela prēmiju piešķiršana. Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā saņēma trīs zinātnieki –Brūss Boitlers, Žils Hofmans un Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā. Pēc prēmijas piešķiršanas atklājās, ka Ralfs Steinmans no aizkuņģa dziedzera vēža miris trīs dienas iepriekš.

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirti diviem ASV ekonomistiem – Kristoferam Simsam un Tomasam Sārdžentam.

Ekonomisti prēmiju saņēmuši par saviem «makroekonomikas cēloņu un efektu empīriskajiem pētījumiem», vēstīts Zviedrijas Karaliskās akadēmijas izplatītajā paziņojumā.

Tomass Sārdžents strādājis pie strukturālās makroekonomikas izmantošanas ekonomikas politikas pastāvīgo izmaiņu analizēšanā. Šo metodi var izmantot, lai pētītu makroekonomikas sakarības, kad mājsaimniecības un uzņēmumi pielāgo savas prognozes eknomiskajai attīstībai, vēstīts paziņojumā. Savukārt Kristofers Simss izstrādājis metodi, kas analizē to, kā ekonomiku ietekmē pagaidu izmaiņas ekonomiskajā politikā.

Db.lv jau vēstīja, ka Nobela Miera prēmija tika piešķirta Libērijas prezidentei Helēnai Džonsonei Sirlīfai, Libērijas sieviešu tiesību aktīvistei Leimahai Gbovī un Jemenas aktīvistei Tavakulai Karmanei.

Šogad Nobela Miera prēmija par sešu desmitgažu ilgu darbu miera nostiprināšanā Eiropā piešķirta Eiropas Savienībai (ES).

Norvēģijas Nobela komiteja norādīja, ka ES palīdzējusi pārveidot Eiropu no karu mākta kontinenta par kontinentu, kurā valda miers.

54 gadu pastāvēšanas laikā ES šobrīd piedzīvo smagāko recesijas gadu, daudzām savienības valstīm slīgstot dziļā parādu krīzē, tomēr Nobela komitejas prezidents Tūrbjerns Jāglans (Thorbjoern Jagland) pauda, ka ES sešu desmitgažu garumā veicināja «mieru, demokrātiju un cilvēktiesības». Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pauda, ka ir «dziļi aizkustināts un pagodināts» ar pasniegto balvu.

Pēdējo reizi Nobela Miera prēmija tika piešķirta organizācijai 1999. gadā, kad Nobela komiteja ar šo balvu sumināja nevalstisko organizāciju Medecins Sans Frontieres (Ārsti Bez Robežām), kura vadījusi daudzus ar veselības aprūpi un ārstēšanu saistītus projektus kara zonās un attīstības valstīs.

2010. gada Nobela prēmija fizikā piešķirta diviem Mančestras Universitātes profesoriem Andrē Geimam un Konstantīnam Novoselovam par panākumiem eksperimentos ar divdimensionālo materiālu grafēnu, vēsta CNN.

Grafēns ir oglekļa slānis viena atoma biezumā, kas sastāv no oglekļa atomu heksagonāla masīva. Grafēnam piemīt liela mehāniskā cietība, augsta elektronu vadība. Tas raksturots arī kā labs siltumvadītājs.

A. Geims norāda, ka ir neiespējams nosaukt daudzos iespējamos šī materiāla pielietojumus. «Padomājiet 100 gadus atpakaļ, kad kāds atklāja apbrīnojamās polimēru īpašības. Tajā brīdī jūs nezināt, ko iesākt ar polimēriem - jūs varat tikai iedomāties šī materiāla pielietojuma klāstu,» stāsta profesors.

«Es negaidīju, ka Nobela prēmiju saņemšu šogad, jo domāju, ka šis gads būs astrofizikas gads,» pēc Nobela prēmijas fizikā piešķiršanas telefonintervijā sacījis A. Geims.

Eiropas Savienība (ES) nedēļu pēc Nobela Miera prēmijas laureāta paziņošanas lēmusi, ka pasniegšana ceremonijā savienību pārstāvēs trīs cilvēki – Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas parlamenta vadītājs Martins Šulcs, raksta pasaules mediji.

Pašlaik vēl nav zināms, kurš no viņiem sniegs runu, pieņemot apbalvojumu. Tāpat neskaidrs paliek tas, ka tiks tērēti 1,2 milj. ASV dolāri, kas tiks piešķirti godalgā. Visticamāk, šī nauda tiks tērēta labdarībai.

Jau rakstīts, ka šogad Nobela Miera prēmija par sešu desmitgažu ilgu darbu miera nostiprināšanā Eiropā piešķirta Eiropas Savienībai.

ES sešu desmitgažu garumā veicināja «mieru, demokrātiju un cilvēktiesības», norādīja Nobela komitejas prezidents Tūrbjerns Jāglans (Thorbjoern Jagland).

Šā gada Nobela prēmiju literatūrā saņēmis Peru rakstnieks Mario Vargass Losa (Mario Vargas Llosa) par ieguldīto darbu politiskās skatuves ietekmes struktūru kartogrāfijas izstrādē.

Tāpat komisija uzsvēra arī dzēlīgos indivīda pretošanās, sacelšanās un sakāves tēlus M.V. Losa darbos.

74 gadus vecais Peru rakstnieks, kurš ir viens no populārākajiem spāniski runājošo lasītāju vidū, ir pirmais Latīņamerikas rakstnieks, kurš saņēmis Nobela prēmiju literatūrā kopš 1982. gada, kad šo balvu pēdējo reizi bija saņēmis Latīņamerikas rakstnieks Gabriels Garsijaa Markess.

Db.lv jau vēstīja, ka Nobela prēmiju fizikā šogad saņēma Mančestras Universitātes profesori Andrē Geims un Konstantīns Novoselovs par panākumiem eksperimentos ar divdimensionālo materiālu grafēnu. Nobela prēmiju medicīnā šogad saņēmis mākslīgās apaugļošanas procedūras izstrādātājs Roberts Edvardss. Savukārt Nobela prēmiju ķīmijā saņēma zinātnieki Ričards Heks (Richard Heck) un japāņi Eiiči Negisi (Ei-ichi Nrgishi) un Akira Suzuki (Akira Suzuki), kuri attīstījuši metodes sarežģītu oglekļa molekulu savienojumu veidošanā.