Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.
Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.
Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.
Nesenie notikumu Sīrijā, kad tika izmantoti ķīmiskie ieroči, no jauna apstiprina nepieciešamību pēc šādas organizācijas, norāda Nobela komiteja. Joprojām ir valstis, kas nav Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībnieces, savukārt citas valstis nav ievērojušas termiņu ķīmisko ieroču iznīcināšanai, kas tika noteikts līdz 2012. gada aprīlim. Īpaši tas attiecināms uz ASV un Krieviju, norāda Nobela komiteja.
Komiteja arī norāda, ka pasniegusi neskaitāmu daudzumu balvu cīnītājiem pret kodolieročiem. Atzīstot Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas nopelnus, komiteja vēlas dot arī savu ieguldījumu ķīmisko ieroču iznīcināšanā.
Aizvadītajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Eiropas Savienībai. Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa.
Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs. Prēmiju fizikā saņēma Lielbritānijas fiziķis Pīters Higss un Beļģijas zinātnieks Fransuā Englērs par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu. Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi. Savukārt Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta kanādiešu kanādiešu īso stāstu rakstniecei Alisei Manro.