Par atbalstu eksportam iestājas ne tikai pienrūpnieki, bet arī zivju pārstrādē strādājošie uzņēmumi, šodien vēsta Dienas bizness. Eksportspējīgie ir jābalsta, bet nepieciešams izstrādāt kritērijus, kam piešķirt atbalstu, Db sacīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents un Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Didzis Šmits.

Db.lv jau vēstīja, ka atbalstu prasa arī pienrūpnieki. Lai saglabātu piena nozari Latvijā, nozari, kurā ir veiktas lielas investīcijas un kurai ir gandrīz visi priekšnoteikumi, lai veiksmīgi strādātu un attīstītos, šajā situācijā ir nepieciešams salīdzinoši neliels, bet steidzams valsts atbalsts eksportam, jo šobrīd tikai piena produktu eksports var nodrošināt zemnieku saražotā piena iepirkumu, uzsvēra a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels.

Vairāk lasiet šodienas laikrakstā Dienas bizness.

Pārtikas un veterinārais dienests ir saskaņojis veterināro/veselības sertifikātu piena un piena produktu eksportam uz Meksiku, līdz ar to Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražotājiem ir iespēja eksportēt saražoto piena un piena produktu produkciju uz Meksiku, informē PVD.

Uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas un nepārtikas produktus, nepieciešams saņēmējvalsts noteikts un Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts. Lai šādu sertifikātu saņemtu, eksportētājam jāvēršas uzņēmumu uzraugošajā PVD teritoriālajā iestādē.

Ja valsts, uz kuru uzņēmējs vēlas eksportēt produkciju, nav starp tām, ar kurām sertifikāti jau saskaņoti, saņemot ieinteresētā uzņēmēja iesniegumu, PVD vēršas pie potenciālās importētājvalsts dienesta, lai saņemtu informāciju par interesējošā produkta ievešanas nosacījumiem un veterinārajām prasībām, un sekmē atbilstoša veterinārā dokumenta saskaņošanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Pienrūpnieki aicina Zemkopības ministriju Latvijai rast instrumentus piena kvotu maksimālai izpildei.

Pienrūpnieki norāda, ka, pateicoties arvien jauniem eksporta līgumiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir gatavi pārstrādāt aizvien vairāk piena un eksportēt lielāku daudzumu produktu ar augstu pievienoto vērtību. Šobrīd piena kvotas tiek izpildītas tikai par 84,62%, kas nozīmē, ka ir vairāk nekā 15% neapgūta rezerve.

Latvijā ir visi apstākļi, lai ražotu daudz un labas kvalitātes pienu, taču lielai daļai zemnieku trūkst motivācijas to darīt, teikts Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības paziņojumā. Statistika liecina, ka 2009./2010. kvotu gadā 20 % zemnieku kvotu neizpildīja vispār, bet 41% ražotāju piena kvotu izpilde ir virs 85%.

Pienrūpniekiem pērn eksporta apjomi saruka par 7 %, savukārt importa piena produktu apjoms pieauga par 18 %.

Tādējādi piena produktu bilance 2009. gadā bijusi negatīva, par to liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sarunā ar medijiem pavēstīja, ka līdzīga tendence vērojama arī šā gada pirmajos trīs mēnešos, izņemot februāri. Tiesa, a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāja Ināra Drīksna sacīja, ka uzņēmumam ar eksportu veicas labāk, jo pirmajos piecos mēnešos eksports audzis par 4 %, bet uz Krieviju – par par 10 %, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Arī a/s Smiltenes piens eksporta apjomi šogad nedaudz pieauguši.

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,1 % un eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas samazinājās par 1 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Savukārt cenu pieaugums bija novērojams pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

2016. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,7 %, bet eksportētajai produkcijai palika nemainīgs. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā līmenī. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā un elektroenerģijas ražošanā.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 1,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5 %.

Vislielākais cenu samazinājums bija atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē un pārtikas produktu ražošanā. Lielākais cenu kāpums bija notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē.

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis saruka par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,3%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

PVN likmes samazināšana tūrismam atbalstīta pirmajā lasījumā un atzīta par steidzamu.

Tautas partijas deputāti aicināja likumprojektu, kas samazinātu PVN likmi tūrismā no 21% uz 10% aicināja atzīt par steidzamu. Tas nozīmē, ka grozījumus parlaments skatīs divos, nevis trīs lasījumos.

Dienu pēc Tautas partijas izstāšanās no koalīcijas, tā panākusi šī likumprojekta steidzamību ar Saskaņas centra un LPP/LC deputātu atbalstu. Vairums JL un TB/LNNK deputātu balsojumā atturējās.

Savukārt par pašu likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja visi deputāti, vien dažiem parlamentāriešiem atturoties.

DB jau rakstīja, ka vairāk nekā pirms mēneša LPP/LC iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN likmi tūrismam no 21% līdz 10%. Līdz šim atbalstu šim ierosinājumam paudusi Tautas partija, bet vienotu nostāju valdību veidojošajām partijām neizdevās panākt.

Vidējā piena iepirkuma cena pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, nokritusies par 3 % un bija 173.68 Ls/ t, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) apkopotie dati. Salīdzinājumā ar 2007. gada decembri piena iepirkuma cena sarukusi par 27 %.

Pavisam pērn decembrī iepirktas 37.3 tūkst. t. piena, kas ir par 10 % mazāk nekā novembrī. Kopumā LPCS biedri pērn iepirkuši 495 tūkstošus tonnu piena, kas ir par 6 % mazāk nekā gadiepriekš.

Db jau vairākkārt ziņoja, ka piena ražotāji stipri bažījas par piena iepirkuma cenas samazinājumu, kas daudzas saimniecības var novest līdz bankrotam. Par situāciju nobažījušies arī pienrūpnieki, lūdzot valsts atbalstu eksportam.

Lauksaimniecības un pārtikas ražotājus šogad priecēja eksporta uzrāviens, taču nozares spēlētāji turpināja savilkt jostas un optimizēt izmaksas.

2010. gads pārtikas nozares uzņēmumiem nav bijis viegls; svarīgākais uzdevums lielākajai daļai uzņēmumu bija noturēt tirgus pozīcijas, kopējo situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes priekšsēdētāja un ēdienu un ēdienu piedevu ražotāja Spilvas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena. Viņa kā svarīgākos aizvadītā gada notikumus nosauc izejvielu cenu kāpumu, kuru izraisīja dabas procesu ietekme. Liela nozīme bija tam, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazinājās, kas lika cilvēkiem vēl vairāk pirkt nevis to, ko vēlas, bet to, kam ir pieņemama cena, un izvēlēties produktus pēc atlaidēm. Tāpat L. Bemhena kā gada notikumu nosauc atsevišķu ministriju nepārdomātu iniciatīvu bez izpratnes par pārtikas nozares procesiem, tādējādi kaitējot Latvijas uzņēmumu reputācijai un sagādājot papildu grūtības Latvijas ekonomikai. Viņasprāt, šogad nav piepildījusies daudzu uzņēmēju cerība, ka Latvijas valdība varētu īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Šoruden Latvijas piena produktu ražotājiem atvērsies Ķīnas tirgus, kas dos iespēju Latvijas uzņēmumiem daļu saražotās produkcijas eksportēt uz Ķīnu, kuras tirgus ir ļoti liels, turklāt augošs un tāpēc perspektīvs, informē Zemkopības ministrija.

Jau šā gada jūnijā, zemkopības ministram Jānim Dūklavam tiekoties ar Ķīnas galvenās kvalitātes uzraudzības, pārbaudes un karantīnas pārvaldes ministru Ži Šupingu, tika saskaņots Latvijā ražoto piena produktu sertifikāts eksportam uz Ķīnu – kopējā eksporta atļauja.

Tuvākajā laikā tiks sākts Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu reģistrācijas process eksportam uz Ķīnas tirgu. Jau septembrī Latvijā ieradīsies Ķīnas sertifikācijas institūcijas eksperti, lai pārbaudītu konkrētus Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu atbilstību reģistrācijai eksportam uz Ķīnu. Esmu gandarīts, ka Latvija būs pirmā Baltijas valsts, kam būs sertifikācija piena produktu eksportam uz Ķīnas tirgu, uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Iekšējo patēriņu varētu palielināt straujāka PVN likmes samazināšana pārtikai, saredz pašmāju pārtikas ražotāji. Arī Itālijas eksperti uzskata, ka Latvijai būtu jāizmanto ES spēkā esošā iespēja noteikt samazinātas PVN likmes.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā, DB rīkotajā konferencē Pārtikas nozares forums 2012 apliecināja Itālijas LUM Žana monē universitātes nodokļu tiesību profesors Mario Damiani un universitātes nodokļu tiesību pētniece Končeta Riči. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai PVN kopējā likme nevar būt mazāka par 15%, bet samazinātā likme - par 5%. Atsevišķas vecās ES dalībvalstis var noteikt arī zemākas likmes.

Eksperti iesaka Latvijai izmantot to, ka atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem iespējams piemērot samazinātās likmes. Lai veicinātu savu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, skaidroja K. Riči. «Nodokļu likmju harmonizācija ES vēl notiek,» atzina M. Damiani, uzsverot, ka katras valsts liktenis ir savās rokās. Samazinātās likmes iespējams piemērot īpašiem produktiem, piemēram, kādai pārtikas precei, pakalpojumiem, utt. Itālijā PVN pamatlikme ir 21%, samazinātā likme 10%, bet 4% saglabāta pārtikas produktiem, izejvielām, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai. Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota siltumenerģijai, medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, zīdaiņiem paredzētajiem produktiem, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē u.c.

Neskatoties uz krīzi šogad, pienrūpniekiem izdevies kāpināt pārstrādei iepirktā piena apjomus par 10%, bet par 15% pieauguši piena produktu eksporta apjomi, nesaņemot par to ES eksporta kompensācijas.

Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka vidējā piena iepirkuma cena bijusi stabila visa gada laikā ar tendenci pieaugt. Jāatgādina, ka piena iepirkuma cena strauji pieauga 2009.gada beigās, taču piena pārstrādes uzņēmumi nevarēja paaugstināt piena produktu cenas vietējā tirgū, kas radīja zaudējumus uzņēmumiem.

Piena produktiem cenas tika celtas tikai šā gada otrajā pusē un prognozes liecina, ka arī nākamā gada janvārī tās turpinās pieaugt par 3 – 15 %. J. Šolks arī atzina, ka šogad pārstrādes uzņēmumi, neskatoties uz apgrozāmo līdzekļu trūkumu un vājo kredītresursu pieejamību, īstenoja attīstības projektus savu uzņēmumu konkurentspējas stiprināšanai vietējā un eksporta tirgos.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

2017. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7%, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

CSP norāda, ka ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, elektroenerģijas sadalei, kā arī pārtikas produktu ražošanai. Cenu pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai un dzērienu ražošanai.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5%.