Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Pienrūpniekiem pērn eksporta apjomi saruka par 7 %, savukārt importa piena produktu apjoms pieauga par 18 %.

Tādējādi piena produktu bilance 2009. gadā bijusi negatīva, par to liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sarunā ar medijiem pavēstīja, ka līdzīga tendence vērojama arī šā gada pirmajos trīs mēnešos, izņemot februāri. Tiesa, a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāja Ināra Drīksna sacīja, ka uzņēmumam ar eksportu veicas labāk, jo pirmajos piecos mēnešos eksports audzis par 4 %, bet uz Krieviju – par par 10 %, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Arī a/s Smiltenes piens eksporta apjomi šogad nedaudz pieauguši.

Ja Trikātas siers nebūtu pats izstājies no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS), šodien tas tiktu izslēgts.

Tā piektdien pēc LPCS kongresa atzina organizācijas vadītājs Jānis Šolks. Viņš uzsvēra, ka LPCS turpmāk rūpīgi uzmanīs, vai uzņēmumam netiks sniegts «slēpts atbalsts» piena rūpnīcas projekta virzīšanā.

LPCS vadītāja teiktajam piekrita arī a/s Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, sakot, ka «daži zēni aiziet uz ministriju un dabū augšā rūpnīcu, taču rodas jautājums - kāpēc tāda nevienlīdzīga attieksme, jo citiem šādu iespēju nav.» Mums šķiet, ka šāda rūpnīca nav vajadzīga, tomēr laiks rādīs, vai tā bijusi vajadzīga, piebilda R. Gulbis.

Jau vēstīts, ka a/s Trikātas siers izstājās no LPCS saistībā ar LPCS «agresīvo un subjektīvo nostāju pret jaunās piena rūpnīcas projektu.» Rūpnīcu attīsta Latvijas Piens, kura sastāvā ir kooperatīvi Trikāta KS, Piena partneri KS un Dzēse. LPCS viens no šā gada galvenajiem uzdevumiem ir turpināt paust LPCS kopējo viedokli par SIA Latvijas piens aktivitātēm.

Pulvera izmantošanai piena ražošanā nav ekonomiska pamatojuma, norāda pienrūpnieki.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks Db sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no LPCS biedriem piena vai piena produktu ražošanā izmantotu piena pulveri. Katru mēnesi uzņēmumi sniedz informāciju LPCS par iepirkto un pārstrādāto pienu un neesot pamata izskanējušajām runām par piena pulvera izmantošanu ražošanā. Tas ir mīts, klāsta J. Šolks, piebilstot, ka garantijas par teikto varot dot tikai par LPCS biedriem, taču vēl vairāki piena pārstrādes uzņēmumi nav savienības biedri – Jaunpils pienotava, Trikātas siers, Rankas piens, Degoles pienotava un Dundaga – par šiem informācijas neesot.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Šogad būtiski pieaudzis sviesta eksports, kas uzlabo kopējo pārtikas ārējās tirdzniecības statistiku, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) apkopotā informācija liecina, ka šogad pirmajos septiņos mēnešos ārpus Latvijas realizētas 1225,2 t sviesta, kas ir četras reizes vairāk, nekā pērn visa gada kopumā, kad tik pārdotas 312 t šī produkta. Vislielākais uzrāviens bijis aprīlī, kad eksportētas 678 t sviesta.

Pienrūpnieki šo situāciju skaidro ar pieaugošo interesi no industriālo produktu ražotājiem. LPCS pārstāve Daiga Nolberga klāstīja, ka šogad pieaudzis pieprasījums pēc sviesta un piena pārstrādes uzņēmumi arī noslēguši līgumus par lielākiem apjomiem, salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Lielākie sviesta eksporta uzņēmumi ir a/s Rīgas Piena kombināts (RPK), a/s Valmieras piens un a/s Krāslavas piens, savukārt lielākās sviesta noņēmējas – Vācija, Nīderlande, Lietuva, Igaunija un Azerbaidžāna.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 organizē sviesta, kefīra un biezpiena konkursus, kuru uzvarētāji tiks apbalvoti starptautiskās pārtikas izstādes atklāšanas ceremonijā 7. septembrī Ķīpsalā.

Šā gada pārtikas produktu konkursu mērķis ir apkopot un izcelt labāko sviesta, kefīra un biezpiena ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī popularizēt piena produktu lietošanu iedzīvotāju uzturā. Kā norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, «piena produktu konkursi ir nozīmīgi gan pašiem piensaimniekiem, lai izceltu labākos ražotājus, gan patērētājiem, lai uzzinātu, kuru mūsu piena pārstrādes uzņēmumu produkti ir visaugstāk novērtētie. Jau tradicionāli Riga Food medaļas ir laba pazīšanās zīme patiesi izciliem produktiem.»

Sviesta konkursā tiks noteikts labākais saldkrējuma un skābkrējuma sviests ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80%, bet nepārsniedz 90%. 2010. gadā Latvijā tika saražotas 4 500 tonnas sviesta, no kurām 1 604 tika eksportētas. Pēc LPCS datiem, Latvijā vidēji gadā viens iedzīvotājs patērē 1,8 kg sviesta ar tauku saturu vismaz 80%.

Latvijas pārstrādes esošās jaudas ļauj pārstrādāt dienā 1000 tonnas piena vairāk nekā tas ir šobrīd, tādēļ jauns piena pārstrādes uzņēmums Latvijā nekādā ziņā nav nepieciešams un arī nevar būt rentabls.

To norāda Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) pēc tam, kad ārkārtas valdes sēdē apsprieda jautājumu par ES papildus piešķirto 9,32 miljonu latu piena nozares tālākai attīstībai pielietojumu.

LPCS biedriem neesot izprotams, kāpēc ap šo naudu ir sacelta tik liela ažiotāža, jo nauda projektu līdzfinansējumam LAD ir pieejama Latvijas apstākļiem praktiski neierobežotā daudzumā. «Lasot publikācijas presē rodas priekšstats, ka tā ir kāda labā onkuļa nauda, kuru tas, kurš veiklāks, var aiziet un paņemt. Bet šis ir līdzfinansējums, kuru investējot projektā vēl ir jāliek klāt no 40% līdz 65 % «savas naudas,»» skaidro LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Industriālo piena produktu, piemēram, sviesta un sauso piena produktu, cenas tuvākajā laikā saglabāsies nemainīgi zemas, aģentūrai BNS prognozēja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka industriālo produktu cenas šobrīd ir ļoti zemas un pagaidām nav pazīmju, ka tās mainīsies. «Tuvākajā laikā nav pazīmju, ka tās būtiski mainīsies,» norādīja Šolks, piebilstot, ja piensaimnieki orientētos tikai uz industriālo produktu ražošanu, tad zemniekiem par pienu varētu maksāt ne vairāk par 16-17 centiem litrā.

LPCS valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka piena pārstrādes uzņēmumi ir izveidojuši būtiskus industriālo produktu - sviesta un sauso piena produktu - uzkrājumus, ko vēlāk cer realizēt pasaules tirgū. «Pašlaik neviens neko necer izpārdot, bet tam kaut kad ir jābeidzas. Tā ir dzīves pieredze, ka tā notiek [industriālo produktu cenas atkal kāpj],» sacīja Šolks, piebilstot, ka cenu kritumu iepriekš varēja paredzēt, taču nebija iespējams prognozēt, ka cenas samazināsies tik lielā mērā.

Piena iepirkuma cena aprīlī bija 172,46 Ls/t, precīzi saglabājot marta līmeni.

Par to informē Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS). Piena iepirkuma cena šobrīd ir stabila, un tā ir atgriezusies 2007.gada līmenī, kāds bija pirms lielajām piena cenu svārstībām, informē LPCS. Salīdzinot ar 2009.gada aprīli – vidējā piena iepirkuma cena šā gada aprīlī ir par 44% augstāka.

Piena iepirkuma apjoms aprīlī ir par 5% lielāks kā martā, kas skaidrojams, galvenokārt ar pakāpenisku piena apjoma pieaugumu, kas raksturīgs pavasarim. Savukārt, pārstrāde iepērk visu saražoto pienu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli iepirktais piena daudzums ir pieaudzis par 17%, norāda LPCS vadība.

«Zemniekiem laba ziņa, ka piena iepirkuma cena ir stabila. Pēc aizpagājušā gada straujā cenu kāpuma un pagājušā gada tikpat straujā krituma, tā ir atgriezusies 2007.gada līmenī, taču piena produktu cenas šobrīd nav cēlušās proporcionāli svaigpiena cenai, kas rada zaudējumus pārstrādei. Tradicionāli vasaras periodā, palielinoties izslaukumiem un līdz ar to piena apjomam, piena iepirkuma cena krītas. Ja šogad tas nenotiks, tad neskatoties uz iedzīvotāju zemo pirktspēju, pārstrādei nāksies celt piena produktu cenas veikalos, jo uzņēmumi nevar ilgtemiņā strādāt ar zaudējumiem,» komentē LPCS valdes priekšēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) pauž atbalstu Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Jura Lazdiņa viedoklim par PVN likmes samazināšanu vairākiem pārtikas produktiem.

LPCS divu pēdējo gadu laikā vairākkārt ir rosinājusi valdību samazināt PVN likmi pārtikas, t.sk. piena produktiem, lai tie kļūtu pieejamāki patērētājiem.

Kā norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, LPCS izprot valstī izveidojušos situāciju, tomēr uzskata, ka matemātiska pieeja PVN nodokļa iekasēšanā ilgtermiņā var izrādīties neefektīga. Šāda rīcība diemžēl nestimulē vietējā pārtikas tirgus attīstību, tai skaitā arī pārtikas ražošanas apjomu pieaugumu un, attiecīgi, nepalielina valsts ieņēmumus nodokļu veidā. Tieši otrādi, turpinot palielināt PVN arī pārtikas produktiem, samazināsies to ražošanas apjomi, kas jau šobrīd, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, zemās pirktspējas dēļ ir vieni no zemākajiem ES, un tas var radīt situāciju, ka uzņēmēji būs spiesti meklēt iespējas nemaksāt nodokļus.

Neskatoties uz krīzi šogad, pienrūpniekiem izdevies kāpināt pārstrādei iepirktā piena apjomus par 10%, bet par 15% pieauguši piena produktu eksporta apjomi, nesaņemot par to ES eksporta kompensācijas.

Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka vidējā piena iepirkuma cena bijusi stabila visa gada laikā ar tendenci pieaugt. Jāatgādina, ka piena iepirkuma cena strauji pieauga 2009.gada beigās, taču piena pārstrādes uzņēmumi nevarēja paaugstināt piena produktu cenas vietējā tirgū, kas radīja zaudējumus uzņēmumiem.

Piena produktiem cenas tika celtas tikai šā gada otrajā pusē un prognozes liecina, ka arī nākamā gada janvārī tās turpinās pieaugt par 3 – 15 %. J. Šolks arī atzina, ka šogad pārstrādes uzņēmumi, neskatoties uz apgrozāmo līdzekļu trūkumu un vājo kredītresursu pieejamību, īstenoja attīstības projektus savu uzņēmumu konkurentspējas stiprināšanai vietējā un eksporta tirgos.

Lauksaimniecības un pārtikas ražotājus šogad priecēja eksporta uzrāviens, taču nozares spēlētāji turpināja savilkt jostas un optimizēt izmaksas.

2010. gads pārtikas nozares uzņēmumiem nav bijis viegls; svarīgākais uzdevums lielākajai daļai uzņēmumu bija noturēt tirgus pozīcijas, kopējo situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes priekšsēdētāja un ēdienu un ēdienu piedevu ražotāja Spilvas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena. Viņa kā svarīgākos aizvadītā gada notikumus nosauc izejvielu cenu kāpumu, kuru izraisīja dabas procesu ietekme. Liela nozīme bija tam, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazinājās, kas lika cilvēkiem vēl vairāk pirkt nevis to, ko vēlas, bet to, kam ir pieņemama cena, un izvēlēties produktus pēc atlaidēm. Tāpat L. Bemhena kā gada notikumu nosauc atsevišķu ministriju nepārdomātu iniciatīvu bez izpratnes par pārtikas nozares procesiem, tādējādi kaitējot Latvijas uzņēmumu reputācijai un sagādājot papildu grūtības Latvijas ekonomikai. Viņasprāt, šogad nav piepildījusies daudzu uzņēmēju cerība, ka Latvijas valdība varētu īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Pienrūpnieki saņēmuši no viena mazumtirgotāja prasību pēc lielākiem bonusiem nākamgad.

Par to liecina Db rīcībā esošā situācija. Ražotāji ar esošo situāciju ir neapmierināti, sakot, ka tā saucamajos bonusos jeb apjoma atlaidēs jau tā konkrētais tirgotājs saņemot nozīmīgu maksājumu daļu, ko palielināt nav pamata. Taču izvēle nav liela – ja ražotājs nepiekrīt tirgotāja piedāvātajiem spēles noteikumiem, iespēju tirgoties noteiktā tīklā viņš var zaudēt.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks jauno piedāvājumu uzskata par bīstamu tendenci, saskatot draudu gan patērētājiem, kam produkti var kļūt nepieejamāki, gan pašiem pārtikas produktu ražotājiem. «Šī situācija ir galēji nesaprotama,» klāsta J. Šolks. Jāuzsver, ka ražotāji katrs atsevišķi baidījās publiski paust savu viedokli, norādot, ka var sekot drastiskas sankcijas un konkrētais tirgotājs «izmetīs» viņu produktus no veikalu plauktiem. Tiesa, no uzņēmumu vadītājiem izskanēja sašutums, ka šobrīd viens no tirdzniecības uzņēmumiem uz kopējā valsts budžeta konsolidācijas fona izmanto situāciju, mēģinot palielināt savu peļņu.

Piena cenu kāpumā tirgotājus nevar vainot, tāpēc tirgotāji aicina Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (ZZS) lielāku interesi veltīt tam, kas notiek veikalos, savā paziņojumā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka Zemkopības ministres teiktais, ka kaimiņvalstīs viens litrs piena ir par dažiem santīmiem lētāks, kaut gan pievienotās vērtības nodoklis (PVN) visās trijās Baltijas valstīs ir vienāds, neatbilstot patiesībai, jo PVN Igaunijā ir zemāks (20%). Tirgotāji arī uzsver: «Ministrei būtu jāzina, ka pārdošanas cena nav atkarīga no piena iepirkuma cenas, bet ražotāja piegādes cenas veikalam.»

Asociācija skaidro, ka Latvijā piegādātāju piena cenas regulāri aug, tām nav tendence samazināties, nav jūtama arī ražotāju vēlme cenu samazināt. Kā jau minēts šobrīd vairāki ražotāji veic pārrunas par piena produktu piegādes cenu paaugstināšanu aptuveni par 5%.

Lai arī piena iepirkuma cena pēdējos mēnešos ir stabila, pienrūpnieki gatavojas paaugstināt piena produktu cenas.

Piena produktu ražotāji savu soli skaidro ar ražošanas izmaksu sadārdzinājumu, kas skārusi degvielu, piena iepirkuma cenu, energoresursus un iepakojumu. Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā ir saglabājusies jūnija līmenī – 175.61 Ls/t.

Pirmais cenu celšanas vilnis jau bija jūnijā, kad piena produktu cenas tika paceltas par vidēji 10 %, skaidro Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa. Šobrīd tiek saņemti brīdinājumi no tiem piegādātājiem, kas cenu vēl nebija cēluši, vai arī par produktiem, ko cenu kāpums līdz šim nebija ietekmējis.

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

«Zemnieki vienmēr grib vairāk un grib augstāku cenu, bet šobrīd Latvijā un Baltijas valstīs piena cenas jau faktiski ir sasniegušas Eiropas līmeni, līdz ar to tālāk mums nav kur iet,» uzsver Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Pašreizējā piena litra pašizmaksa normālas saimniecības ietvaros ir 10-14 santīmi, viss, kas ir vairāk, to nopelna zemnieks, LTV raidījumā Labrīt, Latvija sacīja J. Šolks.

Viņš atzīmēja, ka pasaulē ir palielinājies pieprasījums pēc piena produktiem, tādēļ pašlaik būtu īstais laiks attīstīt to eksportu no Latvijas.

Latvijā ir reģistrēti 38 piena pārstrādes uzņēmumi, no kuriem reāli darbojas kādi 19, no tiem 16 ir LPCS biedri un 10 eksportē. «Tā ir mūsu nelaime, ka esam sadrumstaloti,» norādīja LPCS vadītājs, piebilstot, ka vēl viena piena pārstrādes rūpnīca Latvijā būtu neprāts.

Jau vairākkārt vēstīts, ka piensaimnieki jau ilgstoši nespēj vienoties par Eiropas Savienības piešķiro deviņu miljonu latu atbalsta izmantošanu. LPCS uzskata, ka 50% no šī finansējuma, kā tas jau bija paredzēts, būtu jāpiešķir lauku saimniecību modernizācijai, iespējai attīstīties zemniekiem. Savukārt otri 50%, kas paredzēti produkcijas pievienotās vērtības radīšanai, būtu jāsadala vismaz vienu miljonu eiro vērtiem projektiem, izvērtēšanā vērā ņemot uzņēmums eksportspēju un nodokļos nomaksātās summas. Šādus projektus var realizēt jebkurš piena pārstrādes uzņēmums, kas pārstrādā kaut vai 10 - 20 tonnas piena dienā, skaidroja J. Šolks.