Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Sekojot industriālo piena produktu cenu kāpumam pasaules tirgos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union paziņo par svaigpiena iepirkuma cenu pieaugumu par 30% mēneša laikā. Iepirkuma cenu pieaugums attieksies uz teju 400 Food Union piena piegādātājiem, ražotņu Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Rīgas piensaimnieks sadarbības partneriem, sākot no 15.septembra.

«Pašlaik pasaules tirgos novērojamas tādas piena produktu aprites piedāvājuma un pieprasījuma attiecību tendences, kas veicina industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cenu kāpumu. Tās zināmā mērā un ar laika nobīdi atspoguļojas svaigpiena cenās pasaules un Eiropas reģionos, tostarp Latvijā. Pašlaik ir grūti prognozēt vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmākos mēnešus, taču mēs cieši sekosim līdzi un attiecīgi koriģēsim svaigpiena iepirkuma cenas saviem piena piegādātājiem. Viens ir skaidrs – pēc ilgākās piena krīzes pasaules vēsturē, šī cenu tendence pasaulē ir pirmais nopietnais simptoms piena nozares atveseļošanās,» saka Normunds Staņēvičs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par piena vidējām patēriņa cenām tās šā gada janvārī turpināja augt, savukārt, kā liecina Eiropas Komisijas dati par vidējām svaigpiena iepirkuma cenām, tad svaigpiena iepirkuma cena turpināja samazināties.

Kā liecina CSP dati, vidējā piena cena par litru mazumtirdzniecībā šā gada janvārī, attiecinot pret pērnā gada decembri, pieaugusi par aptuveni 3 eirocentiem, savukārt svaigpiena iepirkuma cena pēc EK apkopotās informācijas Latvijā samazinājusies par aptuveni 3 centiem. Līdz ar to starpība starp svaigpiena iegādi un piena pārdošanu veikalos ir pieaugusi par 6 eirocentiem tikai janvāra mēnesī vien. Kopumā ņemot, vidējā piena cena janvārī mazumtirdzniecībā bija 1,34 eiro par litru, savukārt par svaigpiena kilogramu Latvijas zemniekiem vidēji maksāja 0,458 eiro.

Salīdzinot Baltijas valstu piena iepirkuma cenas, var redzēt, ka Latvijā cena ir viszemākā, lai gan brīžiem tā mijas ar Igauniju. Tieši kopš pērnā gada vidus Igaunijā piena iepirkuma cena nemainīgi aug, apsteidzot Latvijas cenu par aptuveni 10 centiem uz svaigpiena kilogramu šā gada janvārī. Arī Lietuvā piena iepirkuma cena vienmēr bijusi augstāka nekā Latvijā, tomēr, ja salīdzinām ar Igauniju, Latvijas un Lietuvas cenas korelē, bet igauņi pēdējā pusgada laikā ir atraduši kārtējās brīnumzāles savai ekonomikai un ne tikai noturējuši piena iepirkuma cenu, bet pat spējuši būtiski apsteigt kā Latviju, tā Lietuvu ar vidējo iepirkuma cenu ražotājiem.

Pēdējo gadu norises piena nozarē un lielākajos Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī pieaugošā investoru interese liecina par to, ka vietējais tirgus ir nobriedis lielām pārmaiņām. Lai arī desmit lielākie Latvijas piena pārstrādātāji iepriekšējos gados kopumā vidēji ir strādājuši ar zaudējumiem, tomēr salīdzinoši viegli pieejamais finansējums un reģiona lielais potenciāls konkurēt globālajā piena pārstrādes tirgū ļauj secināt, ka nozarē tuvākajā nākotnē piedzīvosim lielu aktivitāti uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu jomā.

Latvijas piena pārstrādes nozarē aktīvi konkurē daudzi salīdzinoši nelieli vietējā kapitāla uzņēmumi, kuri izdzīvošanas un attīstības nolūkos meklē pieeju globālajiem tirgiem, kā arī papildu investīcijas. Uzņēmumiem akūti ir nepieciešama spēku apvienošana un darbības koordinācija, izmantojot uzņēmumu konsolidāciju, nevis resursu izšķērdēšanu sāncensībai vietējā tirgū.

Tādejādi uzņēmumi nodrošinātu gan zemākas fiksētās izmaksas un pieeju jauniem tirgiem, gan arī pieredzes apmaiņu savā starpā. Uzņēmumiem apvienojoties vai sadarbojoties, būtu pa spēkam radīt jaunus augstas pievienotās vērtības produktus, ar kuriem konkurēt ārvalstu tirgos.

2017. gada sākumā jau notikuši divi nozīmīgi darījumi Baltijas piena tirgū. 75,1% daļu SIA Latvijas Piens iegādājās vācu uzņēmums Eximo Agro-Marketing, kuram ir 41 gada pieredze industriālo piena produktu tirdzniecībā. Savukārt Igaunijā Maag Group nopirka finansiālās grūtībās nonākušā piena pārstrādes uzņēmuma Tere aizņēmumus, turpinot pārrunas par uzņēmuma pārpirkšanu. Turklāt februārī Food Union Group saņēma 214 milj. eiro no divām privātā kapitāla firmām – PAG Capital un Meridian Capital – attīstībai gan Baltijas valstīs, gan arī ārvalstu tirgos, piemēram, Ķīnā.

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

160 miljoni eiro trīs gadu laikā – tik daudz nav ieguvuši Latvijas piena ražotāji pie nosacījuma, ja piena iepirkuma cena Latvijā bijusi vismaz vidēji kilogramā par 2 eirocentiem zemāka, nekā ES.

Katru mēnesi zemnieki zaudē vismaz četrus miljonus eiro, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kooperatīvu un ekonomista Andra Miglava aprēķini. Šādi dati tika prezentēti piektdien LLKC rīkotajā piena kooperatīvu tikšanās laikā, kurā sprieda par spēku apvienošanu kopīgam piena iepirkumam.

Pašlaik liela daļa naudas tiek zaudēta piena loģistikā. Starpība lielajos maršrutos ir 0,5 miljons eiro gadā jeb 3,3 eiro uz piena tonnu. Šī nauda vienkārši tiek sadedzināta, tā tiek Mažeiķu degvielas rūpnīcai, pauda ekonomists A. Miglavs. Viņš akcentēja, ka pašlaik tikai pašus piena ražotājus interesē, lai būtu augstāka cena, taču gan piena pārstrādātājus, gan patērētājus interesē viszemākā cena.

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

"Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem," uzsver Melnis.