Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.
«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.
Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.
«Izskatās, ka nākamajā mēnesī vidējā cena būs zem 20 eiro centiem par litru piena, un mums ir nopietnas bažas, ka daudzi zemnieki šādu lejupslīdi var neizturēt.
Kas attiecas uz cenu, jāatzīst, ka cena piegādātam pienam pārstrādes uzņēmumā vismaz 22 tonnu apjomā vienmēr būs augstāka nekā konkrētam piena ražotājam samaksātā nauda pie saimniecības vārtiem,» atzina Šolks.
Tāpat viņš arī atzina, ka ne bez pamata ir pārmetumi, ka Latvijas piena pārstrāde ir pārāk sadrumstalota, smagnēja, turklāt nespēj ātri reaģēt uz notiekošo, izstrādājot jaunus, interesantus produktus, ar kuriem startēt eksporta tirgos.
«Latvija diemžēl ļoti atpaliek inovācijās salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, kur darbojas divi kompetenču centri, piena tirgus izpētē, attīstībā un inovācijās novirzot miljonus. Mēs neesam mācējuši šādu centru izveidot, taču dzīve līdz šim to nebija prasījusi. Iepriekš bija tirgus Krievijā, labas iepirkuma cenas un nebija vajadzības koncentrēties uz jauninājumiem. Tomēr situācija ar nozares izpēti tiek labota. Sadarbībā ar Pārtikas uzņēmumu federāciju veidojam Pārtikas kompetenču centru, kurš darbību varētu sākt jau šajā vasarā. Tas ir gadus desmit par vēlu, tomēr labāk vēlu nekā nekad,» atzina piensaimnieku vadītājs.
Plānots, ka pārstrādātāji kopā ar zinātniekiem jaunveidojamajā centrā ne tikai izstrādās jaunus produktus, bet tos īpaši piemēros dažāda veida tirgiem, ņemot vērā to specifiku, uzglabāšanas termiņus utt.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par rūpnīcas Latvijas Piens perspektīvām pēc Latrapa kļūšanas par kontrolpaketes turētāju, Šolks norādīja, ka tās vērtējamas pozitīvi.
«Jā, savulaik iestājāmies pret rūpnīcas būvniecību, bet tas nenozīmē, ka novēršamies no uzņēmuma. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Latvijas Piena jaunā vadība ir orientēta uz reālu biznesu, nevis emocijām, un izskatās, ka viss būs kārtībā. Starp citu, Latvijas Piens uzrakstījis iesniegumu par vēlmi iestāties Piensaimnieku savienībā, valde šodien iesniegumu izskatīs, un ir pamats domāt, ka mums būs par vienu pilntiesīgu biedru vairāk. Rūpnīca saskaras ar visām tām pašām problēmām, kas ir pārējiem pārstrādes uzņēmumiem - konkurence, tirgus meklējumi, atbalsta trūkums, tādēļ ir pietiekami daudz darāmā, jāmeklē dažādas iespējas, jārunā arī par atbalstu nozarei,» rezumēja Šolks.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības kongress notiks šodien Brīvdabas muzejā.
Savienība apvieno 11 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot vairāk nekā 80% Latvijā iegūtā piena. Savienības biedru vidū ir Food Union, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Cesvaines piens, AS Talsu piensaimnieks un citi.
