Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:
Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?
Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.
Cik viegli vai grūti ir būt uzņēmējam Latvijā?
Viss ir atkarīgs no paša uzņēmēja attieksmes un skatījuma uz konkrēto nozari un biznesa vidi kopumā. Ikvienam pašam ir jānovērtē tas, kas viņam ir, un jāsamēro ar savām iespējām. Viennozīmīgi svarīga ir arī vienota un stabila valsts attīstības stratēģija, kas veicinātu uzņēmējdarbības vides plānošanu un attīstīšanu. Taču šā brīža situācija, kad, plānojot katra gada valsts budžetu, tiek pārskatīta un mainīta nodokļu politika, liedz uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā. Līdz ar to ir ļoti būtiski vispirms izvērtēt, kādas būs sekas katram konkrētajam lēmumam, nevis ar vienu roku dot, bet ar otru ņemt. Tas attiecināms, piemēram, uz mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, sākotnēji atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu, saglabājot nodarbinātību un dodot iespēju uzņēmējiem atgriezties legālajā ekonomikā, bet pēc tam graujot šo sistēmu - palielinot nodokļu slogu. Tas pēc būtības nav pareizi! Mikrouzņēmumu nodoklis viennozīmīgi ir sevi attaisnojis un pilda tā sākotnējo mērķi, jo šis nodokļu režīms kalpo par atbalstu tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai un ceļam uz pilnvērtīgu dalību nodokļu maksāšanas režīmā.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Pārstāvu lietišķās informācijas un biznesa konsultāciju nozari. Mani apbēdina tas, ka šī brīža nenormālajā informācijas plūsmā cilvēkiem bieži zūd vēlme iedziļināties, lasīt, mācīties un iegūt jaunas zināšanas, bet bez tā mēs nevaram būt konkurētspējīgi. Savukārt priecē tas, ka ir jaunas tehnoloģijas, jaunas iespējas. Šodien cilvēks var mācīties, klausīties lekcijas, piedalīties semināros, neizejot no savas istabas. Satura piedāvājums ir plašs, atliek vien izvēlēties, ko un kā — e-vidē vai klātienē, profesionāli vai hobija līmenī. Tā ir 21. gadsimta lielākā iespēja, mums tikai atliek to izmantot.
Kā Jūs vērtējat Latvijas pievienošanos eirozonai?
Vienmēr esmu bijusi par eiro ieviešanu, jo redzu to kā Latvijas attīstības loģisku soli.
Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.
Pirms uzsāku uzņēmējdarbību, biju ķīmijas skolotāja. Pēc tam ilgus gadus vadīju Lietišķās informācijas dienestu. Tagad esmu uzņēmuma operatīvās darbības vadīšanu nodevusi savam kolēģim Aigaram Mednim, bet pati koncentrējos uz stratēģiskās attīstības jautājumiem.
Jau kopš bērnības vecāmamma un mamma man mācīja, ka viss nav jādara vienai pašai. Uzskatu, ka arī uzņēmuma veiksmi nosaka nevis viens vadītājs, bet gan tas, cik spēcīga un saliedēta ir komanda. Svarīgi, lai tas nebūtu viena cilvēka orķestris, bet lai tajā saskanīgi spēlētu visi instrumenti — čells, vijole, saksofons. Arī es esmu iemācījusies arvien vairāk uzticēties savai komandai un, atejot no ikdienas pienākumiem, varu darīt to, kas man patīk vēl vairāk — meklēt jaunas idejas, biznesa attīstības iespējas.
Šobrīd arī daudz ceļoju — uz Šveici, Franciju, Itāliju, Islandi, Krieviju — lai iegūtu pasaules elpu, gūtu jaunas idejas biznesam.
Papildus tam esmu Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente un aktīvi darbojos biedrības Līdere ietvaros, regulāri veltu laiku un savas zināšanas, iesaistoties dažādos sociālos projektos – gan konsultējot jaunos uzņēmējus, gan aktīvi piedaloties dažādās valsts darba grupās, rosinot priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai un biznesa vides sakārtošanai.
Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Prognozējamākas. Plānveidīgākas. Pārdomātākas. Kvalitatīvākas. Neko vairāk arī nevajadzētu...
Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Veiksminieces ir sievietes biznesā, nešķirojot pa nozarēm, jo viņas ir brīvas, neatkarīgas un pašas izvēlas nozares, kurās ir profesionālas.
Neveiksme ir filozofisks jautājums. Lai būtu veiksme, mazliet jābūt arī neveiksmei. Šodienas neveiksmes var izrādīties rītdienas veiksmes. Neveiksme cilvēkam piespiež domāt. Uzņēmēju tā piespiež piedāvāt saviem klientiem kaut ko citu, citādāku, plašāku. Svarīgi ir neļaut neveiksmei sevi nospiest.
Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Baltvīns. Nezinu, kāpēc, bet tā ir, un to laikam zina visi mani draugi. No ēdieniem man nav viena favorīta. Ļoti garšo zivis un citas jūras veltes visdažādākajos veidos un savienojumos — tā parasti ir mana pirmā izvēle.
Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi — profesionāli un personīgi?
Man vienmēr patikušas dinamiskas filmas, detektīvi, filmas ar labu humoru. Ļoti bieži šīs filmas it kā ļauj atslēgties no biznesa vides, bet vienlaikus dod kādu jaunu impulsu, ideju vai atbildi uz biznesā aktuālu jautājumu. Ārkārtīgi gribu noskatīties filmu Volstrītas vilks, varbūt tāpēc, ka pati esmu Volstrītā bijusi un izjutusi Volstrītas tempu, enerģiju un dinamiku.
No grāmatām, protams, ļoti daudz lasu biznesa literatūru. Lasu arī lekcijas par uzņēmējdarbību, bet man ļoti nepatīk sausa teorija. Tāpēc viens no pēdējā laika atradumiem ir Margaretas Pārkinas Tales for coaching — brīnišķīgi salīdzinājumi, piemēri un metaforas, ko izmantot arī lekcijās.
Cilvēciski iedvesmojošas ir Maijas Laukmanes Durvis un Laiks kā jūra — ļoti skaistas latviskas metaforas un atziņas.
Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Pēdējā laikā esmu radikāli mainījusi savus paradumus. Šobrīd vislielāko prieku un veldzēšanos no ikdienas man sniedz fotografēšana un paukošana. Paukošana ir mans lielais atklājums — tas ir kā šahs kustībā un muskuļos. Bērnībā spēlēju šahu, varbūt tāpēc redzu šo stratēģisko un aso domu gājienu arī paukošanā.
Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Man mīļa ir kaut kur izlasīta atziņa: «Ja dzīves temps brāžas kā kalnu upe, tad vajag paņemt brīvdienu — neko nedarīšanas dienu. Cienīt sevi un savu ceļu...»
Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Novēlu ikvienam dzīvē meklēt un atrast tos dimantiņus, kas izkaisīti mūsu dzīvē gluži kā rasa vasaras rīta pļavā. Jāprot tikai tos ieraudzīt.
