Citas ziņas

Pieaug eksportēto SKYBRAKE apjomi

,27.11.2007

Jaunākais izdevums

Ārvalstīs arvien vairāk automašīnu tiek uzstādīti SIA Autonams izgudrotie un izgatavotie imobilaizeri SKYBRAKE. Lai nodrošinātu strauji pieaugošo pieprasījumu eksporta valstīs, SIA Autonams, šogad atverot jauno ražotni, palielinājis saražoto imobilaizeru apjomu par 87% procentiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

90 % no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz ārvalstīm, kur nozīmīgākā eksporta valsts ir Krievija. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu eksporta apjoms ir pieaudzis par 45%.

SIA Autonams šā gada vasarā Rīgā atklāja jauno ražotni, kurā tiek ražoti pašmāju konstruktoru izgudrotie imobilaizeri SKYBRAKE, kā arī attīstīti jauni produkti. Atverot jauno ražotni tika plānots palielināt ražošanas jaudu un izgatavot 60 tūkstošus unikālo pašmāju imobilaizeru. Šobrīd jau saražoti 52 000gb., savukārt līdz gada beigām plānots saražot vēl 9000gb.

Salīdzinājumam - 2005.gadā tika saražoti 10 tūkst. SKYBRAKE, bet pagājušogad - 32 tūkst. šo imobilaizeru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Autonams uzsāks imobilaizera jaunās sērijas ražošanu

,18.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Autonams, pašmāju auto aizsardzības sistēmu ražotājs un imobilaizeru sistēmas SKYBRAKE izgudrotājs, pērn sasniedzis 3,7 milj.latu apgrozījumu, kas ir par 62% vairāk nekā 2006.gadā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

No apgrozījuma apmēram 44% sastāda eksports, ko veido uzņēmuma paškonstruētie un ražotie imobilaizeri SKYBRAKE.

Šogad Autonams plāno turpināt iepriekšējos gados iesākto darbu pie jaunu SKYBRAKE produktu izstrādes un jau pavisam drīz tikšot uzsākta imobilaizera jaunās sērijas ražošana, bet pavasarī plašākai sabiedrībai plānots prezentēt jaunu SKYBRAKE produktu grupu – autoparka vadības iekārtas, kuru izgudrotājs arī ir Autonams konstruktoru komanda.

Pērn Autonams ar pretaizdzīšanas iekārtām aprīkojis 4,5 tūkst. automašīnu, veicis marķēšanu vairāk nekā 3400 automašīnām un saražojis vairāk nekā 60 tūkst. imobilaizeru SKYBRAKE.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Autonams atver pārstāvniecību Ukrainā

Jānis Rancāns,06.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA Autonams, kas pazīstams ar Skybrake autoparku vadības sistēmām, atvēris otru pārstāvniecību ārvalstīs – Ukrainā, Kijevā nodibinot Autonams Ukraine, informē kompānija.

Šī gada martā Autonams jau atvēra pārstāvniecību Krievijā, Groznijā. Ukrainā uzņēmums darbojas jau kopš 2004. gada, kad tika noslēgti pirmie eksporta līgumi uz Ukrainu. Šajā laika posmā Ukrainā tikušas tirgotas Autonams auto drošības sistēmas un nesen uzsākts arī autoparku uzraudzības sistēmu eksports uz šo valsti.

Populārākais Autonams produkts Ukrainā ir Skybrake DD2+ imobilaizers. «Tomēr tirgus tendences un interese rāda, ka tādus pašus apjomus, kādos tiek tirgoti Skybrake DD2+ imobilaizeri, gada laikā varētu sasniegt arī Skybrake AUS – GPS/GSM autoparku uzraudzības sistēma,» stāsta SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Autonams tiek pie 1,05 miljonu eiro vērta līguma Bulgārijā

Dienas Bizness,10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs Autonams noslēdzis līgumu ar Bulgārijas uzņēmumu Armeec par 1,05 milj.eiro. Līguma ietvaros Autonams Bulgārijas uzņēmumam piegādās auto drošības bezvadu sistēmu Skybrake DD2+.

«Noslēgtais līgums ir būtisks ieguvums uzņēmuma darbībā. Priecē, ka Latvijā radīts drošības sistēmas produkts ir izvēlēts kā drošākais un labākais risinājums lielākās Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrības vērtējumā. Tas ir augsts Latvijas tehnoloģisko produktu novērtējums,» jauno līgumu komentē SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders.

SIA Autonams atzīst, ka strādājot ar partneriem ārvalstīs un apgūstot jaunus eksporta tirgus, ļoti svarīgs sadarbības priekšnosacījums ir potenciālā partnera priekšstati par to, kas un kādā kvalitātē Latvijā tiek ražots. Jo augstāk attiecīgajā valstī kotējas Latvijā ražotas preces, jo vieglāk ir darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākot finansiālās grūtībās, SIA Autonams apmelo savus konkurentus publiski mēģinot graut to reputāciju, tā šorīt izplatītā paziņojumā norāda SIA GSM Apsardze.

Kā vēstīts, 28. jūlijā SIA Autonams informēja, ka SIA GSM Apsardze nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu. Taču, kā norāda SIA GSM Apsardze pārstāvji, izplatītā informācija esot ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilstot īstenībai, jo SIA Autonams jau labu laiku ciešot finansiālas grūtības, laikus nevarot norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums esot ieķīlājis savu mantu vairāk nekā 637 000 eiro apmērā, vairāk nekā 48 000 eiro esot parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Autonams esot parādā GSM Apsardzei vairāk nekā 85 000 eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Autonams no klientiem esot saņēmis. «Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. GSM Apsardze šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA Autonama,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

"Autonams" īpašniekiem maksā par zagtu auto

,21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk būs iespējams saņemt kompensāciju pilnas nozagtās automašīnas vērtībā, jo SIA "Autonams" tiem automašīnu īpašniekiem, kuriem būs "Autonamā" uzstādīta signalizācija, imobilaizers SKYBRAKE, auto marķēšana un "Autonamā" iegādāta KASKO apdrošināšana, automašīnas nozagšanas gadījumā atlīdzinās starpību starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību (KASKO apdrošināšanas pašrisku).

Tā kā KASKO polise vairums gadījumu tikai daļēji sedz zaudējumus, tad šobrīd "Autonams" piedāvātais risinājums ir daudziem autoīpašniekiem vienīgais veids, kā 100% pasargāt sevi no zaudējumiem, kas rastos, ja automašīnu nozagtu zagļi.

Edvīns Panders, "Autonams" pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis: "Pateicoties mūsu ilgstošajai darbībai automašīnu pretaizdzīšanas jomā, esam izstrādājuši, mūsuprāt, ļoti veiksmīgu formulu jeb pilno aizsardzības komplektu, kas efektīgi pasargā autoīpašniekus no zagļu radītājiem zaudējumiem. Savukārt, ja automašīna tomēr tiek nozagta, tad mēs uzņemamies atbildību un atlīdzinām autoīpašniekam zaudējumus, kas ir starpība starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skybrake ražotājs Autonams nolēmis uzsākt savas produkcijas pielāgošanu elektroauto vajadzībām. Pirmais elektroautomobiļiem pielāgotais produkts ir autoparku uzraudzības sistēmas iekārta Skybrake F20, informē uzņēmums.

«Skatoties, kas notiek pasaulē un Latvijā, redzam, ka nākotnē automašīnu papildaprīkojumam būs specifiskas prasības. Sevišķi tādām ierīcēm kā autoparku uzraudzības sistēmas, imobilaizeriem un signalizācijām. Lielākais izaicinājums ir samazināt šo ierīču elektrības patēriņu, lai elektroauto akumulatoru jauda pēc iespējas vairāk tiktu izmantota primārajam mērķim – dzinēja darbināšanai,» skaidro SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders.

2010. gada nogalē Nissan uzsāka sava pilnībā elektrificētā sērijveida modeļa Leaf piegādes Amerikā un Japānā. Uzņēmums plānoja decembrī pārdot 25 tūkstošus automašīnu, savukārt laika periodā līdz 2020. gadam 5.2 miljonus Nissan Leaf. Arī citi autobūves giganti patlaban jau izstrādā vai tuvākajā laikā plāno izstrādāt elektroauto, pamatojot savu tehnoloģiju pielāgošanu «zaļajiem» auto, norāda Autonams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo «uztjūnēs» mašīnas

Līva Melbārzde, Sanita Igaune, Aldis Zelmenis,11.12.2009

To, vai aprīkosim arī citus auto ar šīm iekārtām, redzēsim šī gada laikā, kad Autonama piedāvāto sistēmu testēsim darbībā, tā a/s Latvenergo Transporta daļas vadītājs Edgars Utāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo nolēmis spēkratus aprīkot ar Skybrake iekārtām, kas visam uzņēmuma autoparkam izmaksātu aptuveni pusmiljonu latu, ziņo Dienas bizness.

Latvenergo no autoparku vadības sistēmas Skybrake F20 izgudrotāja Autonams ir izlēmis iznomāt auto iekārtas. Jaunās iekārtas palīdzēs uzņēmumam uzlabot darba organizāciju un precīzāk izsekot automašīnu atrašanās vietu. Lai izvēlētos labāko pretendentu, Latvenergo rīkojis specifisku aptauju, kurā uzaicinājis visus pretendentus ar savām demo versijām. Daļa nozares spēlētāju šādu atlasi gan vērtē kā gana šaubīgu.

«Ar jauno sistēmu esam izskauduši bezatlīdzības dienesta automašīnu izmantošanu privātajiem mērķiem, un tas ir devis vairāk nekā 10% nobraukuma ekonomiju,» Lattelecom pieredzē dalās uzņēmuma Personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk Latvijā ražotu autoparku vadības sistēmu pārdošanu

Atis Rozentāls, Db,12.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Autonams uzsācis pašu izgudrotu un ražotu SKYBRAKE autoparku vadības sistēmu pārdošanu.

Jaunā produkta izstrādē uzņēmums investējis 341 tūkstoti latu. Sistēma ļauj uzskaitīt datus par nobraukto maršrutu, nobraukumu, degvielas patēriņu, iekārta aprīkota ar Jāņa sētas kartēm, kas garantē datu precizitāti, pastāstīja SIA Autonams Pārdošanas un attīstības daļas vadītājs Edvīns Panders.

Uzņēmumiem būs iespējams sistēmu arī nomāt. Trīs gadu laikā iecerēts par 160 % palielināt eksporta apjomus no 1.7 milj. Ls šogad līdz 4.2 milj. Ls 2011. gadā. Šobrīd saražotas 1 000 jaunās sistēmas, 2009. gadā to skaits pārsniegs 14 tūkstošus.

Līdz šim Autonama pazīstamākais produkts ir pretaizdzīšanas iekārta SKYBRAKE DD 2+, kuras jaunākā versija papildināta ar kustības sensoru. E.Panders atzīst, ka Latvijā pārdoto pretaizdzīšanas ierīču apjoms strauji samazinājies, taču kāpināt ražošanu izdevies uz eksporta rēķina. 90 % SIA Autonams produkcijas eksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Lietuvu, Igauniju, bet no šī gada arī uz Franciju, Spāniju, Lielbritāniju un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 412,3 tūkst. liellopu, kas ir par 6,8 tūkst. jeb 1,6 % mazāk nekā pirms gada, ko ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 5,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Eksportēto dzīvo liellopu skaits 2016. gadā palielinājies par 0,4 tūkst. jeb 1,1 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. No kopējā eksportēto liellopu skaita 41,7 % bija teļi vecumā līdz 8 mēnešiem (2015. gadā – 45,6 %).

Cūku skaits gada laikā palielinājās par 2,2 tūkst. jeb 0,7 %. Dzīvo cūku eksports pērn samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 7 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 59,4 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2015. gadā 27,8 %). Savukārt importēto cūku skaits pieaudzis 2,7 reizes.

Pēdējos 10 gados ievērojami – divas reizes – pieaudzis aitu skaits (no 53,9 tūkst 2007. gadā līdz 106,6 tūkst. 2016. gadā). Salīdzinot ar 2015. gada beigām, aitu skaits pieaudzis par 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad eksports palielinājies par 20%, imports - par 19%

LETA,31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte: Eksporta apjomu pieaugums otrajā ceturksnī bija ļoti sparīgs

Žanete Hāka,02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas maksājumu bilances dati liecina, ka pēc divu ceturkšņu pārtraukuma šā gada otrajā ceturksnī tekošajā kontā ir atgriezies neliels, bet tomēr deficīts, kas veidoja 0.6% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Šī ceturkšņa pozitīvā ziņa ir preču un pakalpojumu eksporta pieaugums. Eksportēto preču un pakalpojumu vērtība palielinājās par 0.2%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni. Eksportēto preču vērtība turpināja samazināties aizvien krītošo cenu ietekmē. Tomēr vērtības samazinājums (-1.1%) gada griezumā bija ievērojami mazāks nekā pirmajā ceturksnī (-5.1%). Tas tāpēc, ka mūsu preču eksportētājiem ir izdevies palielināt eksporta apjomus. Eksportēto pakalpojumu vērtības pieaugums kļuva nedaudz lēnāks. Joprojām grūti klājas transporta pakalpojumu sniedzējiem – eksports samazinājies par 7.1%. Kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance gada griezumā pavisam nedaudz pasliktinājās galvenokārt negatīvā cenu faktora ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa,09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā ražo uz pusi mazāk

Vēsma Lēvalde, Db,04.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā aizvadītā gada deviņos mēnešos saražota rūpniecības produkcija par 173.5 milj. Ls jeb 6.7% no Latvijas kopapjoma. Salīdzinot ar 2008.gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 174.6 milj. Ls jeb par 49.7%.

Tajā pašā laikā Liepāja saglabā līderpozīcijas Latvijā eksporta apjomos no kopējā saražoto preču apjoma – 2009. gada deviņos mēnešos eksportēto preču īpatsvars bijis 85.4%, liecina Liepājas domes apkopotie statistiskas dati. Realizētās produkcijas apjoms 2009. gada deviņos mēnešos bijis 188 milj. Ls (7.1% no Latvijas kopapjoma). Pērnā gada trijos ceturkšņos realizētās produkcijas apjoms naudas izteiksmē ir bijis lielāks nekā saražotās produkcijas apjoms, kas norāda par iepriekšējos periodos izveidoto uzkrājumu realizāciju, uzskata domes ekonomikas nodaļas speciāliste Inga Žuravska.

Pastāvot šādai situācijai, izveidotie uzkrājumi palēnām iet uz beigām, tāpēc var prognozēt nelielu ražošanas aktivitātes pieaugumu, pieļauj Žuravska. Izvērtējot 2009.gada trīs ceturkšņus, redzams, ka rūpniecības produkcijas izlaides apjomi tomēr ar katru ceturksni nedaudz palielinājušies (2. ceturksnī saražots par 1.75 vairāk nekā 1.ceturksnī, bet 3. ceturksnī par 0.05% vairāk nekā 2.ceturksnī). Savukārt realizētās rūpniecības apjomi ar katru ceturksni samazinājušies (2.ceturksnī rūpniecības produkcija realizēta par 3.9% mazāk nekā 1.ceturksnī un 3.ceturksnī par 1.9% mazāk nekā 2.ceturksnī). Liepājā eksportam deviņos mēnešos realizētas pašražotās preces par 160.5 milj. Ls, kas ir 85.4% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14 % no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta. 2009. gadā ar katru ceturksni Liepājas uzņēmumu eksportēto preču īpatsvars palielinājies – 1.ceturksnī 84.3%, 2.ceturksnī - 85.3% un 3.ceturksnī – 86.4%. 2009.gada 9 mēnešos vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 27.5 milj. Ls, kas ir 14.6% no Liepājā saražotajām precēm jeb 1.8% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva,05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms septembrī sarucis straujākā tempā, nekā prognozēja eksperti, liecina jaunākie Eurostat dati.

Septembrī eirozonas rūpniecības produkcijas apjomi sarukuši par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi samazinājušies par 0,2%.

Augustā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1% un 0,6%.

Savukārt šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, apjomi eirozonā pieauguši par 1,1%, bet ES valstīs – par 1,2%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ilgtermiņa patēriņa preču rūpniecības produkcijas apjomi eirozonā sarukuši par 2,6%, bet ES – par 1,6%. Kapitāla preču apjomi samazinājušies attiecīgi par 1% un 0,2%.

Valstīs, par kurām ir pieejami dati, rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies 12, bet pieauguši – 13. Lielākais kritums novērots Portugālē – par 11,2%, Luksemburgā – par 4,1%, Horvātijā – par 3,3% un Čehijā – par 2,8%. Savukārt straujākais kāpums bijis Īrijā – par 2,9%, Rumānijā – par 2,4%, Ungārijā – par 1,8% un Polijā – par 1,4%. Eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā - apjomi mēneša laikā samazinājušies par 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā gada laikā trešais mazākais ražošanas apjomu kritums ES

Žanete Hāka,13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, eirozonas ražošanas apjomi pieauguši par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,9%, liecina Eurostat dati.

Jāatgādina, ka maijā ražošanas apjomi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,4%.

Savukārt jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ražošanas apjomi eirozonā pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ilglietojamo patēriņa preču ražošanas apjomi pieauga par 4,9% eirozonā, un par 4,2% ES. Kapitāla preču apjomi abos reģionos pieauga par 2,5%.

Kopumā ražošanas apjomi maijā ir pieauguši 14 valstīs, bet sarukuši astoņās valstīs. Lielākais kāpums bijis Īrijā – par 8,7%, Rumānijā – par 5,7%, Polijā – par 3,1%, Vācijā un Grieķijā – par 2,5%. Savukārt lielākais kritums mēneša laikā bijis Nīderlandē – par 4,1%, Portugālē – par 2,8% un Francijā – par 1,5%. Latvijā jūnijā ražošanas apjomi sarukuši par 0,2%, kas ir mazākais kritums mēneša griezumā starp valstīm, kurās apjomi samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES saražotie graudu, gaļas un piena apjomi augs

Žanete Hāka,14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā saražotās pārtikas apjomi līdz 2023.gadam pieaugs, palielinoties eksporta pieprasījumam un biodegvielas ražošanai no graudiem, raksta Bloomberg.

Gadā saražotais graudu apjoms 2023.gadā sasniegs 316,1 miljonu tonnu, salīdzinot ar 304,3 miljoniem tonnu pērn, savukārt saražotie gaļas apjomi pieaugs līdz 45,5 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 43,6 miljoniem tonnu pērn.

ES graudu, gaļas un piena ražošanas nozares gūs no pieprasījuma kāpuma pasaulē, liecina ES amatpersonu apskats. ES saražo 20% no pasaules kopējā kviešu un cūkgaļas apjoma, kā arī veido 30% no pasaules siera eksporta.

Paredzams, ka graudu patēriņš desmit gadu laikā pieaugs līdz 297,9 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 279,8 miljoniem tonnu pērn, ko lielā mērā veicinās graudu izmantošana degvielas ražošanai, kas dubultosies no 10,1 miljonam tonnu līdz 20,6 miljoniem tonnu. ES graudu eksporta apjomi palielināsies no 27,4 miljoniem tonnu līdz 31,1 miljonam tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas rūpniecībai visi lauri nav novītuši

Vēsma Lēvalde, Db,10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada deviņos mēnešos Liepājā saražota rūpniecības produkcija par 351.1 milj. Ls, kas veido 9.7% no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma, liecina pašvaldības apkopotie statistikas dati. Salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā palielinājies par 50.8 milj. Ls jeb par 16.9 procentiem.

2008.gada trešajā ceturksnī Liepājā bijis visaugtākais eksportēto preču apjoma īpatsvars – 80.2% no realizētās rūpniecības produkcijas tika eksportētas. Liepāja saglabā līderpozīcijas kā pilsēta, kurā eksportēto preču apjoma īpatsvars no realizēto preču apjoma ir visaugstākais, apgalvo domes analītiķi.

2008.gada deviņos mēnešos vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 85.7 milj.Ls, kas ir 23.7% no Liepājā saražotajām precēm. Eksportam realizētas preces par 275.9 milj.Ls, kas ir 76.3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 15.4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

2008.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika periodu aizvadītajā gadā, vietējā tirgū realizēto Liepājas rūpniecības preču apjoms palielinājies par 11.4% (Latvijā vidēji – par 0.4%), bet eksports – par 23.8% (Latvijā vidēji – par 27.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atvieglo prasības Altum īstermiņa eksporta kredītu garantiju saņemšanai

Rūta Cinīte,26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 26. septembra sēdē apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā, kuras ietvaros komersanti un atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt Altum īstermiņa eksporta kredīta garantijas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Grozījumu mērķis ir atvieglot garantiju sniegšanu, paplašināt potenciālo garantiju saņēmēju loku un pagarināt atbalsta programmas darbības termiņu.

Ministrijā skaidro, ka ar šiem grozījumiem no atbalsta programmas nosacījumiem tiek dzēstas prasības attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi. Šobrīd noteikts, ka precei, par kuru eksporta darījumiem Altum piešķir eksporta kredītu garantiju, jābūt ražotai Latvijā, vai, ja tās ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis, Latvijā jābūt veiktai pēdējai būtiskākajai, ekonomiski pamatotai apstrādei vai pārstrādei, savukārt pakalpojumu sniegšanai jāizmanto Latvijas komersantu darba spēku vai aktīvus. «Minētās prasības ierobežo Latvijas eksportējošus uzņēmumus saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas eksportētāju konkurētspējas priekšrocības, turklāt minētās normas atsevišķos gadījumos ir arī administratīvi sarežģīti piemērot. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja dzēst prasību attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi, taču saglabāt prasību par to, ka saimnieciskās darbības veicējam ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā,» norāda Ekonomikas ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Gada laikā par 43% pieaug eksports uz trešajām valstīm

Guna Gleizde,29.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc muitas deklarācijām šī gada pirmajā pusgadā eksportēto preču kopējā vērtība bija 600,72 milj. Ls, kas ir par 42,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Arī imports no trešajām valstīm ir pieaudzis, tomēr ne tik strauji. Pirmajā pusgadā pēc muitas deklarācijām no trešajām valstīm importētas preces kopumā 672,97 milj. Ls vērtībā, kas ir par 3,75% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, sacīja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis.

Visvairāk eksportētās preces ir koks un koka izstrādājumi – 10,6% no kopējās uz trešajām valstīm eksportēto preču vērtības, dzērieni, alkoholiskie izstrādājumi un etiķis – 9,9%, dzelzs un tērauds – 9,3%, mehāniskās ierīces – 8,5%, farmaceitiskie produkti – 6,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksporta pieauguma un cenu krituma negatīvā efekta mazināšanās ietekmē tirdzniecības bilance turpinās uzlaboties

Žanete Hāka,02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas dati liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP, norāda AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Trešajā ceturksnī tekošā konta labo sniegumu noteica tirdzniecības bilance (preces un pakalpojumi kopā), kas pēc neliela deficīta pirmajā pusgadā kļuva pozitīva (1.5% no IKP). To gan lielā mērā ir nodrošinājis straujāks importa kritums (-4.2%). Preču bilance joprojām ir negatīva, bet uzlabojas. Lai gan preču eksporta cenas aizvien krīt, eksportēto preču vērtība gada griezumā ir atsākusi augt. Tātad mūsu eksportētāji veiksmīgi turpina palielināt apjomus. Pakalpojumu bilance kopumā turpina iepriecināt. Tomēr transporta pakalpojumu eksporta kritums (‑6.9%) aizvien bremzē eksportēto pakalpojumu vērtības pieaugumu (+2.9%).

Eksporta apjomu pieauguma un cenu krituma negatīvā efekta mazināšanās ietekmē tirdzniecības bilance turpinās uzlaboties. Tāpēc tekošajā kontā arī šajā gadā kopumā varētu būt pārpalikums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis saražotās gaļas un piena apjoms

Žanete Hāka,22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Iegūtā piena apjoms pērn pieaudzis vien par 0,7%, tajā pašā laikā piena iepirkuma cenas samazinājušās par 25,7%.

2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas – par 1,3% vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3% un 3,4%. Saražotais aitu gaļas apjoms pērn pieaudzis par 19,3%, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3%.

Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās par 6,1% – no 1550 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 1456 eiro 2015. gadā. Liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 1,2 % un sasniedza 1643 eiro. Pārējai gaļai iepirkuma cenas ir samazinājušās. Visvairāk iepirkuma cenas sarukušas cūkgaļai – par 11,6% (1312 eiro par tonnu), mazāk aitu gaļai – par 1,1% (3319 eiro par tonnu).

Komentāri

Pievienot komentāru