Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē nākamnedēļ spriedīs par iespējamiem risinājumiem veloinfrastruktūras attīstībai Aleksandra Čaka ielā.

Satiksmes departaments ir sagatavojis vairākus eksperimentālus risinājumus Marijas un Aleksandra Čaka ielā, paredzot pagaidu velojoslas abās brauktuves pusēs.

Ir izstrādāti divi principiāli risinājumi, kā veidot velojoslas regulētos krustojumos - viens, kad velojoslas "stop" līnija pirms krustojuma tiek izvirzīta uz priekšu vai otrs, kad velojosla pirms krustojuma tiek pārtraukta, lai autovadītāji, nogriežoties pa labi, iebrauktu velojoslā.

Tostarp tiek piedāvāts arī risinājums, ka Marijas un Aleksandra Čaka ielā netiek veidota veloinfrastruktūra, saglabājot esošo situāciju - esošo joslu skaitu un maģistrālā veloinfrastruktūra tiek veidota Krišjāņa Barona ielā.

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Nav nekāds noslēpums, ka pēc kovida gadu buma nekustamo īpašumu jomā šobrīd šis tirgus ir pamiris. Protams, tas mudina attīstītājus domāt un censties piedāvāt pircējiem vairāk par to pašu naudu. Taču pastāv arī vairāki objektīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzējoši faktori.

Viens no tiem, protams, ir pēdējo gadu augstā inflācija un augstās “Euribor” likmes, kas, savukārt nosaka augstas kredītlikmes. Abi šie faktori kompleksi noveduši pie stagnācijas nekustamo īpašumu tirgu – saprotams, ka augstās kredītlikmes prasa lielāku daļu mājsaimniecības budžeta novirzīt kredītu atmaksai, taču to neļauj inflācija, kas radījusi dzīves dārdzības pieaugumu.

Tādēļ potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem jātērē vairāk naudas ikdienas dzīvei un mazāk paliek hipotekāro kredītu atmaksai.

Taču bez inflācijas un starptautiskajām kredītlikmēm, kuras Latvija īpaši ietekmēt nespēj, pastāv arī faktori, kurus ietekmēt Latvija tomēr spēj. Runāšu par Rīgu, jo uzņēmuma “1 37 digital agency” darbība saistīta tieši ar vēsturisko namu renovēšanu Rīgā. Rīgas pašvaldība arvien biežāk runā par nepieciešamību atgriezt cilvēkus Rīgas centrā, taču izvēlas neredzēt to, kā pašas pašvaldības pieņemtie lēmumi kavē Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Runa ir par lēmumiem, kas Rīgas centru padarījuši par autobraucējiem un arī daudziem iedzīvotājiem vienkārši neērtu teritoriju.

Salīdzinoši savlaicīgi izsludinātais konkurss par Rīgas ielu seguma atjaunošanu tuvojas finišam; redzamākie remontdarbi būs Brīvības un Lāčplēša ielā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darbi Brīvības ielā būs plaši, tie plānoti divos ielas posmos – no Gaisa tilta līdz Silciema ielai un no Raiņa bulvāra līdz Lāčplēša ielai.

Pārmaiņas piedzīvos arī pati Lāčplēša iela – atjaunojot ielu, velojoslās segumu plānots izbūvēt no betona bruģakmens, kas ir tāds pats kā K. Barona ielas rekomendējošā velojoslā, par kuru gan sabiedrībā izteikti kritiski viedokļi. Tiesa, šādas velojoslas veidošana ir dārgāka, neslēpj Rīgas domes Satiksmes departaments. Šī gada pilsētas investīciju programmā seguma atjaunošanai Lāčplēša ielā bija paredzēti 1,4 milj. eiro, Brīvības ielā – 5,1 milj. eiro. Marta sākumā grozot budžetu, katra projekta izmaksas vairs atsevišķi nav izdalītas, taču ielu seguma atjaunošanai, kas ietver abus šos projektus, paredzētās investīcijas ir teju 8,8 milj. eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija.

Pieteikumus pretendenti var iesniegt līdz 28.novembrim.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, prakse liecina, ka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pavasarī Vanšu tiltam daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles birojs norādījumiem, kopš tā laika kāpnes ir norobežotas.

Saistībā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Marijas un Aleksandra Čaka ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Ierobežojumi būs spēkā no 8.jūlija līdz 18.novembrim.

Ielas seguma atjaunošanu par 3,71 miljonu eiro veiks AS "A.C.B".

Uz mēnesi autotransportam slēgsTērbatas ielu  

No nākamās piektdienas, 17. jūlija, Rīgas pilsētas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi...

Būvdarbi tiks uzsākti A.Čaka un Marijas ielas kreisajā pusē virzienā no centra. Ielas remontdarbu laikā gājējiem, velobraucējiem un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Ietvju seguma nomaiņas laikā gājējiem tiks nodrošināta ērta pārvietošanās pa brauktuves segumu pa pagaidu gājēju tuneli, kurš būs nodalīts no brauktuves un darbu zonas ar barjerām.

Darbu veicējiem uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, transportlīdzekļu kustības organizāciju ar satiksmes regulētājiem vai luksoforiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu (kuri atrodas minētajos ielu posmos) transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma.

Db.lv jau vēstīja, ka projekts paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas un Aleksandra Čaka ielu posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Seguma atjaunošanas laikā brauktuvei tiks atjaunots asfaltbetona segums, ietvēm nomainīs nolietoto asfaltbetona virskārtu pret bruģakmeņiem, kā arī tiks atjaunotas brauktuves apmales, nomainītas komunikāciju aku lūkas un uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju. Velojoslas izbūvi projekts neparedz.

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Rīgas maģistrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi. Aktīvi būvdarbi notiek arī Brīvības ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz Lāčplēša ielai. Savukārt no Gaisa tilta līdz Lielvārdes ielai demontēts ietvju segums virzienā uz Juglu līdz Vidrižu ielai. Velojoslas posmus plānots asfaltēt šīs nedēļas sākumā, kā arī uzsākt jau ietvju bruģēšanas darbus, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Kā atzina būvdarbu veicēji, visneērtākais posms gājējiem būvdarbu laikā ir tieši posms no Gaisa tilta līdz G.Zemgala gatvei, kur ietve ir apvienota ar veloceļu. Tāpat būtiski apgrūtināta gājēju pārvietošanās ir dēļ pazemes inženierkomunikāciju remontdarbiem, kuri notiek paralēli ietves seguma nomaiņas darbiem.

Satiksmes departaments aicina visus satiksmes dalībniekus būvdarbu laikā rūpīgi sekot līdzi ceļa zīmēm un norādēm, kā arī ar sapratni izturēties pret īslaicīgajiem ierobežojumiem. Būvdarbu laikā kā autovadītājiem, tā arī velobraucējiem un gājējiem jārēķinās ar ierobežojumiem, satiksmes sablīvējumiem un papildus ceļā pavadīto laiku.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radies iegruvums zem bruģa, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ. Atbildīgās iestādes par notikušo ir informētas, tuvākajā laikā avārijas cēloņi tiks novērsti.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Šodien sociālajā vietnē Facebook Rīgas iedzīvotāji rakstījuši, ka Barona ielā zem un starp bruģakmenim esošās smiltis tiek izskalotas prātam neaptveramos apjomos un vietām zem Barona ielas plānotās rekomendējošās velojoslas izveidojušās milzīgas bedres aptuveni 30-50 centimetru dziļumā, virs kurām bruģis ieķīlējies karājas gaisā.

Vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā.

Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Vienas no Rīgas galvenajām ielām - Krasta ielas - seguma atjaunošanas darbi varētu sākties jūlijā, lai gan iepirkums par būvdarbu veikšanu vēl nav nemaz izsludināts, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai pastāstīja Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš pastāstīja, ka Krasta ielas pārbūve, visticamāk, sāksies jūlijā, taču patlaban ielas projektēšana vēl nav noslēgusies. «Mēs esam noslēguma stadijā, lai pabeigtu projekta sadaļu, kas saistīta ar velojoslas būvniecību šajā ielā. Tiklīdz projekts būs gatavs, tiks izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Tas varētu notikt jūlijā,» sacīja departamenta pārstāvis. Viņš gan norādīja, ka projekta izpildes termiņi netiek kavēti.

Jakrins pastāstīja, ka tuvākie ievērojamie remontdarbi sāksies jau rīt - Brīvības ielā. Ielas segumu šeit plānots atjaunot posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam. Kalpaka bulvārī, kur ielas segums tiks atjaunot posmā līdz Valdemāra ielai darbi sāksies nākamnedēļ, bet saistībā ar Merķeļa ielas seguma atjaunošanu darbu grafiks izstrādāts vēl neesot.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Līdz nākamā gada 1.aprīlim Satiksmes departamentam jāizstrādā risinājumi par Kr. Barona ielas pārveidošanu prioritāri par gājēju, velobraucēju un tramvaja kustības ielu, tā pirmdien, 27.septembrī, lēma Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

Līdz šā gada septembrim Satiksmes departamentam tika uzdots izskatīt iespējamos variantus, kā Kr. Barona ielu padarīt drošāku gājējiem un velobraucējiem.

Sēdē Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods pastāstīja, ka līdz šim departaments Kr. Barona ielā veicis minimālus uzlabojumus uzturēšanas darbu gaitā – ir sakārtots bruģa segums uz rekomendējošās velojoslas vietās, kur tas bija izkustējies. Tāpat tika apzināti potenciāli veicamie darbi, ja tiktu pieņemts lēmums paplašināt joslu vai veikt lielākus seguma maiņas darbus.

J.Vaivods skaidroja, ka, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt velojoslu, būs nepieciešams pasūtīt papildu bruģi, kā arī būs jāveic konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, lai tā sniegtu rekomendācijas un tehniskos norādījumus. Paplašināt velojoslu gan būs iespējams tikai tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šādu paplašināšanu atļaus.

Rīgas Centra sporta kvartāls, kas izveidots bijušās Latvijas Universitātes stadiona teritorijas daļā, ir devis nozīmīgu artavu apkārtējā rajona attīstībā.

Krišjāņa Barona ielas posms no Artilērijas līdz Ērgļu ielai pēdējā gada laikā piedzīvojis sparīgu attīstības grūdienu. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka īstenotais projekts labvēlīgi iespaido arī biznesa vidi. Sakārtotā infrastruktūra piesaista gan atpūtas parka apmeklētājus, gan nejaušus garāmgājējus, kuri šo pilsētas daļu sāk uzlūkot ar jaunu skatu. Protams, ne visi šajā ielas posmā esošie uzņēmumi durvis vēruši pēdējā gada laikā, daudzi no tiem strādā trīs, piecus un pat 20 gadus, kā, piemēram, bārs Maska, kas, gadiem ejot, nav būtiski mainījies. Gluži kā klints Ērgļu ielas pakājē jau kopš1963. gada stāv sporta nams Daugava, kā arī bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils, kuru izveidoja 1941. gadā, bet tolaik to dēvēja par Pionieru pili.

Uzņēmumam Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas.

Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, intervijā stāsta SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23. novembra numurā:

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma uzsākts darbs pie pagaidu veloinfrastruktūras ieviešanas Rīgas ielās.

Šobrīd notiek darbs Meža prospektā, kur virzienā no Sarkandaugavas uz Mežaparku tiek ierīkota velojosla.

Veloinfrastruktūra Meža prospektā tiek ieviesta no Inčukalna ielas līdz pat Kokneses prospektam, savukārt pretējā virzienā būs rekomendējošā velojosla. Šāds lēmums pieņemts, līdz tiks atrisināts autostāvvietu jautājums Mežaparkā.

Kā uzsver Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šis ir īstais laiks, lai rastu drošākos, pārdomātākos un labākos risinājumus veloinfrastruktūras ieviešanai ar minimāliem finanšu resursiem.

Ar Rīgas domes atbalstu tika rīkots arī Velo hakatons, kura mērķis bija apkopot dažādu sabiedrības grupu viedokļus ar iespējamajiem vejojoslu risinājumiem, tehniskajām iespējām, lai radītu drošas velojoslas, kas savienotu galvaspilsētas centru ar apkaimēm.

Iepirkumā par Aleksandra Čaka ielas, Rīgā, seguma atjaunošanas būvdarbiem ir pieteikušies trīs pretendenti, informēja pašvaldībā.

Konkursā pieteikumus iesnieguši uzņēmumi AS "A.C.B.", SIA "Ceļu būves firma "Binders" un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Būvnieki piedāvātā darbus veikt par 3,71 līdz 3,81 miljonu eiro.

Projekts paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas un Aleksandra Čaka ielu posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Seguma atjaunošanas laikā brauktuvei tiks atjaunots asfaltbetona segums, ietvēm nomainīs nolietoto asfaltbetona virskārtu pret bruģakmeņiem, kā arī tiks atjaunotas brauktuves apmales, nomainītas komunikāciju aku lūkas un uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju. Velojoslas izbūvi projekts neparedz.