Foto: METROPOLE

Redzes pārbaude ir būtisks solis, lai uzturētu labu redzes veselību, un pēdējos gados ir parādījušās jaunas iespējas, kas atvieglo šī svarīgā pakalpojuma pieejamību. Metropole Optika ir ieviesusi attālinātās redzes pārbaudes, kas ļauj klientiem saņemt kvalitatīvu konsultāciju no speciālista, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Par šo jauno pakalpojumu un tā priekšrocībām mēs runājām ar Metropole Optika vadošo optometristi Aiju Makovsku.

Kāpēc attālinātā redzes pārbaude?

Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir būtiski mainījusi veselības aprūpes nozares darbību, un optika nav izņēmums. Aija Makovska stāsta: "Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, arī telemedicīna pasaulē un Latvijā strauji attīstās. Mēs Metropole Optika redzējām iespēju nodrošināt kvalitatīvu redzes pārbaudi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, pat ja speciālistu pieejamība konkrētās pilsētās nav pietiekami ātra.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Redzes aprūpes uzņēmums OC VISION tirgū ievieš jaunu optikas zīmolu. Pasaules Optikas briļļu saloni tiks pārveidoti par optikas veikalu tīklu VIZIONETTE. 2019. gadā durvis klientiem vērs pirmie divi VIZIONETTE veikali - t/c Domina Shopping janvārī un Galerija Centrs oktobrī.

VIZIONETTE būšot stila eksperts un demonstrēs jaunākās modes tendences briļļu pasaulē, kā arī piedāvās ātru servisu: 80% gadījumu pircēji savas brilles varēs saņemt nākamajā dienā pēc to pasūtīšanas. Tiks piedāvāts brilles saņemt arī ar kurjera starpniecību. Veikalos būs pieejams pašapkalpošanās sektors.

Plānots, ka VIZIONETTE mērķauditorija atšķirsies no Pasaules Optikas auditorijas – VIZIONETTE uzrunās plašāku pircēju loku, nodrošinot demokrātiskas cenas un «radikāli atšķirīgu iepirkšanās pieredzi, ko sniegs OC VISION Redzes Akadēmijā skoloti redzes un stila konsultanti».

Jānis Dzenis, OC VISION valdes priekšsēdētājs, komentē: «Visa pasaule modernizējas un digitalizējas. Arī optikas nozarei ir pienācis laiks to darīt. Pēc rūpīgas tendenču analīzes, tika izstrādāts jauns optikas veikalu koncepts, kas ietver lielāko daļu inovāciju, kas patlaban pasaulē ir izgudrotas.»

Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro redzes korekcijas iekārtas iegādē un ārstu kvalifikācijas celšanā.

Pilnvērtīgai redzes lāzerkorekcijai ir nepieciešami divi lāzeri - eksimerlāzers un femtosekunžu lāzers. Jaunā «Carl Zeiss» lāzeriekārtu «VisuMax» un «MEL 90» lāzeru komplektācija sniegs iespēju izvēlēties kādu no četrām lāzerkorekcijas metodēm - «LASIK», «Tran-Epi LASIK» jeb PRK, «Femto-LASIK» un «SMILE».

«Ik dienu pie mums klīnikā vēršas vairāk nekā 100 pacienti, un katra acis, veselības stāvoklis un dzīvesveids prasa individuālu redzes korekcijas veidu. Interese par redzes korekcijas iespējām ir liela, un esam pārliecināti, ka veiktās investīcijas klīnikas inovāciju attīstībā atpelnīsies,» norāda klīnikas vadītāja Una Brūna.

«Redzes korekcijai ar lāzeru ir svarīgs iekārtas tehniskais nodrošinājums, programmu pieejamība, spēja interpretēt un analizēt pieejamos datus. Jaunākās paaudzes lāzeriekārtas redzes korekciju veic dažu sekunžu laikā, līdz ar to tiek izskausti ar operāciju saistītie iespējamie riski,» skaidro U. Brūna.

44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas, bet vecumā no 45 līdz 49 gadiem, viņu īpatsvars jau sasniedz 57%, liecina briļļu lēcu ražotāja "Essilor" un Baltijas acu aprūpes uzņēmuma "OC VISION" veiktais pētījums. Tas nozīmē, ka redzes problēmas ir aktuālas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo 65% no ir vecuma grupā virs 40 gadiem.

Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nereti grūtības rada lasīšana tuvumā – 71% no respondentiem virza tekstu tālāk no acīm, lai spētu to izlasīt. Tikai 10% aptaujāto iedzīvotāju līdz 45 gadu vecumam atzinuši, ka izmanto lasīšanas briļļu palīdzību, savukārt mazāk nekā puse respondentu, kuriem ir jau pāri 45 gadiem, šīs brilles izmanto regulāri.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki nepievērš tām pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam joprojām pastāv mīti par briļļu nēsāšanu, secina pētījuma veicēji. Viņus satrauc fakts, ka uzticēšanās progresīvajām lēcām pieaug tikai līdz ar vecumu un šādas brilles galvenokārt iegādājas cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, lai gan daudziem tās vajadzētu sākt nēsāt krietni agrāk. Pētījums atklāja, ka tikai 6% respondentu vecumā virs 40 gadiem lieto brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Velosipēdu koplietošanas tīkls “nextbike LV”, sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un mazumtirdzniecības veikalu tīklu LIDL, piedāvās visiem Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem jaunus, speciālus tandēma velosipēdus.

Tie būs pieejami jebkuram “nextbike LV” klientam, kā arī ļaus cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedzīvot unikālu pieredzi – braukt ar velosipēdu. Šie tandēmi ir arī labs aprites ekonomikas paraugs, jo radīti no bojātiem “nextbike LV” velosipēdiem, kas savu mūžu bija nokalpojuši.

“Šis ir labs piemērs sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai. “nextbike LV” tandēmi, proti, velosipēdi, kas ir paredzēti braukšanai diviem cilvēkiem, Latvijā pirmo reizi tiks piedāvāti nomai, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem izbaudīt braukšanu ar velosipēdu,” stāsta Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja. “Tandēmi, protams, nav jauns izgudrojums, taču “nextbike LV” šos un citus velosipēdus veido paši un tagad tie būs arī daudz pieejamāki cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Acu aprūpes uzņēmuma OC VISION pamati likti deviņdesmito gadu sākumā un tas joprojām ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas darbojas jau 27 gadus. No viena veikala Ķengaragā OC VISION izvērsies 73 optiku ķēdē Latvijā un Lietuvā un no dibināšanā ieguldītajiem 32 000 Latvijas rubļu (repšiki) (2270 eiro) uzņēmums «izaudzis» līdz 25 miljonu eiro apgrozījumam 2018. gadā.

Uzņēmuma vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas Universitāti (LU). 1992. gada 1. septembrī LU tika izveidota pirmā optometrijas studiju programma, kas tolaik bija tikai otra tāda Eiropā. Tā kā jaunajiem studentiem nebija prakses vietu, 1992. gada decembrī optikas un optometrijas mācību spēki un nodaļas studenti no Latvijas Universitātes dibināja un gadu gaitā attīstīja SIA «Latvijas Universitātes Optometrijas centru» (LU OC), kas kalpoja par prakses vietu studentiem un kļuva par pamatu pašreizējai OC VISION grupai.

Pirmajā darbības gadā LU OC darbinieki bija paši īpašnieki, pirmo algoto darbinieku pieņēma tikai 1993. gadā, tāpēc sākotnēji visu nācās paveikt pašiem uzņēmuma izveidotājiem. Vitolds Grabovskis bija uzņēmuma vadītājs, Jānis Dzenis, pašreizējais OC VISION valdes priekšsēdētājs, tolaik atbildēja par centra finansēm, savukārt pazīstamais profesors Ivars Lācis bija pirmais optiķis, kurš kopā ar Aldi Liepiņu slīpēja lēcas, un Pēteris Cikmačs atbildēja par visa veida briļļu lēcām, ko viņš dara joprojām. Vēl uzņēmumā bija tirdzniecības vadītāja Inta Butlere, kas atbildēja arī par ietvaru izvēli un piedāvājumu, kā arī grāmatvede Skaidrīte Āboltiņa.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Foto: AdobeStock

Skropstas vai smilšu grauda nokļūšana acī spēj izraisīt tūlītēju diskomfortu – sāpes, asarošanu, redzes miglošanos un citas nepatīkamas sajūtas, radot vēlmi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kairinātāja. Tādā gadījumā noder acu pilieni. Tomēr, kā izrādās, daļa cilvēku nemaz nezina, kā tos pareizi lietot un uzglabāt. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās vērtīgos padomos, lai Tu, lietojot acu pilienus, nekaitētu savai veselībai.

Kā neapjukt plašajā acu pilienu piedāvājumā?

Ieejot optikas veikalos vai aptiekās, redzams, ka to plaukti ir pārbagāti ar dažāda veida pilieniem. Ir acu pilieni nogurušām acīm, acu pilieni sarkanām acīm un vēl dažādi citi, tomēr, kā zināt, kuri būtu vispiemērotākie? Būtībā tie iedalās 2 grupās: ir mākslīgās asaras un acu pilieni. Mākslīgās asaras tiek lietotas tikai profilakses nolūkos, – ja no acīm ir nepieciešams izskalot svešķermeni. Savukārt pilieni ir paredzēti acu slimību ārstēšanai. Piemēram, acu pilieni sausām acīm ir domāti to mitrināšanai, tādējādi mazinot sausās acss sindroma simptomātiku. Vēl ir arī šādi pilieni:

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Mūsu dzīves ritmam kļūstot arvien mobilākam, arī ierīcēm ir jāspēj “kustēties” līdzi, tāpēc arvien biežāk tiek izvēlēts klēpjdators kā ikdienas asistents dažādos darba un mācību uzdevumos. Klēpjdatoru sniegtās funkcijas nereti atvieglo dažādus ikdienas uzdevumus, taču, lai šīs ierīces nezaudētu savu efektivitāti, tām ir nepieciešama pienācīga un regulāra apkope. Pastāv mīti, ka pareiza klēpjdatora apkope aprobežojas ar ekrāna notīrīšanu vai paroles maiņu, taču ar šādām darbībām vien nepietiks, lai nodrošinātu ilgstošu un kvalitatīvu ierīces veiktspēju. Lai ikkatrs klēpjdators spētu kalpot vismaz piecus līdz astoņus gadus, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus klēpjdatora ikdienas apkopei.

Regulāra programmatūras atjaunināšana

Ikvienas ierīces programmatūras atjaunināšana ir viena no svarīgākajām darbībām tās uzturēšanai. Regulāra klēpjdatora atjaunināšana palīdzēs izvairīties no tādiem kiberdrošības draudiem kā vīrusi vai ļaunprātīgas programmatūras, kas nereti apdraud tieši ierīces ar novecojušu programmatūru.

“Tiem klēpjdatoru lietotājiem, kam nereti gadās aizmirst veikt šo svarīgo procedūru, ir pieejamas dažādas bezmaksas datorprogrammas, kas pēc lejupielādes automātiski instalē visus ierīcei svarīgos atjauninājumus. Taču, piemēram, tādi datori kā Huawei MateBook X Pro, kas atbalsta jaunāko Windows operētājsistēmu, automātiski uzrāda paziņojumus par atjauninājumiem. Ja gadījumā atjauninājuma paziņojums parādās brīdī, kad nav laiks veikt konkrētās izmaiņas, tad ir ieteicams regulāri pārbaudīt, vai gadījumā kāds no tiem nav netīšām palaists garām,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

SIA OC VISION grupas uzņēmumu apgrozījums šī gada pirmajā pusē, sasniedza 10,26 milj. eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijā vadošās optikas preču un pakalpojumu uzņēmumu grupas apgrozījums pret pagājušā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 1,5 miljoniem eiro jeb 17%. Tāpat par 16% ir audzis arī mazumtirdzniecības apgrozījums (Latvijas tirgū 14%, Lietuvas tirgū 22%). Kopējais izgatavoto briļļu skaits OC Vision grupas uzņēmumos audzis par 6%. Pieaugums galvenokārt ir saistīts ar veikalu tīklu paplašināšanos un jaunu klientu piesaisti esošajos veikalos.

Saistībā ar redzes veselību, optikas nozarē iezīmējas divas augošas iedzīvotāju grupas. Demogrāfiskās novecošanās rezultātā palielinās cilvēku skaits, kam ir vajadzīgas lasāmās brilles, kas ir ikdienišķs redzes korekcijas līdzeklis pēc 45 gadu vecuma un no kura izvairīties ir diezgan sarežģīti. Statistika liecina, ka cilvēku vecums, kurā parādās vajadzība pēc pirmajām lasāmajām brillēm pēdējo 20 gadu laikā samazinājies par aptuveni 5 gadiem, līdz ar ko mūsdienās ar redzes problēmām saskaras jau no 40 gadu vecuma.

Sociālajam uzņēmumam «BlindArt» ir apstiprināts grants Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros. «BlindArt» būs pirmais šāda granta saņēmējs Latvijā, un 20 tūkstošus eiro lielais finansējums palīdzēs uzņēmumam turpināt integrēt darba tirgū cilvēkus ar redzes traucējumiem, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

«Mūsu mērķis ir izveidot pašpietiekamu, ilgtspējīgu un uz attīstību vērstu vidi, kurā cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir iespēja jēgpilni strādāt un gūt ienākumus. ALTUM grants būs būtisks solis mērķa sasniegšanas virzienā – šis finansējums ļaus mums izstrādāt pilnīgi jaunus neredzīgo cilvēku rokām un sirdīm radītus interjera un modes produktus, popularizēt tos un attīstīt vidi, kurā darbojas cilvēki ar redzes traucējumiem,» stāsta «BlindArt» dibinātājs Andrs Hermanis.

Savukārt ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmē: ««BlindArt» lieliski iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību - uzņēmums darba tirgū integrē cilvēkus ar redzes traucējumiem, tādējādi veicot svarīgu sociālu funkciju. Vienlaikus šī uzņēmuma darbības pamatā ir detalizēts un pārdomāts biznesa plāns ar mērķi spēt darboties pēc uzņēmējdarbības principiem,». Viņš aicina arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā.

Latvijā darbu sācis telemedicīnas uzņēmums SIA Smart Vision, kas piedāvā pasūtīt brilles attālināti, izmantojot 3D tehnoloģiju.

Līdz gada beigām uzņēmums Rīgā plāno uzsākt attālinātās redzes pārbaudes savā veikalu tīklā, izmantojot telemedicīnas tehnoloģiskās iespējas. Latvija izvēlēta, pateicoties attīstītajam internetam, kā arī ģeogrāfiskajam izvietojumam, kas izdevīgs eksportam. Līdztekus Baltijas valstīm šo pakalpojumu no Rīgas plānots attīstīt arī Skandināvijas un Polijas tirgū.

Ar 3D tehnoloģijas palīdzību Smart Vision radījis iespēju briļļu ietvarus pielaikot virtuāli, izmantojot gudro iepirkšanās iespēju, kā arī piemeklēt sev atbilstošākās briļļu lēcas un izvēlēties piemērotākos lēcu pārklājumus.

Ar laiku paredzēts nodrošināt arī attālinātu redzes pārbaudes pakalpojumu, izmantojot attālinātās acu pārbaudes iekārtas no pasaulē vadošajiem ražotājiem. Darbs pie platformas izveides paveikts nepilna gada laikā, izveidojot funkcionālu un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem atbilstošu briļļu un lēcu tirdzniecības sistēmu.

Cilvēku skaitam, kuri Latvijā ir veikuši redzes korekcijas operāciju, ir tendence pieaugt, savstarpēji daloties pieredzē un iedrošinot

«Latvijas situācija ir daudzmaz līdzsvarota – ir trīs centri, kas strādā, un katram ir savs pieprasījums. Cilvēki jau zina, ko grib un kāpēc izvēlēties vienu vai otru,» saka Vjačeslavs Kuzņecovs, daktera Kuzņecova klīnikas Acu mikroķirurģijas centra oftalmoķirurgs. Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra vadītāja Igora Solomatina skatījumā tirgus ir dinamisks un Latvijā ir plašs piedāvājums. Ņemot vērā, ka robežas ir atvērtas, cilvēki rūpīgi pēta arī aktuālus piedāvājumus ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Konkurence ir pietiekami intensīva, lai neatslābtu un lai ir papildu stimuls augt, attīstīties un uzturēties labā formā,» viņš teic. Viens no ilggadējiem tirgus dalībniekiem ir arī Dr. Lūkina acu klīnika, redzes korekcijas operācijas tiek veiktas arī citās ārstniecības iestādēs. Tāpat Latvijas uzņēmumiem ir jākonkurē ar Lietuvas specializētajām klīnikām.