Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

90 gadus vecais pensionārs Artūrs Reids aplaimots ar īpašu plāksni un pašam savu vietu bārā, kuru viņš katru dienu apmeklējis 72 gadus, vēsta metro.co.uk.

Lojālais klients, apmeklējot Lielbritānijas The Griffin Pub, kopš 1940. gada neesot izlaidis gandrīz nevienu dienu.

Un šonedēļ alus fanāts Reids apbalvots ar īpašu plāksni viņa iecienītajā kroga stūrī. Šo pārsteigumu sagādājusi viņa 65 gadus vecā māsa Margareta, kura organizējusi viņa 90. dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti.

Pensionārs krogā ierodoties katru dienu plkst 15:00, lai baudītu pinti Courage alus un patērzētu ar vietējiem. «Es vienmēr esmu smagi strādājis un izbaudījis kroga apmeklējumu,» teicis pensionārs, paužot cerību, ka uz šo vietu varēs nākt vēl vairākus gadus.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši, intervijā žurnālam Playboy saka labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Laikam nepietiekami esmu pateikusi par pensionāru vairākuma drāmu. Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit... Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot,» atzīst ministre.

Viņa uzsver, ka tic pašreizējai sociālās apdrošināšanas sistēmai kā taisnīgai un uzskata par savu pienākumu šo sistēmu «nesačakarēt». Šī sistēma ir balstīta uz katra viena pienesumu. Tā, lai cik neticami tas liekas, šos 20 gadus faktiski ir piemaksājusi esošajiem pensionāriem.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Sākot no februāra tiks sadārdzināta biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa.

Domes pārstāvji skaidro, ka no 1. februāra viena brauciena cena pilsētas sabiedriskajā transportā tiks pielīdzināta uzņēmuma Rīgas satiksme pašlaik aprēķinātai viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmums Rīgas satiksme, ņemot vērā gan prognozēto pārvadājamo pasažieru skaitu, gan dažādu resursu cenu izmaiņas, ir pārrēķinājis viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu sabiedriskajā transportā 2015. gadam. Tagad tā ir 1,175 eiro - zemāka par līdzšinējo 1,2 eiro līmeni.

Jaunās braukšanas maksas (tarifa) aprēķins ir saņemts Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

Portugāles pludmalē, kur dienas gaišajā laikā pulcējas tūkstošiem atpūtnieku un tūristu, vēl pirms saulrieta tiekas pensionāri, lai dotos zvejā.

Sesimbras ciemā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz dienvidiem no Lisabonas, zvejnieki cenšas gūt papildus ienākumus, nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dabas parka regulas, un iegūt papildu līdzekļus finanšu krīzes laikā. Pašlaik likumdošana atļauj zvejot šajā pludmalē tikai rīta pusē - no pulksten sešiem līdz pulksten deviņiem, turklāt tikai trīs dienas nedēļā. Tādēļ pirms atpūtnieku pūļa ierašanās zvejnieki jau ir prom.

Zvejošana palīdz pensionāriem papildināt pensiju kas ir vidēji 200 – 300 eiro. Pensionāri zvejo, izmantojot īpatnēju zvejošanas tehniku ar tīkliem – «xavega», savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Hosē Manuels Ribeiro (Jose Manuel Ribeiro).

Vai jūs varat nosaukt vienīgo Eiropas Savienības valsti, kurā nodokļi tiek nevis palielināti, bet samazināti? Vai jūs zināt, kura valsts pavisam drīz kļūs par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus? Un kur mēs jau šobrīd redzam nākotnes sabiedrību, kas ir draudzīga un iekļaujoša pilnīgi visām ļaužu grupām? Sakiet droši - Latvija! Jūs nebūsiet kļūdījies. Vismaz nebūsiet vienīgais, kas tā domā. Šie ir apgalvojumi no Vienotības politiķu izteikumiem, jūsmojot par nupat pieņemto budžetu.

Parasti sausnējais premjers Dombrovskis, kurš pat Jaunā gada runām liek izklausīties pēc informātikas pulciņa salidojuma, budžeta aplaistīšanai piegājis negaidīti radoši. Mūsu valsts ekonomika tagad ir kā augošs vilnis, kas ceļ visus kuģus, viņš saka. Turpat blakus spurdz premjera krāsainā pusīte Solvita Āboltiņa - bet visvairāk ir pacelts pensionāru kuģis! Tieši pensionāri, saskaņā ar Āboltiņu, ir «gatavi izvest Latviju uz stabilas attīstības un labklājības ceļa».

Šie ir Vienotības politiķu citāti, kas līdz ar krāsainiem grafikiem tika izsūtīti tūliņ pēc trešdienas nakts budžeta pieņemšanas. Var jau saprast, ka politiķiem sevi jāparāda labā gaismā, it īpaši tik tuvu pie vēlēšanām. Taču parasti to gaismu vismaz cenšas saglabāt kādu puslīdz naturālistisku. Vienotības vēstījums sabiedrībai šobrīd drīzāk atgādina Jehoviešu bukletu, kur visas ļaužu grupas līksmo labākajā vietā pasaulē. Tikai tā labākā vieta, citējot latviešu klasiku, šodien vēl ne, bet rītdien pavisam noteikti būs klāt. Atnāks pie mums pa galveno ielu, tā ka visa pamale dārd.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījis Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzinuši – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kuri aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojoties fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra».

«Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» stāstījusi veikala Pavasaris vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt.

No 1.februāra biļešu cenu līdz 1,15 eiro par braucienu plānots palielināt arī Rīgas mikroautobusos, informēja Rīgas domē.

Domē skaidro, ka oficiāli par šo jautājumu lems Rīgas domes Satiksmes departamenta autotransporta komercpārvadājumu licencēšanas komisija sēdē otrdien, 20.janvārī.

Mikroautobusu satiksmi Rīgā nodrošina pilnsabiedrība Rīgas Mikroautobusu satiksme.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no šī gada 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā, informēja Rīgas domē.

Pēc Rīgas satiksmes izmaksu aprēķiniem, jaunā pilnās biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā no februāra būs 1,15 eiro. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam, kurš neietilpst kādā no pasažieru kategorijām, kam dome noteikusi atlaides, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas biļete maksās 1,15 eiro.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Iespēju a/s Pasažieru vilciens vilcienos braukt bez maksas skolēni un pensionāri otrdienas rītā izmantojuši visai aktīvi, Db.lv stāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.

Aktīvākā iedzīvotāju grupa līdz šim ir pensionāri.

Tāpat otrdienas rītā bija novērotas problēmas reģistrēt e-talonu vilcienos, taču aptuveni plkst. 10 tās tika novērstas, Db.lv stāstīja J. Priedniece.

No 1. oktobra tās Rīgas iedzīvotāju kategorijas, kurām ir piešķirtas vai nu 100%, vai daļējas atlaides braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā, varēs izmantot personalizētos e-talonus, galvaspilsētas teritorijā pārvietojoties ar pasažieru vilcieniem.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir kā darba apģērbs, ko nav bailes saburzīt, sašmulēt vai pat saplēst. Ja tas arī notiks, nebūs liela bēda, jo tas tak ir darba apģērbs.

Dacia Duster nav auto, ko apjūsmot, tas ir darba instruments, kas noder ikdienā, turklāt nemaksā dārgi. Tas ir tas, kas Latvijā un pārējās postpadomju valstīs tiek vērtēts visaugstāk, proti, cena. Šāda taktika atmaksājas ar uzviju, jo salīdzinājumā kaut vai ar alianses partnera Renault pasažieru modeļiem, kas negribīgi pamet autosalona telpas, Dacia Duster par pircēju trūkumu neuztraucas. Patiesībā pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums, attiecīgi Dacia Duster tīkotāji joprojām ir spiesti stāvēt rindā un pacietīgi gaidīt.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Cena un daudzfunkcionālais pielietojums ir divi iedarbīgākie Dacia Duster argumenti. Jauns krosovers pat ar sulīgu aprīkojumu par 15 tūkst. eiro? Izklausās neticami, bet tas ir iespējams. Attiecīgi ne tikai mežizstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai apsardzes firmas un cita veida kompānijas labprāt dod priekšroku Dacia Duster. Rumāņu mazcenas krosoveru ļoti iecienījušas privātpersonas, turklāt ne tikai no lauku reģioniem, bet arī pilsētām. Vēl viena stabila Dacia Duster pircēju auditorija ir pensionāri. «Augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepcija komplektā ar draudzīgo cenu ir tas, kas patīk, turklāt Dacia tirgotājiem par prieku šie pircēji neķēpājas ar līzingu, bet auto pērk pašu spēkiem. Pēc Dacia tirgotāju stāstītā, ne tikai pensionāri, bet arī pārējā privātpersonu masa spēj par automašīnu norēķināties paši un neizmantot līzingu kompāniju atbalstu. Pat, apaugot ar dažādām noderīgām ekstrām, proti, multifunkcionālu stūri, Media Nav Evolution multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, daudzskatu kameru sistēmu, LED dienas gaitas lukturiem u.c. labumiem, Dacia Duster maksās 14 450 eiro. Tas ir neapgāžams arguments pircēju piesaistei. Skaidrs, ka viss nav zelts, kas spīd. Multimediju sistēmas ekrānu, kā arī kameru izšķirtspēja ir draņķīga, tostarp arī LED dienas gaismas diožu virtene ir veidota, strikti ievērojot ierobežoto budžetu. Dacia Duster ir vienkāršs auto vienkāršiem cilvēkiem, ja saimniecībā vajag lētu krosoveru, kurš būs uzticams atbalsts ikdienas darbos, turklāt mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav.

48,8 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par galvenajiem ieguvējiem no 2016. gada valsts budžeta uzskata ierēdņus, 28,4 % – negodīgus uzņēmējus, bet 21,4 % – augsta līmeņa speciālistus. Tikai 1,7 % respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, tikai 2,5 % – ka tie būs pensionāri, un tikai 4,4 % domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki. Šādi dati iegūti jaunākajā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā.

Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2 %, 34,7 % un 32 % aptaujāto.

Jautāti, ko vispirms vajadzētu darīt, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, 92,2 % atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3 % saredzēja izeju nodokļu celšanā.

Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (61 %) uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6 % domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1 % ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.