Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Policija Vācijā cenšas notvert garnadžus, kas no baznīcas nozaguši «populāru relikviju» - mumificētu melim nocirstu roku, pametot nelielo draudzi sērojot, vēsta thelocal.de.

Roka speciālā kastē baznīcā tika glabāta kā relikvija vairāk nekā gadsimtu. Leģenda vēsta, ka roka tika nocirsta kādam melim, tomēr nav skaidrības, kas ir bijis šis cilvēks un ar ko viņš noziedzies, saņemot šādu sodu.

Patlaban policija cenšas notvert zagļus un atrast mumificēto roku, tomēr likumsargiem nav nojausmas, kas un kādēļ varētu būt paņēmis relikviju.

Zādzība notikusi neilgi pēc tam, kad draudze ziedojumos savāca pietiekamu naudas summu, lai nosūtītu roku uz Diseldorfas Universitāti, kur bija plānots veikt testu, vai roka piederējusi sievietei vai vīrietim.

Mistiskā roka pirmo reizi tika atrasta pēc veca torņa izjaukšanas aptuveni pirms simts gadiem. Roka tika glabāta krītainā kaļķakmenī, un pēc tam tās uzglabāšanu uzņēmās minētā baznīca.

Redzot, ka dizaina sporta apģērbu niša ir diezgan brīva, Latvijas bikini fitnesa čempione Gunita Poga-Janevica nolēma radīt savu zīmolu Fit and Feminine.

«Visu laiku strādāju finanšu jomā, tas man ļoti patika, tā ir mana stiprā puse, bet likās, ka gribu vēl vairāk izaicināt savas profesionālās zināšanas, un visu laiku meklēju nišu, kur varētu darboties,» saka Gunita. Vairāk nekā septiņus gadus viņas hobijs ir sports, viņa startējusi arī Starptautiskās Bodibildinga un fitnesa federācijas (IFBB) rīkotajās sacensībās bikini fitnesā, piedalījusies Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās un ir bijusi Latvijas čempione. Tāpēc Gunita meklēja, vai nevar kaut ko darīt šajā virzienā. Palēnām viņa apjauta, ka dizaina sporta apģērbs ir brīva niša.

«Lielie sporta zīmoli – Nike, Adidas un citi – ir jauki un kvalitatīvi, bet ir liela daļa meiteņu, kam gribas ko vairāk, lai, aizejot uz trenažieru zāli, visas acis momentā pievērstos viņām. Trenējoties un vērojot savu augumu pilnveidojamies, ir vēlme palepoties ar to,» stāsta Gunita. Viņa pati saskārās ar situāciju, ka nevarēja nopirkt dizaina sporta apģērbu – viens ražotājs nesūta produkciju uz Latviju, citam vajadzīgais izmērs ir izpirkts. Viņa sāka sekot līdzi, kad uzņēmumi izlaiž jaunās kolekcijas, un nereti bija tā, ka tirgotāju interneta platformas netika galā ar lielo pieprasījumu. «Sapratu, ka šī ir joma, kur varu darboties. Tā es pametu savu labi atalgoto darbu. Man bija labākie kolēģi, tāpēc bija grūti saņemties un aiziet no darba,» viņa atklāj.

Kad vairums no veikalos nopērkamajiem peldkostīmiem ir bikini, Monta Apsāne drosmīgi veido viendaļīgus tērpus peldēšanai.

«Man ļoti patīk peldēt, es nodarbojos ar sportu un sapratu, ka veikalos nav tāda peldkostīma, kas apmierinātu manas vēlmes. To dizains nav tas pats foršākais. Ir gan sporta peldkostīmi, gan bikini ar dažādām apdrukām, bet ar divdaļīgajiem peldkostīmiem var gadīties, ka tie slīd nost. Sauļošanās ir viena lieta, tad var pa pliko vai tikai biksītēs, bet peldēšana tomēr ir sports un tam nepieciešams piegulošs peldkostīms. Es vēlos atrast vidusceļu starp sportu un sievišķību – estētisks peldkostīms sportiskai sievietei. Vēlos parādīt sievišķību ne tik lielā atkailinātībā. Lai ir gaumīgi. Un šķiet, ka ir sanācis diezgan labi,» prāto Monta Apsāne, peldkostīmu zīmola Co&llar idejas autore.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Eiropas Komisijas apstiprināšanas nedēļā paralēli notiek izmaiņas pašā apstiprinātājā – Parlamentā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Trešdien Eiroparlamenta (EP) sesijā Luksemburgā gaidāms balsojums par jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā viens no prezidenta Žana Kloda Junkera viceprezidentiem kā atbildīgais par vienotās valūtas politiku un sociālo dialogu ir Valdis Dombrovskis (V/EPP). Kopumā ņemot, ja summē visu 28 dalībvalstu makroekonomikas rādītājus, Eiropas Savienība (ES) globāli ir lielākā ekonomika, un EK kā tās izpildvarai un politikas veidotājai ir sevišķa nozīme gan Eiropā, gan pasaulē. Pēdējā brīdī EP vēl notiek pāris EK kandidātu uzklausīšana, kurus dalībvalstis izvirzījušas caur EP sietu caurkritušo vietā, bet arī pašā Parlamentā notiek ievērojamas pārmaiņas, jo Latvijas deputātes Ivetas Grigules (ZZS/EFDD) dēļ ir izjukusi EP eiroskeptiķu frakcija Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD). Tas tiek traktēts kā pamatīgs trieciens eiroskepticismam gan EP, gan tā galvenajiem pārstāvjiem Lielbritānijā.

Veidojot Latvijā dažādas valsts institūcijas un organizējot to darbu, ir sanācis tā, ka ar ēnu ekonomikas apkarošanu nodarbojas gan Nelijas Jezdakovas vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan arī Valsts darba inspekcija (VDI), kuras šefs šobrīd ir Renārs Lūsis un kuras kompetencē cita starpā ietilpst darba līgumu kontrole.

Šobrīd aktīvi tiek spriests, ka gadījumos, kad kādā uzņēmumā tiek konstatēta strādājošo nodarbināšana bez darba līgumiem vismaz 50% apmērā no visa kolektīva, VDI turp varētu doties roku rokā ar VID, lai tas pārtrauktu attiecīgās firmas darbību, tādējādi īstenojot vēl ciešākas sadarbības politiku. Pirmajā brīdī šāds plāns izklausās gana loģisks un īpaši nekādus komentārus neprasa, tomēr, paanalizējot sīkāk...

Kā zināms, pašreiz VID ir vienīgā institūcija Latvijā, kas par noteiktiem grēkiem var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību un tam nevajag kaut kur doties roku rokā ar kādu citu valsts ierēdņu biroju. Ņemot vērā, ka arī ideja par labāku informācijas apriti ikdienas darbā ar VDI nenāktu par ļaunu, faktiski būtu vērts uzreiz veikt nedaudz radikālākas reformas valsts pārvaldē. Laika gaitā Latvijā ir izveidojies, ka VID atrodas Finanšu ministrijas, bet VDI – Labklājības ministrijas pārziņā, un šis arī ir aspekts, kura kontekstā būtu veicamas izmaiņas. Redz, atbilstoši tam, kā pašreiz nākotni ir iztēlojusies VDI vadība, iznāktu tā – VDI konstatētu, ka vismaz puse kāda uzņēmuma darbinieku raujas vaiga sviedros bez līguma, VID izdarītu melno darbu, apturot šādas firmas saimniecisko darbību, bet lauri tiktu VDI. Principā jau nodokļu maksātājiem varētu būt vienalga, kura valsts iestāde tiek pie spīdīgākas spalvas, tomēr minēto procesu varētu optimizēt. Respektīvi, tas būtu izdarāms, pārceļot VDI no Labklājības ministrijas paspārnes uz VID. Vēl vienkāršāk sakot, integrējot šo inspekciju VID un piešķirot tai tādu pašu statusu, kāds jau ir, piemēram, Finanšu policijai vai Muitas kriminālpārvaldei.

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Jeep Renegade ir leģendārā amerikāņu zīmola jaunākais izstrādājums, kam dzīslās ritēs vairāk itāļu, nevis amerikāņu asinis

Pēc saviem izmēriem Renegade balansē starp visiem zināmo dižpārdokli Nissan Juke un Opel jauno cerību Mokka. Jaunā itāļu–amerikāņu kopdarba kopējais garums ir 4232 mm, kas ir par teju 10 cm vairāk nekā Juke, bet par 4,6 cm mazāk kā Opel Mokka. Automašīnas pamatā ir itāļu partnera Fiat 500 L platforma, taču konstruktīvi abi modeļi ir atškirīgi. Pieminēsim kaut vai to, ka Renegade riteņu bāze ir 2570 mm, kas ir par 45 mm mazāk kā Fiat 500 L. Turklāt Renegade motora pārsegs ir izgatavots no alumīnija, bet aizmugurējā piekarē ir Mc Pherson statņi ar trijām apakšējām svirām. Īsāk sakot, Renegade ir īsts purva bridējs, ko līdzīgi kā Jeep ciltstēvu Willys MB var pielāgot militārajām vajadzībām.

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Rīgas centrā, Baznīcas ielā atklāts jauns itāļu virtuves restorāns Italissimo. 700 kvadrātmetrus lielais restorāns izvietots divos stāvos un vienlaicīgi spēj uzņemt ap 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem galvenokārt itāļu, kā arī citu Vidusjūras valstu virtuves ēdienus.

Restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru īpašnieki neatklāj.

Italissimo ir tapis atbilstoši Itālijas interjera tradīcijām. Arī ēdienkartē dominē tradicionālie itāļu virtuves ēdieni. Piemēram, restorāns piedāvā melno trifeļu picu, astoņkāja karpačo picu un tīģergarneļu karpačo picu. Vienlaikus tiks piedāvāti arī Latvijas un citu Eiropas valstu sezonālie ēdieni. Pārskatāmā nākotnē restorānā plānots ieviest arī branču.

Restorāna «sirds» ir picas krāsns, ko pēc pasūtījuma būvēja itāļu ģimene – tēvs un dēls no Rimini pilsētas, kuri ir mūrnieki jau trešajā paaudzē. Tur ir arī ar malku kurināms grils.

Vīnziņa Reiņa Sneidzes veidotā vīna karte lielākoties aptver Itālijas vīnu sortimentu.

Pagājušā gada lielā brēka par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu un pēcāk ieviešanas atcelšana, visticamāk, bija tikai pirmais cēliens šajā socnodokļa izrādē

Lai gan iepriekšējās valdības politiķu iecere noteikt minimālo socnodokli visiem strādājošajiem, tostarp nodarbinātajiem uz nepilnu darba laiku, ar premjera «svētību» šķita aizbīdīta vēstures mēslainē, tā gluži nav.

Par šo jomu atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija par šo jautājumu ne tuvu nav atsalusi, bet gatava atkal kaist, gluži kā pērn, kad komisijas vadītāja Aija Barča sakacināja biznesa vidi, mētādamās ar vīzdegunīgiem paziņojumiem. Tie dažam uzņēmējam pat lika aizsvilties tiktāl, ka publiskajā telpā izskanēja aicinājumi par šo deputātes publisko konfrontāciju ar valsts maka pildītājiem viņai prasties un nolikt Saeimas deputātes mandātu. «Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,» politvīzdegunīgi toreiz paziņoja A. Barča.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.