Novecojoša ūdens piegādes infrastruktūra – viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā sāk parādīties bakterioloģiskā piesārņojuma problēma.
Pērn iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte, salīdzinot ar 2006. gadu, ir kritusies, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktie auditmonitoringa rezultāti. SVA ir aprēķinājusi, ka kvalitātes prasībām (pēc ķīmiskiem rādītājiem) neatbilstošu ūdeni saņem 31% iedzīvotāju (2006.g. - 25%), bet nekaitīguma prasībām (pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem) neatbilstošu ūdeni saņem 7.5% iedzīvotāju (2006.g. - 1.2%).
Dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām neatbilda 67.1% pēc ķīmiskajiem rādītājiem un 13,4 % pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem, pārbaudīto dzeramā ūdens paraugu (kopā tika pārbaudīti 555 ūdensapgādes uzņēmumi, un 596 paraugi).
Īpašu uzmanību izpelnās mikrobioloģiskā neatbilstība, kura pēdējo 3 gadu laikā uzrāda pieaugošu tendenci, tā, piemēram, 2005. gadā tā bija konstatēta 3.4 % ūdens paraugu, 2006.g. - 10.2%, bet 2007.gadā jau 13.4%.
Dzeramā ūdens mikrobioloģiskā piesārņojuma palielināšanās ir vērā ņemama problēma, pie kuras nopietni jāstrādā, saka Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Ilona Liskova. Viens no iemesliem, kādēļ notiek piesārņojuma palielināšanās – nepietiekama ūdens piegādes sistēmu apkope. Ūdens uzņēmumiem, iespējams, trūkst kvalificētu speciālistu, zināšanu un finanšu līdzekļu, lai uzturētu ūdens apgādes tīklus kvalitatīvā stāvoklī.
„Šie monitoringa statistikas dati mūs nepatīkami pārsteidza. Veselības ministrija aicina dzeramā ūdens apgādes uzlabošanai pastiprināt sadarbību ar Vides ministriju, Zemkopības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kur aktīvi darbosies arī Veselības inspekcija. Sadarbojoties ar Sabiedrības veselības aģentūru galvenokārt mēs plānojam ūdens apsaimniekotājiem rīkot izskaidrojošus un izglītojošus pasākumus. Mēs skaidrosim, kādi riski pastāv un kā tos novērst, lai palīdzētu uzturēt ūdens piegādes sistēmas un uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti,” stāsta I.Liskova.
SVA speciālisti domā, ka iespējamie mikrobioloģiskās ūdens kvalitātes pazemināšanās iemesli ir lielais mazo ūdensvadu skaits (tie ir 71.7% no kopējā monitoringa programmā iekļauto ūdensvadu skaita), jo šai ūdensvadu kategorijai tehniskās problēmas ir izteiktākas nekā lielajiem ūdensvadiem. Arī tehniski nolietojusies ūdensvadu infrastruktūra un nesavlaicīgi vai nekvalitatīvi veiktā ūdensvada dezinfekcija var radīt mikrobioloģiskās kvalitātes kritumu. Speciālisti norāda, ka ūdens piegādātājiem pārdomātāk būtu jāizvēlas korektīvie pasākumi dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai, jo atsevišķos gadījumos arī pēc to veikšanas ūdens kvalitāte neatbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām.
Arī asociētais profesors, Dr.sc.ing. Tālis Juhna uzskata, ka mikrobioloģisko rādītāju neatbilstības palielināšanās varētu būt saistīta ar dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdens sadales tīklos. Piesārņojums var nonākt dzeramajā ūdenī caur ūdenstorņiem un nehermētiski noslēgtiem cauruļvadiem, samazinoties spiedienam, plīstot cauruļvadiem, un arī remonta laikā. Tieši pēdējam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, uzskata T. Juhna, argumentējot ar Norvēģijā veikto pētījumu par ūdens cauruļu remontdarbu ietekmi uz dzeramā ūdens kvalitāti, kurā konstatēts, ka rajonā, kurā tika veikti remontdarbi, iedzīvotāju vidū bija gandrīz divreiz augstāka saslimstība ar kuņģa un zarnu slimībām. Tas liek secināt, ka, veicot darbus, varētu būt nepietiekami ievēroti drošības pasākumi.