Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Kriptovalūtu vērtība pēdējos mēnešos ir strauji pieaugusi, un viens no šī kāpuma iemesliem ir Bitcoin ETF jeb biržās tirgoto kriptovalūtu fondu sagaidāmā iekļaušana ASV biržās.

Kriptovalūtu ETF ir fonds, kurš ir piesaistīts kriptovalūtu aktīviem un kura akcijas tiek tirgotas biržā. Atbilstoši fonda daļu vērtības izmaiņas seko līdzi kriptovalūtu cenas izmaiņām. Šie fondi ļauj investoriem pastarpināti ieguldīt kriptovalūtu aktīvos, pašiem tos tiešā veidā nepērkot, nepārdodot un neturot. Pastāv divu veidu kriptovalūtu ETF: tūlītējā darījuma ETF (spot) un nākotnes ETF (future).

Nākotnes ETF tiek tirgoti ASV biržās jau kopš 2021. gada. Šo fondu pārvaldniekam nepieder pati kriptovalūta, bet tas tirgo tiesības (nākotnes līgumus) nākotnē pirkt vai pārdot kriptovalūtu par noteiktu cenu. Savukārt tagadnes ETF operē ar kriptovalūtām atbilstoši tā brīža tirgus cenai. Tas nozīmē, ka šie fondi nepastarpināti pērk un pārdod kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin vai Ethereum. Un tieši tagadnes jeb spot ETF ir tie fondi, kuru atļauju tirdzniecībai ASB biržās cenšas panākt vairāki ietekmīgi uzņēmumi.

Vēl pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozarē gandrīz pilnībā dominēja tikai privātie investori, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir visai būtiski mainījusies, jo kriptoaktīvus lielos apjomos ir sākuši iegādāties paši lielākie nozares spēlētāji.

Privātie investori lielākoties ir fiziskas personas, kas iegulda savu personīgo naudu, savukārt institucionālie investori ir galvenokārt finanšu sektora uzņēmumi, piemēram, riska kapitāla fondi, pensiju fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, investīciju bankas, kas pārvalda un iegulda savu klientu naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī citos sektoros strādājoši uzņēmumi, kuri nolēmuši savus brīvos līdzekļus ieguldīt kriptoaktīvos.

Šajā ziņā īpaši izceļas ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums MicroStrategy, kura bilancē jau ir Bitcoin aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā. Uzņēmuma Bitcoin rezerves jau šobrīd mēdz aizēnot tā pamatdarbību, un tā cenu biržā nereti primāri nosaka tā brīža Bitcoin cena, nevis paša uzņēmuma finanšu rezultāti.

Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Populārā mazumtirdzniecības ķēde "Fix Price" paziņojusi par vērienīgu IPO realizāciju Londonas un Maskavas biržās 2 miljardu ASV dolaru apmērā. Pēc šī darījuma "Fix Price" paziņojis par plāniem tuvāko 5 gadu laikā Baltijas valstīs atvērt ap 100 "Fix Price" franšīzes veikalus, kas ir īpaši populāri pasaulē tieši pandēmijas laikā.

Pēc IPO "Fix Price" vērtība sasniedz 8,3 miljardu ASV dolārus. Kompānijas līdzīpašnieka Sergeja Lomakina kapitāla vērtība tiek novērtēta 3,4miljardu ASV dolāru apmērā.

"Fix Price", kas pārvalda gan klātienes, gan tiešsaistes veikalus, pagājušajā mēnesī paziņoja par saviem sākotnējā publiskā piedāvājuma plāniem, kuru mērķis ir izmantot "Fix Price" veikalu ķēdes pieaugošo popularitāti laikā, kad pandēmija ir pazeminājusi daudzu pasaules iedzīvotāju pirktspēju.

"FIX Price" pārvalda vairāk nekā 4200 veikalus un tā pārdošanas apjoms pieaug 16 ceturkšņus pēc kārtas.

Darījums ir kļuvis par lielāko Krievijas sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumu kopš 2012. gada, saskaņā ar "Interfax" aprēķinu. Uzņēmuma vērtība ir pieaugusi līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

"TransferWise" lietotāji ar kontu eiro vai sterliņu mārciņās tagad varēs izmantot tiešos maksājumus Lielbritānijā un Eiropā bez vajadzības izmantot vietējo kontu.

Ar šo iespēju iecerēts atvieglot dzīvi tiem, kuri dzīvo ārzemēs un maksā par dažādiem pakalpojumiem citā valstī un valūtā, piemēram, sporta zāles abonementu, telefona vai elektrības rēķinu. Tagad tas būšot ērtāk, vieglāk un lētāk.

"Mūsu misija ir palīdzēt cilvēkiem pārvadīt viņu naudu pāri robežām ērtāk un lētāk, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Tāpēc mēs esam priecīgi piedāvāt pārrobežu tiešos maksājumus mūsu klientiem, kuri maksā rēķinus Lielbritānijā un Eiropas Savienībā," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produkta vadītājs Lielbritānijā.

Šobrīd "TransferWise" izmanto vairāk nekā seši miljoni cilvēku, kuri katru mēnesi veic pārskaitījumus vairāk nekā četru miljardu eiro vērtībā, ietaupot vairāk nekā vienu miljardu eiro gadā. Uzņēmumam ir biroji 13 valstīs, no kuriem jaunākais ir Abu Dabi. "TransferWise" kopumā strādā 2000 cilvēki.

"TransferWise" ievieš tūlītējos maksājumus starp klientiem, izmantojot mobilā telefona numuru.

Kompānijas klienti ar daudzvalūtu kontiem tagad varēs veikt gan vietējos, gan starptautiskos tūlītējos naudas pārskaitījumus vairāk nekā 50 valūtās, izmantojot mobilā telefona numuru bez nepieciešamības prasīt saņēmējam bankas konta detaļas.

"Banku pakalpojumi strādā vietējā mērogā, bet starptautiska naudas vadība joprojām ir sarežģīta. Šis jaunais papildinājums ir bijis pieejams nacionālā līmenī, bet tagad tas risina starptautisko naudas sūtījumu problēmu un padara naudas vadību pāri robežām ērtāku visiem bez vajadzības pēc bankas. Sinhronizējot kontaktus telefonā ar "TransferWise" tagad ļauj veikt tūlītējus naudas sūtījumus vairāk nekā 50 valūtās par mūsu tipiski zemajām cenām. Vairs nav jāsatraucas prasīt kādam bankas rekvizītus, ja vēlies sadalīt vakariņu rēķinu, nosūtīt dāvanu dzimšanas dienā, palīdzēt kādam vai vienkārši pateikt paldies," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produktu vadītājs.

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Vasaru finanšu tirgos mēdz uzskatīt par cenu izmaiņu ziņā mežonīgāku periodu. Neskatoties uz šādu reputāciju, viss šā gada jūnijs-augusts lielākajiem akciju tirgiem bijis pozitīvs.

Šo trīs mēnešu laikā ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība palielinājās par 6,3%. Kopš gada sākuma ASV akciju guvumi tādējādi ir 16,7% apmērā un 12 mēnešu skatījumā – 3% apmērā. Šāds ASV akciju cenu pieaugums atkal izgriezis pogas Eiropai. Vecā kontinenta kopējā akciju tirgus raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība kopš vasaras sākuma pieaugusi par 3%, kopš gada sākuma – par 12,7% un gada skatījumā tā ir pat nedaudz samazinājusies – par 0,5%.

Šobrīd ASV aktīvi, ja salīdzina ar lielu daļu pārējās pasaules piedāvājumu, šķiet, tiek uztverti gluži kā drošais patvērums. Piemēram, The Wall Street Journal raksta – ārvalstu investori uz ASV akciju un obligāciju pusi plūdina naudu straujākajos tempos gada laikā. Proti, pasaulē, kur dominējot lēzena ekonomikas izaugsme un parādu kalns ar negatīvu ienesīgumu kļūstot arvien lielāks, ārvalstu investori ASV aktīvus uztver nedaudz cerīgāk. Jūnijā tie ASV akcijas un obligācijas esot iegādājušies 64 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir visvairāk kopš pagājušā gada augusta, liecina ASV Valsts kases departamenta dati.

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību arvien aktīvāk iesaistīties dažāda veida nosacītas sociālās vienlīdzības projektu īstenošanas ziņā.

Nupat Davosā Volstrītas granda "Goldman Sachs" vadītājs Dāvids Solomons ziņojis par jauna veida ultimātu šajā frontē. Proti, investīciju banka visai skaidri norādījusi, ka pētīs uzņēmumu vadītāju ādas krāsu un seksuālo piederību.

Visa rezultātā no šā gada 1. jūlija "Goldman" vairs neparakstīsies uz kādu ASV un Eiropas sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), ja šīs attiecīgās kompānijas valdē nebūs kāda sieviete vai persona, kas tiek atzīta par pietiekami atšķirīgu (diverse).

Nākamgad šī kvota jau tikšot paaugstināta līdz divām šādām personām, raksta "Bloomberg".

Arī aktīvu pārvaldīšanas milži jau kādu laiku pieslējušies daudzām šīs kustības idejām. Piemēram, "Street Global Advisors" un "BlackRock", kas ir ievērojami akcionāri daudzos pasaules lielākajos uzņēmumos, norādījuši, ka akcionāru sapulcēs iestāsies pret uzņēmumu valdēm (vai konkrētām personām, kuras ir atbildīgas par šiem lēmumiem), ja tās dzimumu ziņā nākotnē nedemonstrēs vēlmi kļūt diversificētākas.

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Bitcoin kriptovalūtas cena šogad jau otro reizi ir pārspējusi iepriekšējo cenas rekordu, šodien cenai pārsniedzot 75 tūkstošu ASV dolāru cenas atzīmi. Tādejādi ir pārspēts šī gada martā sasniegtais cenas rekords — 73 738 USD. Straujš BTC cenas kāpums sekoja labajiem sākotnējiem Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas rezultātiem ASV.

Jāņem gan vērā, ka balsu skaitīšana jorpojām turpinās.

Kopš 2024. gada sākuma Bitcoin ir uzrādījis pieaugumu par vairāk nekā 70 %, un jaunais cenas rekords ir saistāms ar vairāku makroekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Tradicionāli Bitcoin cenas kāpumam ir pozitīva ietekme arī uz citiem digitālajiem aktīviemViens no galvenajiem straujās izaugsmes iemesliem ir vēlēšanu process Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi investori un tirgotāji jau šobrīd izdara nozīmīgas likmes kriptovalūtu tirgū neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.

Otrs nozīmīgs faktors ir Bitcoin biržā tirgoto fondu (ETF) ietekme uz kopējo kriptovalūtu tirgu kopš to darbības uzsākšanas ASV janvāra sākumā. Investīcijām Bitcoin ETF ir pievērsušies tādi finanšu nozares smagsvari kā BlackRock un Fidelity, kā arī vēl septiņi citi nozīmīgi aktīvu pārvaldības uzņēmumi. Kopš to darbības uzsākšanas deviņu fondu pārvaldībā ir nonācis Bitcoin vairāk nekā 68,5 miljardu dolāru vērtībā, kas ir aptuveni 5 % no visa BTC kriptovalūtu apjoma.

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem izvērtējot atentāta mēģinājuma pret Donaldu Trampu ietekmi. Eiropas biržās akciju cenas kritās, ko izraisīja luksusa preču sektora vājums un Ķīnas ekonomikas dati, kuri radīja vilšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju 40 211,72 punktu līmenī, kas bija pirmais šī indeksa rekords kopš maija vidus.

Galvenie ASV biržu indeksi palielinājās pēc runām, ka atentāta mēģinājums uzlabojis Trampa izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Saistība ar tirgu ir tāda, ka daudzi uzskata bijušo prezidentu Trampu par tirgum draudzīgāku kandidātu, ko daļēji izskaidro viņa centieni panākt regulējuma samazināšanu un samazināt uzņēmumu nodokļa likmi," sacīja "Briefing.com" galvenais tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

"Citi tomēr uztraucas, ka viņa cenšanās palielināt [muitas] tarifus var arī novest pie augstākas inflācijas."

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.

Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.

Fragments no intervijas

Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!

Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.