Latvija kā viena no pirmajām valstīm saņēmusi oficiālo licenci Expo 2020 Dubaijā organizēšanā, tādējādi saņemot rīkotāju akceptu dalības nodrošināšanai, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Licence paredz, ka Latvija savā paviljonā var uzsākt būvniecību un ekspozīcijas organizēšanu, organizēt pasākumus un notikumus, kā arī nodarboties ar ēdienu, dzērienu un suvenīru tirdzniecību.

«Esam patiesi lepni, ka tik daudzu valstu vidū, esam jau saņēmuši licenci, lai turpinātu veiksmīgi uzsākto gatavošanos Expo 2020 Dubaijā,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs un Expo 2020 komisārs Jānis Endziņš, «no organizatoriem jau saņemti ļoti atzinīgi vārdi par izvēlēto paviljona arhitektūru un plānotajām aktivitātēm tajā, tādēļ esam pārliecināti, ka parādīsim Latviju no vislabākās puses, un uzņēmēji, kā arī sabiedrība būs ieguvēji ilgtermiņā.»

LTRK deleģējuma līgumu par Expo 2020 Dubaijā organizēšanu ar Ekonomikas ministriju noslēdza tikai 14.novembrī, nekavējoties uzsākot gatavošanos nozīmīgajam notikumam. Pašreiz izvēlēts paviljona mets, kā arī tiek risināti citi jautājumi, tostarp sarunas ar dažādiem uzņēmumiem par viņu iesaisti procesos, papildu finansējuma piesaiste, utt.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šodien, 24.aprīlī, saņēma vienbalsīgu valdības atbalstu tam, lai Ekonomikas ministrija slēgtu deleģējuma līgumu par EXPO 2020 Dubaijā, informē LTRK.

Valdība arī uzdeva LTRK līdz 1.augustam izstrādāt tāmi par plānotajām izmaksām, uzņēmēju iesaisti un citiem būtiskiem jautājumiem, lai lemtu par valsts finansējuma piešķiršanu. Visi klātesošie ministri apliecināja, ka sniegs nepieciešamo atbalstu, lai biedrība veiksmīgi organizētu Latvijas pārstāvību EXPO 2020 Dubaijā.

«Organizējot EXPO Dubaijā noteikti liksim lietā savu uzkrāto pieredzi un zināšanas, tādējādi darot visu, lai katrs ieguldītais eiro ir investīcija, ko Latvija ar uzviju saņemtu atpakaļ. Tāpat arī mēs vēlamies, lai dalība izstādē ir jauns sākums daudziem uzņēmējiem eksporta uzsākšanai, stiprināšanai un palielināšanai gan reģiona līmenī, gan visā pasaulē,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka būtiski arī tas, lai paviljons un Latvijas pārstāvība būtu noorganizēta tik augstā līmenī, ka ikvienam apmeklētājam tā būtu pozitīva, neaizmirstama, aizraujoša un atmiņā paliekoša pieredze.

Pēc jaunā koronavīrusa uzliesmojuma Dubaijā no otrdienas līdz mēneša beigām slēgti visi bāri un krogi.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubaijas emirāta varasiestādes norādīja, ka arvien biežāk tiek pārkāpti preventīvie pasākumi, un uz to reaģējot, tiks veikti vairāki pasākumi, tostarp slēgti bāri un krogi.

Kinoteātri, sporta klubi un citu pakalpojumu sniedzēji iekštelpās varēs uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita, bet iepirkšanās centri, viesnīcas, peldbaseini un privātās pludmales drīkstēs uzņemt 70% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Restorāni un kafejnīcas drīkstēs strādāt ne ilgāk par vieniem naktī.

Krīžu un katastrofu pārvaldības komiteja uzsvēra, ka visi, kas pakļaus sabiedrības drošību riskam, tīšuprāt neievērojot preventīvos pasākumus vai ievērojot tos neprecīzi, tiks bargi sodīti.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Automašīnu skaits Dubaijā pēdējo astoņu gadu laikā dubultojies, un šobrīd valstī ir vairāk automobiļu uz vienu iedzīvotāju, nekā Ņujorkā vai Londonā, pirmdien paziņoja Dubaijas Ceļu un transporta pārvalde.

Pārvaldes dati liecina, ka Dubaijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju šobrīd ir 1,4 miljoni automobiļu, kas ir līdzvērtīgi 540 automašīnām uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

Londonā uz 1000 iedzīvotājiem ir 305 automašīnas, bet Ņujorkā - 213 automobiļi.

Pārvalde vēsta, ka reģistrēto automašīnu skaits Dubaijā pēdējos astoņos gados ir pieaudzis vidēji par 8,2% gadā, 2006.gadā šādu automobiļu skaitam veidojot vien 740 000.

Ja šī tendence turpināsies, tad reģistrēto automobiļu skaits Dubaijā līdz 2020.gadam varētu sasniegt 2,2 miljonus.

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija parakstījusi līgumu par Latvijas pārstāvības organizēšanu Expo 2020 Dubaijā, informē LTRK.

14.novembrī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis parakstīja līgumu par Expo 2020 organizēšanu. «Uzticēt LTRK organizēt Expo 2020 Dubaijā, mūsuprāt, ir gudrs valdības lēmums, jo, izmantojot šādu sadarbības modeli, projekta realizācijā tiks izmantots ne tikai valsts piešķirtais finansējums, bet piesaistīti arī papildu līdzekļi. Ņemot vērā to, ka esam bezpeļņas nevalstiskā organizācija, tad mums nav intereses gūt papildu labumus no Expo 2020 Dubaijā organizēšanas, kā vien tas, lai katrs ieguldītais eiro ar uzviju atnāk atpakaļ gan Latvijas uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs J.Endziņš.

Lai novērstu potenciālos riskus veiksmīgai dalībai Expo 2020 Dubaijā, valdība piekritusi mainīt administratīvi – juridisko modeli projekta turpmākai realizācijai, informē Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) vienoties ar LTRK par esošā līguma izbeigšanu, savukārt biedrība apņēmusies nodot ministrijai visus ar projektu saistītos materiālus, projektu un informāciju.

Tāpat Ministru kabinets uzdevis EM atrast piemērotāko iepirkumu procedūru, lai nodrošinātu nākamā posma realizēšanu Latvijas dalībai Expo 2020 Dubaijā. LTRK jau šā gada sākumā konstatēja, ka projekta realizācija esošajā administratīvi – juridiskajā modelī ir ļoti apgrūtināta, jo katra darbība jāveic kā EM struktūrvienībai, paredzot daudz dažādu procedūru.

Par to vairākkārt tika informēta gan EM, gan arī ministri, meklējot risinājumu. Pašreiz veikti priekšdarbi, lai uzsāktu Expo 2020 Dubaijā finansiāli ietilpīgāko daļu jeb paviljona būvniecību, tādēļ bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, kas nodrošinās iekļaušanos noteiktajos termiņos, kvalitātē un finansējumā, skaidro LTRK.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien, 25.novembrī, iesniegusi Expo 2020 organizatoriem Final designe jeb Latvijas izpratnē pilnu paviljona būvniecības tehnisko projektu.

Tas kopumā ir veidots no 17 dokumentu sējumiem, no kuriem desmit bija Concept designe, saņemot apstiprinājumu augustā, savukārt šodien iesniegti pārējie septiņi sējumi, lai saņemtu Final designe.

“Esam patiešām lepni, ka šis milzīgais darbs dokumentu sagatavošanā sāk finalizēties un domājams, ka jau decembra vidū tiks saskaņots Final designe, lai uzsāktu darbu pie paviljona būvēšanas,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pašreiz sagatavots ne tikai pats paviljona projekts, bet izstrādāta arī satura koncepcija, kuru realizējot, esot paredzama pozitīva pieredze kā apmeklētājiem, tā arī Latvijas uzņēmumiem eksporta attīstīšanai. Pēc būvekspertu aplēsēm, Latvijas paviljona būvniecībai nepieciešami aptuveni seši mēneši, kas ir pietiekams laiks, lai pagūtu veikt sagatavošanās darbus un noteiktajā laikā jeb 2020.gada 20.oktobrī mūsu valsts būtu gatava dalībai Expo 2020 Dubaijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, no kuriem žūrijas uzdevums pirmdien, 17.decembrī, ir izvēlēties trīs labākos darbus, aicinot tos līdz 27.decembrim uzlabot, lai izvēlētos uzvarētāju.

LTRK saņēmis 17 komandu pieteikumus Expo 2020 paviljona izveidei, kas vērtējams kā liela interese par Latvijas pārstāvību izstādē. «Pieteikumu skaits metu konkursā ir liels un žūrija atbildīgi strādā, lai izvēlētos labākos,» saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle.

Pretendentu uzdevums bija iesniegt divas atsevišķas konkursa daļas – devīzi un pašu radošo risinājumu. Lai žūrijas darbs netiktu ietekmēts, devīzes jeb autori katram no pieteikumiem tiks atvērti tikai otrdienas rītā, tādējādi tikai tad tiks uzzināti tie profesionāļi, kuru idejas atzītas par labākajām.

Līdz 27.decembrim radošajām komandām būs iespēja vēl uzlabot un izstrādāt radītās idejas, lai 28.decembrī paziņotu konkursa uzvarētāju un to, kā Latvijas paviljons izskatīsies Expo 2020 izstādē Dubaijā.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Pēc papildu sarunām un konkursa metu precizēšanas, Latvijas paviljonam «Expo 2020» Dubaijā izvēlēta SIA «Riga Architecture Institute» ideja «Ēters», informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Komandā iekļauti Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš un Pīters Bauers (Peter Bauer).

Lai gan pēc pirmās kārtas par metu konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA «Mailītis A.I.I.M.» darbs ar nosaukumu «Skaņais mežs», pēc papildu sarunām, precizējumiem, tāmju izstrādes un konsultācijām ar būvniekiem uz vietas Dubaijā, nolemts, ka Latvijas paviljonu veidos SIA «Riga Architecture Institute». Idejas pamatā ir pozicionēt Latviju kā vietu ar intelektuālo resursu, veidojot valsts tēlu nākotnei. «Mēs vēlējāmies parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,» saka «Expo 2020» projekta vadītājs Ansis Egle.

Igaunijas uzņēmēju organizācijas paziņojušas, ka uzņēmēji nevēlas segt pusi no izdevumiem par valsts dalību pēc diviem gadiem Dubaijā paredzētajā starptautiskajā izstādē «Expo», tāpēc Igaunija šajā izstādē nepiedalīsies, otrdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas valdība bija izvirzījusi nosacījumu, ka uzņēmējiem ir jāsedz puse no izdevumiem par dalību «Expo», un tādā gadījumā otru pusi šo izdevumu segtu valsts.

Atbildē valdībai Igaunijas uzņēmēju asociācijas norādījušas, ka uzņēmēji uzskata par lietderīgāku ieguldīt līdzekļus Igaunijas pārstāvniecības atvēršanā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), jo ar vienreizēju dalību pasākumā nav pietiekami, lai attīstītu lietišķos kontaktus ar Persijas līča valstīm.

Igaunija šā gada otrajā pusē plāno atklāt AAE Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) pārstāvniecību. Tiek plānota arī vēstniecības atvēršana.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija augustā ieteica valdībai neatbalstīt Igaunijas dalību Dubaijas «Expo», tomēr valdība nolēma, ka Igaunija varētu piedalīties, ja pusi finansējuma piešķirtu uzņēmēji.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Dubaija paziņojusi par milzīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota tirdzniecības centra būvniecību, raksta CNN Travel.

Tirdzniecības centra nosaukums būs Dubai Square un tā būvniecībā tiks ieguldīti 2 miljardi ASV dolāru. Centra kopējā platība būs vairāk nekā 8 miljoni kvadrātmetru.

Pirmajā stāvā tiks izveidota arēna ar 3D projekciju iespējām, kurā plānots organizēt slavenību koncertus un teātru šovus. Tāpat ģimenēm tiks piedāvāts kino, ūdensparks, sporta arēna un lielveikals.

Tirdzniecības centrā būs izvietotas arī VIP ģērbtuves, viedās pielaikošanas kabīnes ar interaktīviem spoguļiem un privātās modes kolekcijas.

Tāpat tirdzniecības centrs piedāvās fiziskos veikalus ar digitālajām platformām, kurās ierīkotas jaunas tehnoloģijas un pirkumus būs iespējams veikt ar mobilo tālruni. Iepirkšanos būs iespējams papildināt ar aplikācijām, skenēšanas aplikācijām un radiofrekvences identifikāciju.

Pēc pieciem mēnešiem Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), tiks atklāta izstāde EXPO 2020.

Dalībai šajā grandiozajā starptautiskajā notikumā šobrīd pieteikušies jau 90 Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv visdažādākās nozares – farmāciju, kokapstrādi, medicīnu, tehnoloģiju inovācijas, programmatūru izstrādi u. c.

Par AAE gatavību 1. oktobrī atklāt vienu no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē tikko pārliecinājušies vairāk nekā 170 dalībvalstu delegāti. Turklāt iespēja to apmeklēt neklātienē ar digitālo rīku starpniecību būs ikvienam interesentam.

Izstādei EXPO 2020 Dubaija ir gatavojusies 10 gadus. Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.