Iecere izveidot pasaulē lielāko cementa ražošanas uzņēmumu pirmdien saskārusies ar sarežģījumiem, Šveices cementa ražotājam Holcim cenšoties panākt izmaiņas apvienošanās darījumā ar Francijas Lafarge.

Šo darījumu «vairs nav iespējams virzīt tālāk ar pašreizējiem nosacījumiem», norāda Holcim.

Šveices uzņēmums pavēstīja, ka vēlas pārskatīt šīs apvienošanās līdzvērtības nosacījumus, kā arī pārvaldes jautājumus.

Lafarge un Holcim pērn aprīlī paziņoja, ka panākuši vienošanos, lai apvienotos un izveidotu pasaulē lielāko cementa ražošanas uzņēmumu.

Vienošanās paredz, ka jaunās kompānijas nosaukums būs LafargeHolcim, bet par tās priekšsēdētāju kļūs Holcim vadītājs Volfgangs Reicle, bet Lafarge vadītājs Bruno Lafonts kļūs par izpilddirektoru.

Šveices cementa uzņēmums Holcim iegādāsies franču konkurentu Lafarge, radot jaunu pasaulē lielāko cementa ražotāju, vēsta BBC.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem Lafarge akcionāri saņems vienu Holcim akciju par katru viņu īpašumā esošo Lafarge akciju. Abi uzņēmumi pārdošot dažus aktīvus, lai mazinātu bažas par konkurenci.

CEMEX ir uzsācis savā Brocēnu cementa rūpnīcā ražotās īpaši stiprās cementa markas saiņošanu un piegādi ieinteresētajiem ražotājiem un būvmateriālu veikaliem, informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Šī cementa marka būs pieejama 25 kg maisos ar nosaukumu CEMEX RAPID CEMENT (CEM I 42,5R).

Šim cementam raksturīga īpaši paaugstināta stiprība cietēšanas sākuma periodā, un tas ir piemērots darbiem pazeminātas temperatūras apstākļos, tāpēc tā izmantošana ļauj veikt būvniecības darbus ātrākā laikā un patērējot mazāku daudzumu cementa, kas savukārt ražotājiem dod iespēju efektīvi izmantot savas ražošanas jaudas. RAPID cementa marku ieteicams izmantot betona konstrukciju un tiltu būvniecībā, kā arī dažādu betona elementu un trotuāru plātņu ražošanā. Cementa saiņošani izmantoti maisi, kuros iestrādāts papildu plastikāta slānis, lai nodrošinātu, ka cements ilgāk uzglabājas sauss.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu, šodien izplatītā paziņojumā informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Kompānija Lafarge SA, kas ir pasaulē lielākais cementa ražotājs, paziņojusi, ka tā centīsies palielināt savu klātbūtni Irākā, ziņo Bloomberg.

«Šajā tirgū ir ļoti augsts potenciāls, ne tikai tāpēc, ka tur bija karš, bet tāpēc, ka tā ir attīstības stadijā esoša valsts ar daudzām vajadzībām un daudziem potenciāliem resursiem,» sacījis Parīzē bāzētās kompānijas vadītājs Bruno Lafonts (Bruno Lafont).

Lafarge ieguva divas rūpnīcas Irākas ziemeļos, kad tā 2008.gada janvārī iegādājās cementa vienību no Orascom Construction Industries par 8.8 miljardiem. Rūpnīcas varot saražot 5 miljonus tonnu cementa katru gadu.

Kompānijas plāni esot kļūt par spēcīgu ilgtermiņa spēlētāju šajā valstī.

Cementa pārdošanas apjomi Irākā 2009.gadā, iespējams, pieaugšot par 10 līdz 12%.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Būvmateriālu ražotājs SIA Knauf divu gadu laikā palielinājis uzņēmuma eksporta daļu par aptuveni 30% un šobrīd ārpus Latvijas pārdod 70% saražotās produkcijas.

Knauf galvenie noieta tirgi ir Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, taču šogad noslēgti tirdzniecības līgumi ar Krievijas uzņēmumiem.

Pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums bijis 38 milj. eiro, no tiem lielāko daļu jeb 42% ienākumu veidoja eksports uz Lietuvu, 22% – Igauniju, 11% – Baltkrieviju. Savukārt ienākumi no produkcijas realizācijas Latvijā veido 25% no kopējā apgrozījuma. Savukārt kopējais investīciju apjoms uzņēmumā pārsniedzot 80 milj. eiro. Investīciju apjoms pērn bijis 1,7 milj. eiro, bet šogad plānots ieguldīt 2,6 milj. eiro.

Knauf ražošanā tiek izmantotas aptuveni 60% vietējo izejvielu un pakalpojumu. No vietējiem ražotājiem tiek iepirkts dolomīts – 300 tūkst. eiro vērtībā, cements – 447 tūkst. un smiltis - 166 tūkst. eiro vērtībā, bet ķīmiskās izejvielas, ko uzņēmums iepērk, Latvijā netiek ražotas.

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 517 677,94 tonnas dažādu kravu, kas ir par 57,3% vairāk nekā šā gada augustā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Līdz ar lietaino augustu šogad graudaugu sezona Liepājas ostā iesākās vēlāk. Kā skaidro stividorkompānijas, kravu īpašniekiem bija nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus lauksaimniecības graudiem, kas bija zemākas kvalitātes nekā sākotnēji plānots. 2016. gada septembrī Liepājas ostā beramkravas veidoja 78,8 %, ģenerālkravas 14,4 %, bet lejamkravas 6,8 %.

Šā gada septembrī lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā veidoja beramkravas, bet graudi un graudaugu produktu kravas septembrī veidoja 55,8% no visām kravām. Lielākais beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal septembrī pārkrāva 179 159, 70 tonnas, kas līdz ar graudaugu sezonas aizkavēšanos ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, ir noslēgti līgumi un plānotais 2 milj. kravu apgrozījums līdz gada beigām tiks nodrošināts. Tas veidos aptuveni 10% pieaugums salīdzinot ar 2015. gadu. Protams, savas korekcijas var ienest laika apstākļi – stiprs vējš, lietus.

Trešdien oficiāli atklāts Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Pērn satiksmes intensitāte šajā posmā sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī. Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

"Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā," uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Jau pie pašas ieejas apmeklētājus sveic Francijas nacionālais simbols Marianna, kas simbolizē brīvību. Lielais paviljons izstādē Astana Expo 2017 ir sadalīts vairākās mazākās izstāžu zālēs, kuras ir veltītas nozīmīgām franču vēstures personībām.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Katra zāle ir ne tikai veltīta kādai vēsturiskai personībai, tās ir veidojušas Francijas lielās kompānijas un organizācijas. Uzreiz pēc ieejas lielajā Francijas paviljonā sākas kompānijas Total pārstāvniecība. Par galveno apskates objektu ir izvēlēts milzīgs Zemes globuss. Apkārt tam ir izvietoti vairāki interaktīvie paneļi – katrs no tiem ar stāstu par dažādajiem dabas enerģijas avotiem.

Otrā zāle ir veltīta cementam, jo tiešu franču inženieris Luiss Vikats (Louis Vicat) atklāja mākslīgā cementa īpatnības. Zālē ir izvietoti dažādi mākslas priekšmeti no cementa un parāda tā plašās izmantošanas iespējas. Vairāki mākslinieki pat ir izveidojuši atpūtas krēslu, kas izskatās kā mīkstā mēbele. Saprotams, ka kompānijas nosaukums VICAT ir aizgūts no izcilā inženiera. Viens no interesantākajiem cementa interjera produktiem ir apūdeņota siena, kurā var stādīt dažādus telpaugus, tādējādi veidojot «zaļo» sienu pilsētas betona džungļos.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Liepājas ostā šā gada sešos mēnešos pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 29,1% mazāk nekā pērn.

Kravu apgrozījuma tendence uzlabojusies jūnijā, kad Liepājas ostā pārkrauti 416,2 tūkstoši tonnu kravu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos šā gada mēnešos. Joprojām Liepājas ostā lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3 %, kam seko ģenerālkravas – 29,5 % un lejamkravas 10,2 %. Jūnijā par aptuveni 10 procentpunktiem palielinājies beramkravu apjoms, bet samazinājies ģenerālkravu un lejamkravu īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. 2013. gada jūnijā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4116 pasažieri.

Šā gada jūnijā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidoja labība un labības produkti 187,2 tūkst. tonnu, kam sekoja celtniecības materiāli (cements) – 46,7 tūkst. tonnu. Ģenerālkravu grupā stabila ir RO-RO kravu plūsma (64,2 tūkst. tonnu), ko nodrošina prāmju līnija Liepāja –Traveminde (Vācija). Lejamkravu grupā galvenie kravu veidi ir jēlnafta un naftas produkti.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 294,85 tūkstoši tonnu kravu, kas ir mazāk nekā pirms gada.

Kā uzsver Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš, zināms, ka Liepājas ostā viena no lielākajām kravu grupām ir tieši lauksaimniecības produkcija un tās apjomus nosaka sezonalitāte. Šogad līdz ar vēsajiem laika apstākļiem vasaras pirmajos mēnešos graudaugu sezona sākās vēlāk - septembra sākumā un jau šobrīd beramkravu termināli aktīvi strādā.

Šā gada augustā beramkravas (183,3 tūkstoši tonnu) tradicionāli veido lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā – labība un labības produkti –73,7 tūkstošus tonnu, celtniecības materiāli (cements) – 67,8 tūkstošus tonnu, kam seko cukurs, minerālmēsli, koksnes šķelda.

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.

"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.

Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.

Pabeigti remontdarbi uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) posmā no rotācijas apļa starp Cēsīm un Priekuļiem līdz krustojumam ar Vidzemes šoseju (29,6.-39,7. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šajā posmā ir veikta segas rekonstrukcija, tās ietvaros ir pastiprināti ceļa pamati - šķembu slānim pievienots reciklētais materiāls un cements, kā arī izbūvētas trīs asfaltbetona kārtas. Autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši krustojumā ar Piebalgas ielu izbūvēts jauns rotācijas aplis. Pabeigta arī divu pārvadu: pār dzelzceļu (33,1.km) un Vidzemes šoseju (A2) (Vidzemes šosejas 77,76.km) pārbūve.

Pārvada pār Vidzemes šoseju pārbūves laikā zem tā bija noteikti stingri gabarītu ierobežojumi - samazināts pieļaujamais transportlīdzekļu augstums un platums. Zem pārvada bija uzstādītas pagaidu turas, sastatnes un veidņi betona konstrukcijām.

Būvdarbus veica AS A.C.B., tie izmaksāja 8,17 miljoni eiro. Remontdarbi finansēti no valsts budžeta.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.