Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 201.3 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tostarp šogad novembrī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši par 39 % mazāk nekā pērn novembrī. Situācija apdrošināšanas tirgū šogad parakstīto bruto prēmiju apjoma ziņā pasliktinās ar katru mēnesi, tostarp visbūtiskāk nedzīvības apdrošināšanas tirgu ietekmē samazinājums auto apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO.

Asociācijas dati liecina, ka, neraugoties uz piedzīvoto 32 % kritumu, bruto prēmijās šogad 11 mēnešos lielāko apjomu – 46 miljonus latu - parakstījusi BTA. Tai ar 42.7 miljoniem latu seko Gjensidige Baltic, kas šogad spēj uzrādīt pozitīvu pieaugumu un apsteigt līdz šim otru lielāko tirgus spēlētāju Baltu. Balta savukārt šogad 11 mēnešos piedzīvo 30 % kritumu, prēmijās parakstot 39.2 miljonus latu.

Ceturtdien notikušajās Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās vislielāko balsu skaitu ieguvuši premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu, liecina rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Kamēr toriji zaudējuši daļu savu mandātu, savas pozīcijas nostiprinājuši opozīcijā esošie leiboristi.

Šāds vēlēšanu iznākums uzskatāms par pazemojošu Mejas sakāvi, jo viņa pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja nolūkā nostiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sākums paredzēts 19.jūnijā.

Vēlēšanu izsludināšanas brīdī aptaujas liecināja, ka pie varas esošo konservatīvo pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem pārsniedz 20 procentpunktus, un toriji varēja pat varēja cerēt uz aptuveni 100 vietu lielu vairākumu.

Taču tagad cerētās politiskās stabilitātes vietā Apvienoto Karalisti gaida politiskās neskaidrības periods, kas ievērojami vājinās Londonas pozīcijas sarunās ar Briseli.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

86% no 2017. gadā veiktajiem 141 sākotnējiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību, turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums par kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu (ICOs, Initial Coin Offerings) investīciju atdevi.

Pētījums parāda, ka 2017. gadā 141 veikto kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu portfeļa kopējā vērtība laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. septembrim ir zaudējusi 66%, bet 43 no šiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem konkrētajā laika periodā ir zaudējuši vairāk nekā 90%.

Turklāt, EY pētījums atklāj, ka tikai 29% no 2017. gadā veikto kriptovalūtu sākotnējo piedāvājumu projektiem tirgū ir ieviesuši reālu kriptovalūtas produktu vai vismaz tā prototipu, kas ir tikai par 13% vairāk nekā to skaits 2017. gadā. Proti, 71% no visiem investoriem izsludinātajiem kriptovalūtu projektiem, par kuriem piesaistītas investīcijas tirgū, patiesībā nav vispār nekāda produkta piedāvājuma.

Pasaules finanšu krīzes dēļ 3. pensiju līmeņa jeb privāto pensiju plānu ieguldījumu vērtība pagājušā gada laikā zaudējusi vien teju 10 miljonus latu.

Ieguldījumu vērtības zaudējumi salīdzinoši ir mazāki nekā 2. līmenī, kur pērn tie sasniedza 50 miljonus latu. Tiesa, arī pensiju plānu kopējie aktīvu apjomi 2. līmenī ir krietni lielāki nekā 3. līmenī.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka privāto pensiju plānu ieguldījumu vērtības samazinājums pagājušā gadā kopumā bija 7.6 miljoni latu iepretim 2.2 miljonu latu pieaugumam 2007. gadā. Saskaņā ar datiem privāto pensiju plānu ienesīgums pērnā gada nogalē bija – 10.1 % gadā iepretim + 3.6 % 2007. gadā.

Dati liecina, ka kopumā pensiju plānu neto aktīvi gada laikā pieauguši par 15.6 %, sasniedzot 80.4 miljonus latu. Aktīvu pieaugumu pērn veicināja pensiju plānu dalībnieku un darba devēju iemaksu pieaugums par attiecīgi 30.6 % un 23 %, sasniedzot kopumā 24.5 miljonus latu. Kopumā pagājušā gada laikā iemaksu un izmaksu rezultāts pieauga par 15 %, sasniedzot 18.5 miljonus latu.

Apdrošinātāji par 11.jūlija negaisu saņēmuši ap 300 atlīdzības pieteikumu par aptuveni vienu miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Asociācijā norāda, ka gadījumu skaits un summa vēl varētu mainīties, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, lai noteiktu konkrēto atlīdzības summu.

Kopumā visvairāk atlīdzību pieteikts par vētras nodarītajiem postījumiem fizisko un juridisko personu īpašumam, bet cietuši ir arī sējumi zemniekiem un automašīnas, par ko iesniegti "Kasko" atlīdzību pieteikumi.

Asociācijā atzīmē, ka vairumā gadījumu vētrā ir cietuši ēku jumti - tie norauti pilnībā, daļēji vai ļoti bojāti, daļā gadījumu ir nopietni bojātas jumta konstrukcijas, līdztekus ir gadījumi, kad bojājumi radīti teritorijas labiekārtojumam, sētai, terasēm, siltumnīcām, dārza mēbelēm, batutiem, bērnu rotaļlaukumiem un tamlīdzīgi.

Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par 15 % jeb 5.6 miljoniem latu, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Kopumā šī gada janvārī apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 31.4 miljonu latu apmērā.

Atlīdzībās apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 16.3 miljoni latu, kas ir par 9 % jeb 1.3 miljoniem latu vairāk nekā 2008. gada janvārī.

Dzīvības apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apjoms janvārī samazinājies par 51 % jeb 4.1 miljonu latu, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, un kopumā dzīvības apdrošinātāji janvārī prēmijās parakstījuši 4 miljonus latu. Dzīvības apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs strauji pieaudzis – par 75 % jeb 1.6 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada janvārī, un kopumā atlīdzībās izmaksāti 3.7 miljoni latu.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šī gada janvārī krities par 5 % jeb 1.5 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 2 % jeb 0.3 miljoniem latu. Kopumā riska apdrošinātāji šī gada janvārī prēmijās parakstījuši 27.5 miljonus latu un izmaksājuši atlīdzībās 12.6 miljonus latu.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par 18 % jeb 12 miljoniem latu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 55.6 miljonu latu apmērā.

Atlīdzībās apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāts 31.1 miljons latu, kas ir par 4 % jeb 1.1 miljonu latu vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus parakstīto prēmiju apjoms šā gada divos mēnešos samazinājies par 46 % jeb 6.1 miljonu latu, salīdzinot ar pērnā gada diviem mēnešiem, un kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 7.2 miljonus latu. Dzīvības apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs strauji pieaudzis – par 64 % jeb 2.4 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada divos mēnešos, un kopumā atlīdzībās izmaksāti 6.2 miljoni latu.