Mazos aizdevumus bankas cenšas atgūt ar piedzinēju palīdzību, apjomīgākos – tiesvedībās; lielākie kavētāji ir nekustamā īpašuma uzņēmumi, smagākais slogs – mājsaimniecībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Embargo sekas būtiski nav ietekmējušas kompāniju spēju atmaksāt aizdevumus.
Pusmiljards
Bankās virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars turpina samazināties un pērnā gada nogalē sasniedza 6,9%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Iepriekšējā gada beigās tas bija virs 8%. Tādējādi parādnieku īpatsvars patlaban tuvojas vidējam Eiropas Savienības līmenim, kas ir 6,4%.
Tiesa gan, joprojām lielāko daļu kredītu atmaksu kavē privātpersonas – FKTK dati liecina, ka pērnā gada beigās mājsaimniecību aizdevumu apmērs, kuru maksājumu kavējumi pārsniedza 90 dienas, sasniedza 527 miljonus eiro, kas gan ir par gandrīz 30% mazāk nekā 2013. gada nogalē. Juridisko personu kavēto aizdevumu apjoms sasniedzis 374 miljonus eiro, gada laikā sarūkot par 23%. Statistika uzrāda, ka lielākie maksājumu kavētāji kredītiestādēs patlaban ir uzņēmumi, kas darbojas nekustamā īpašuma nozarēs – to kavētie kredīti veido teju pusi no kopējā uzņēmumu virs 90 dienām kavēto kredītu apjoma – 184,9 miljoni eiro, gada laikā samazinoties par 20%. Otrs lielākais kavētāju segments ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi – to kavēto aizdevumu apmērs pārsniedz 56 miljonus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā pirms gada. Savukārt trešajā vietā ierindojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru virs 90 dienām kavēto kredītu apmērs sasniedz 39 miljonus eiro un ir par 2,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kavēto aizdevumu apjoms gada laikā ir samazinājies visās nozarēs.
Kavē privātpersonas
Neskatoties uz pērnā gada problēmām saistībā ar Krievijas embargo, bankās nav novērojams izteikts maksājumu kavējumu skaita kāpums sankciju skarto uzņēmēju vidū, tomēr atsevišķi lauksaimniecības un transporta sektora uzņēmumi ir vērsušies bankās, meklējot risinājumus. Gadījumos, kad uzņēmums kavē aizdevuma atmaksas termiņu, tas tiek pārstrukturizēts, piešķirot kredītbrīvdienas vai pagarinot dzēšanas grafiku, tādējādi samazinot ikmēneša maksājumus.
Visu rakstu Parādu apjoms bankās pamazām dilst lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness.