Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Cerams, ka būsiet pamanījuši vai kaut ko dzirdējuši par grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā šī gada 13.jūlijā, ar zīmīgu nosaukumu «Atklāšanas pienākums» jeb pienākums ziņot par ofšoru patiesā labuma guvējiem, kā arī iespējamajām sankcijām, ja pienākums netiek izpildīts.

Bieži ir izskanējis viedoklis, ka nepatiesu ziņu sniedzēji vai ziņu nesniedzēji tiks sodīti ar administratīvo sodu vai arī piemērota Krimināllikumā noteiktā atbildība. Kā ir patiesībā? Vai tiešām kriminālatbildība?

Neliels ieskats grozījumu būtībā:

• paziņojums par patiesa labuma guvēju kapitālsabiedrības/personālsabiedrības dalībniekam (ietverot akcionāru un biedru) ir jāsniedz kapitālsabiedrībai/personālsabiedrībai, ja: (a) dalībnieks ir fiziska persona un daļas (ietverot akcijas un ieguldījumu) tur savā vārdā, bet citas personas labā, iegūstot vismaz 25 procentus no kapitālsabiedrības/personālsabiedrības daļām, vai (b) dalībnieks nav fiziska persona un tās līdzdalība kapitālsabiedrībā/personālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti, un attiecīgais dalībnieks nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem;

Kukuļdošanā un nepatiesu ziņu sniegšanā amatpersonas deklarācijā vainotais bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs devies ārpus valsts. Viņš trešdien, 26. oktobrī, no rīta manīts lidostā Rīga, reģistrējoties lidojumam un izejot cauri drošības kontrolei, vēsta laikraksts Diena.

Prokuratūrā laikraksts noskaidroja, ka kukuļdošanas lietā viņam piemēroti vairāki drošības līdzekļi, arī aizliegums pamest valsti. Tomēr šo aizliegumu pārkāpis bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdnis nav – Rīgas apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts informēja, ka Vaškevičs lūdzis un saņēmis atļauju izbraukt no Latvijas uz divām dienām – 26. un 27.oktobri.

Kādēļ Vaškevičs izbraucis no Latvijas – nav zināms. Tiesa lūguma motivāciju neatklāj.

Db.lv jau ziņoja, ka par atkārtotu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā apsūdzētajam ilggadējam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam, patlaban atstādinātajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

LDDK veiktais iepirkums par darba aizsardzības jautājumiem projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” izraisījis pārmetumus no iepirkumā neuzvarējušiem pretendentiem, kas atspoguļots 05.12.2008. masu medijos. LDDK pauž cerību, ka atbildīgi mediji apzinās iepirkumu procedūrā iesaistīto pušu viedokļu atšķirības un spēs atšķirt juridiski korekti veiktus iepirkumus no nekorektiem.

„Vēlos paust cerību, ka SIA Livland savu taisnību meklēs tiesiskā ceļā un neizdarīs divdomīgu spiedienu uz LDDK darbiniekiem un biedriem, kā arī sadarbības partneriem, lai pārskatītu iepirkuma rezultātu. Pēc nesekmīga skandāla falsificēšanas masu medijos ceru, ka līdz šim izmēģinātās draudu metodes no šī uzņēmuma puses ir beigušās un šo jautājumu izdosies atrisināt normālā civilizētā veidā. LDDK neredz iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz nepatiesu informāciju par savu darbību, radot risku, ka uzņēmumi varētu saņemt apšaubāmas kvalitātes pakalpojumus darba vietu risku samazināšanai. Šī brīža kritiskajos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumi spiesti apturēt darbību un pārskatīt darba organizāciju - darbinieku skaits uzņēmumos samazinās un negadījumu risks uzņēmumos var pieaugt. LDDK radusi atbildīgo institūciju izpratni un ES fondu atbalstu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegtu praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, risku vērtēšanu pa telefonu un pieprasa atgriezt nepamatotos izdevumus.” uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Par atkārtotu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā apsūdzētajam ilggadējam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam, patlaban atstādinātajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien piesprieda divu gadu cietumsodu.

Kā informēja priekšsēdētāja palīdze Una Zīrāka, Vaškeviču tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta 2.daļā - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Pēc trim citiem Krimināllikuma pantiem Vaškevičs tika attaisnots. Tiesas zālē apsūdzētais netika apcietināts.

Šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, pilns tā teksts būs pieejams 4.novembrī, bet pēc tam šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Tiešsaistes mobilā fotogrāfiju un video koplietošanas un sociālā tīkla pakalpojuma uzņēmums "Instagram" pirmdien pastiprināja savu cīņu pret dezinformāciju, izveidojot alianses ar faktu pārbaudītājiem visā pasaulē, lai atmaskotu maldināšanu koplietotās fotogrāfijās vai video.

Sociālā tīkla uzņēmumam "Facebook" piederošais "Instagram" jau šī gada sākumā uzsāka īstenot faktu pārbaudīšanas programmu ASV.

"Šodien notikusī [šīs programmas] paplašināšana ir svarīgs solis mūsu centienos apkarot dezinformāciju "Instagram''," tiešsaistes paziņojumā pavēstīja "Instagram" vadība.

"Uz foto un video bāzēta dezinformācija ir aizvien lielāks izaicinājums mūsu nozarē, un mūsu komandas ir fokusējošās uz tā risināšanu."

"Instagram" sāka sadarboties ar trešās puses sabiedrotajiem ASV, lai palīdzētu identificēt, izskatīt un marķēt maldinošus paziņojumus.

Saturu, kas atzīts par nepatiesu, ignorē "Instagram" meklēšanas vai ieteikšanas rīki. Ja lietotāji to atrod, tas tiek parādīts ar brīdinājuma marķējumu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvalde pēc likvidējamās «ABLV Bank» iesnieguma augustā sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Latvijas finanšu sektorā, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš norādīja, ka iesniegumā minēti vairāki fakti, kurus bez kriminālprocesa sākšanas nav iespējams pārbaudīt.

VP priekšnieks gan uzsvēra, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām.

«ABLV Bank» sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka kriminālprocess sākts pēc bankas šā gada 14.februāra iesnieguma, kurā tā lūdza izmeklēt nepatiesu ziņu izplatīšanu par banku un Latvijas finanšu sistēmu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 194.panta pirmās daļas - par juridiskās personas finanšu instrumentu laišanu apgrozībā, pirms juridiskā persona uzsākusi darbību vai bez likumā noteiktās finanšu instrumentu reģistrācijas, vai apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par finanšu instrumentu laišanu publiskā apgrozībā.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Uzņēmēji apšauba Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) godprātību tai piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izlietojumā.

Interešu konflikta nav

Vienā no projekta iepirkumiem, kas noslēdzās novembra beigās, līgumus par «informācijas sniegšanu darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu» nolemts slēgt ar piecām personām, starp tām arī LDDK ģenerāldirektores vietnieci Lieni Vancāni. Viņa piecu gadu laikā par konsultāciju sniegšanu saņems 138.9 tūkst. Ls. Pārējo iepirkumā uzvarējušo personu piedāvātā līgumcena bija 58 - 69 tūkst. Ls, un visu piecu līgumu kopējā summa ir 389 tūkst. Ls. L.Vancāne Db sacīja, ka šajā situācijā interešu konfliktu nesaskata, jo pati iepirkuma komisijā nepiedalījās, bet ar konsultāciju sniegšanu viņa nodarbojusies jau ilgāku laiku.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Esošo tiesisko regulējumu vēl precizēs līdz martam, taču iespējamā atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tajā varētu būt visai barga.

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tajā persona tiks saukta pie administratīvās vai pat kriminālatbildības, paredz jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Taču, iepazīstoties ar šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir jākonstatē, ka atbildība par nulles deklarācijas neiesniegšanu šobrīd nav paredzēta un var tikai minēt, kāda būs par iespējamajiem likuma pārkāpumiem paredzētā atbildība, norāda zvērinātu advokātu biroja «O.Cers un J.Jurkāns» zvērināta advokāte Inita I. Apšeniece.

Saeima šodien galīgajā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodu par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli. Sods var sasniegt brīvības atņemšanu uz laiku pat līdz sešiem gadiem.

Par likumprojektu nobalsoja 73 deputāti, bet pret 7. Līdz ar to likums ir papildināts ar 194. pantu šādā redakcijā:

“194. pants. Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

(1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, –

Par sākumdeklarēšanā noteiktās skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu plānots piemērot naudas sodu līdz 500 latiem.

Savukārt par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā paredzēts naudas sods līdz 250 latiem, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apmērā būs paredzēta kriminālatbildība.

Valdība otrdien atbalstīja FM piedāvātos priekšlikumus sodiem par deklarācijas neiesniegšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu un pārkāpumiem saistībā ar skaidras naudas iemaksu banku kontos, un tagad par tiem jālemj Saeimai. Vienlaikus valdība atbalstīja sagatavotos fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtības noteikumus. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem skaidras naudas uzkrājumi, kas pērnā gada 31. decembra pulksten 24 pārsniedza desmit tūkstošus latu, jāieskaita banku kontos. Amatpersonām noteiktais slieksnis ir četri tūkstoši latu. Atbilstoši izstrādātajiem fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtības noteikumiem šos uzkrājumus iedzīvotāji līdz šā gada 1. jūnijam iemaksā vienā vai vairākos kontos vienā vai vairākās Latvijas vai ārvalsts kredītiestādēs. Nauda jāiemaksā latos vai attiecīgajā ārvalsts valūtā vienā vai vairākos maksājumos. Līdzekļi jāieskaita līdz 1. jūnija pulksten 24 un jāsaglabā tur vismaz līdz 2. jūnija pulksten 00.05.

Par apzinātu nepatiesu ziņu norādīšanu nulles deklarācijās Latvijas iedzīvotājiem var nākties šķirties no līdz pat 250 latiem.

Sods līdz 250 latiem paredzēts par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu tajā. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu tiks piemērots naudas sods līdz 500 latiem. Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodus, ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima.

Par pārkāpumiem nulles deklarāciju iesniegšanā sodīt varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no tā izdarīšanas dienas. Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis pretenziju Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Maizītim par nepatiesu un nomelnojošu ziņu izplatīšanu, kā arī vēlas par to saņemt 25 tūkstošu latu kompensāciju.

A. Lembergs norāda, ka ģenerālprokurors, uzstājoties LTV raidījumā Valsts pirmās personas publiski paziņojis, ka pret viņu ir uzsākti jau pieci kriminālprocesi un visos šajos kriminālprocesos viņš ir apsūdzēts. Lembergs pavēstījis, ka viņam nav uzrādītas apsūdzības piecos kriminālprocesos, līdz ar to LR ģenerālprokurors publiski ir izplatījis patiesībai neatbilstošas un personu nomelnojošas ziņas, tādējādi maldinot sabiedrību un diskreditējot viņu kā cilvēku un politiķi. "Man nav zināmi iemesli, apsvērumi un mērķi, kuru dēļ valsts augstā amatpersona ir šādi rīkojusies," paziņoja A. Lembergs.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu aizdomās turētajam uzņēmējam Viesturam Tamužam izņēmis mobilo telefonu un aizliedzis izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pastāstīja advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tamuža advokāts Mārtiņš Kvēps aģentūrai LETA apliecināja, ka uzņēmējs tiek turēts aizdomās par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Uzņēmējam piemēroti divi drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts. Tamužam KNAB nav aizliedzis tikties ar abiem pārējiem aizdomās turētajiem - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu vai vēl kādām citām personām.

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Tāpat šis drošības līdzeklis paredz, ka personai bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».