Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.
Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.
Muitas Ūnija (MŪ). Kazahstānā vēl nav PTO locekle, kuras dalība būtu prerogatīva brīvai preču un pakalpojumu plūsmai. Taču Kazahstāna ir veidojamā MŪ ar Krieviju un Baltkrieviju. No 2010.gada 1.janvāra MŪ ietvaros spēkā stājās vienots ievedmuitas tarifs iepretim trešajām valstīm (attiecībā uz Kazahstānu ir paredzēti atsevišķi pārejas periodi). 2010.gada 1. jūlijā plānots, ka spēkā stāsies pilnībā vienotais muitas tarifs un muitas robežkontrole starp valstīm tiks likvidēta. Līdz ar MŪ darbību pilnā apjomā, no 2012.gada tiek plānota vienotas ekonomiskas telpas (nereti dēvētas arī par postpadomju telpu) izveide.
Par MŪ ietekmi (tarifu maiņas dēļ) uz biznesa sakariem, var minēt čehu kolēģu aprēķinus, ka pie 350 mln $ apgrozījuma čehu biznesam papildus izdevumi 2010.gadā būs 1,5 mln $ salīdzinājumā ar 2009.gadu. MŪ importa tarifi Kazahstānā, kurai līdz 2009.gadam bija liberālāks importa režīms, ir pasliktinājuši tirgus pieejamību, jo tarifi pieauguši praktiski 5704 tarifu līnijās un tikai 497 tarifu līnijās tie samazinājušies. Tarifu politika ietekmēs praktiski visus lauksaimniecības un rūpniecības sektorus, dažās jomās tiek ieviestas pat importa kvotas. Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju tarifu palielinājumi visbūtiskāk ietekmēs šādu Latvijas produktu eksportu uz Kazahstānu: saldētas zivis, zivju izstrādājumi (konservi), dzirkstošie vīni, citi vīni, kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB). Attiecībā uz rūpniecības produktiem tarifu palielinājumi būs attiecībā uz farmāciju, dzelzs un tērauda izstrādājumiem, mehāniskajām ierīcēm, elektroierīcēm, transportlīdzekļiem, plastmasas izstrādājumiem, lietotajām riepām. Gluži neizdevīgi ir lietotu automašīnu tirdzniecība: kopš šī gada muitas tarifi palielinājušies pat par 80%. Var gan minēt iespējami pozitīvu aspektu – līdz 2010.gadam dibināšanai Kazahstāna izmantoja muitas tarifu aizsargbarjeras savas produkcijas konkurētspējas palielināšanai, tagad šī iespēja arvien samazinās. Diemžēl Kazahstānas Muitas komitejas interneta mājaslapā tās lietotājiem joprojām nav publiski pieejama pietiekama informācija par muitas procedūrām un tarifiem.
Jāmin, ka līdz ar triju valstu MŪ izveidi Kazahstānā ienāk daudzas preces tieši no MŪ dalībvalstīm. Latvijas ražotājs varbūt pat nezin, ka Baltkrievijas vai Krievijas sadarbības partneris sūta preci uz Kazahstānu. Tā šejienes tirgū ir nopērkamas SIA Saiva Anno 1949 ražotās šprotes (veikalu tīklos Ramstor un Anvar). Šo faktu firma uzzināja no vēstniecības. Tas liecina par to, ka liela nozīme ir jāvelta arī biznesa partnera izvēlei un tā godaprātam.
Tirdzniecības un tirgus pieejamības problemātika starp Kazahstānu un Eiropas Savienību tiek apspriesta un monitorētā no Eiropas Komisijas puses (DG Trade). Līdz ar to par aktuālām juridiskām barjerām, tarifu problēmām utt. nepieciešamības gadījumā būtu jākonsultējas ES jautājumus koordinējošajos departamentos Ekonomikas un/vai Ārlietu ministrijā.
Tirdzniecība un investīcijas. 2009.gadā Kazahstānas galvenie tirdzniecības partneri bija NVS (26.3%, no tiem KF 17,4%), ES (40,2%), Ķīna (13,2%), ASV (2,8%), Šveice (3,9%), citi (13,5%).
2009.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Kazahstānas eksports un imports samazinājās attiecīgi par 39% un 25%, savukārt ES eksports un imports uz/no Kazahstānas – attiecīgi 42% un 5%. Redzams, ka ES eksporta kritums uz KZ nav sevišķi krities.
Kazahstānas importa struktūra: pārtika un dzērieni 8,7%, minerāli un degviela 10,7%, ķīmiskās preces 12,1%, rūpniecības preces 5,8%, metāli 20,1%, mašīnbūvniecības un transporta preces 39,5%, citas rūpniecības preces 3,1%. Šie radītāji ir korelatīvi attiecībā ES eksportam uz Kazahstānu, procentuāli no visa ES eksporta Kazahstānas daļai ir tikai 0,49%.
2009.gadā ES uz Kazahstānu eksportēja preces 5383 mln €– no tiem Vācija 26%, Itālija 22%, Francija 9%, Nīderlande 6%, Polija 6%, Lielbritānija 5%, pārējās valstis 26%. Starp šiem 26% Latvijai piekrīt 27,3 mln € jeb 0,51% no ES kopapjoma. Par pakalpojumu eksportu dati ir sarežģīti un relatīvāki, kaut arī tiek lēsts, ka 2009.gadā pakalpojumi importēti apm. 7,5 mlrd € apjomā, un tie ir gvk. transporta, būvniecības, ceļojumu un finanšu jomā. Lai arī Kazahstāna nespēlē lielu lomu ES ārējā tirdzniecībā, taču tās pieauguma apjomi ir straujāki nekā ar pārējo pasauli.
Pēc Latvijas puses ziņām Latvijas-Kazahstānas ārējās tirdzniecības apjoms 2009.gadā sasniedza 48,8 mln €, Kazahstānai ieņemot 26.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Kazahstānu 6,1 mln € apjomā. Savukārt pēc Kazahstānas puses ziņām tirdzniecības apjoms bija 98 mln € ar 37,2 mln € negatīvu bilanci. Nav skaidrs, kāpēc ir tik milzīgas atšķirības abu pušu statistikā. Bet nu, statistika ir statistika...
Kazahstānā darbojas ap 8000 ārzemju kompānijas, no tām 270 ir pasaulē zināmi zīmoli. Ārvalstu investīcijas Kazahstānā 2009.gadā kopā bija 9 mlrd €, no tiem ES-as investīcijas – 6,5 mlrd €. Galvenās investīciju jomas ir enerģētika (gāze, nafta), mašīnbūvniecība, farmācija, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, būvniecība, transports, banku sistēma. Lielākie investori ir ASV, Nīderlande, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija. Latvijas daļa investīcijās Kazahstānā sastāda 9,5 mln € jeb apm. 0,14%, gvk. vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā; pēc Kazahstānas puses datiem investīciju apjoms ir trīsreiz mazāks.
Valsts oficiālā nostāja pret ārzemju investīcijām ir kopumā pozitīva, uzņēmējdarbības uzsākšanas (uzņēmuma dibināšanas) nosacījumi praktiski ir līdzīgi kā Kazahstānas (KZ) un NVS valstu piederīgajiem, tā tālākiem ārzemniekiem. Šo procesu regulē Kazahstānas Republikas 1995.gada 17.aprīļa Likums par juridisko personu un filiāļu un pārstāvniecību uzskaites reģistrācijas valsts reģistrāciju. Tanī noteikts, piem., ka iesniegums dibinātājam jāiesniedz personīgi, obligāti jāiesniedz dibināmā uzņēmuma atrašanās vietu apliecinošs dokuments (līgums par telpu īri, iegādi, u.c.).
Vienlaikus jāņem vērā, ka Kazahstāna ir ļoti atkarīga no importa un oficiāla politika vērsta uz importa samazināšanu, uz t.s. «Kazahstānas satura» īpatsvara palielināšanu visās būtiskajās ekonomikas nozarēs. Neraugoties uz to, ka Kazahstāna ir visai dārga valsts īpaši importa ziņā, joprojām tirgū vēl ir nišas. Ir vairāki Latvijas uzņēmēji, kas darbojas pārtikas produktu, metāla izstrādājumu eksporta, farmācijas, lauksaimniecības u.c. jomās.
Izņemot specifiskus t.s. nišas produktus, ko Kazahstānā un citur neražo un kas ir pazīstami jau no padomju laikiem (piem., šprotes, balzams), citās jomās iespiesties ir problemātiski. Bez nopietna, atpazīstama zīmola tā saucamo tautas patēriņa preču ražošanas uzsākšana Kazahstānā ir diezgan sarežģīta, jo tirgus jau ir diezgan piesātināts. Pozīcijās, kas raksturīgas Latvijas ražotājiem (piens, gaļa, saldumi, dzērieni) Kazahstānā darbojas normāla līmeņa lieli vietējie, bieži vien ar lielu rietumu kompāniju līdzdalību, pārtikas ražošanas uzņēmumi. Jārēķinās, ka naudas līdzekļi, kas tieši vai caur ārzonām ir pieejami Kazahstānas lieluzņēmējiem ir par kārtu vai vairākkārtīgi lielāki nekā Latvijas uzņēmējiem. Mazumtirdzniecības tirgus ir visai piesātināts ar Krievijas, Ķīnas, arī Turcijas un rietumvalstu pazīstamu zīmolu produkciju. Vienmēr liels īpatsvars būs transporta izdevumiem relatīvi lētākas produkcijas «gala» jeb mazumtirdzniecības cenā. Tā, piem., lai nogādātu treileri ar ābolu kravu no Polijas līdz Astanai 17000 € vērtībā, apmēram 5000 € būs transporta izdevumi. Lai iegūtu vietu tirgū, bez pievilcīgas cenas nopietni izdevumi ir nepieciešami reklāmā un mārketingā, jo (arī ar Krievijas plašsaziņas starpniecību) starptautiski pazīstami zīmoli patērētāju apziņā ir nostiprinājuši domu, ka kvalitatīvs ir tieši viņu produkts - tātad, tas dabiski var un ir dārgāks kā citi. Tas liek turēt prātā, ka mazajam un vidējam biznesam ļoti jāizsver, vai ir vērts orientēties uz tiešo importu.
Latvijas uzņēmumiem katram atsevišķi šāda līmeņa reklāmas izdevumi nebūs iespējami. Perspektīva ir saskatāma kopējas, piemēram, «Ražots Latvijā» «Latvijas produkts» vai tml. preču zīmes izveidē un tās pozīciju nostiprināšanā Kazahstānas un visā Centrālāzijas tirgū. Lai palielinātu savu jaudu, mazām firmām vajadzētu būt savā starpā vairāk solidārām un apvienot spēkus (varbūt pat zem viena zīmola), dodoties ārvalsts tirgū. Reālam piedāvājumam vajag sagatavot rūpīgu mārketinga materiālu; kvalitatīvus bukletus par pašu firmu, tās darbību, pielietotām tehnoloģijām, piedāvājamo produktu. Bukleta saņēmējam būtu skaidrs, ka tiek piedāvāta reāla un kvalitatīva prece, darba sarunas tad skartu konkrētas lietas – loģistika, cenas.
Konkrēti var minēt, ka Kazahstānā, piem., nav saliekamu koka rotaļlietu, tirgū nav daudz citu izstrādājumu no koka. To ražošanai koku trūkuma dēļ nav tradīciju. Latvijā koksnes ir gana, ir meistari, ir arī produkcija. Izmantojot veiksmīgu reklāmu ar pieņemamu cenu, šādas preces varētu ievest šejienes tirgū (un atkal – attāluma dēļ loģistikā būtu jāakooperējas vairākām firmām).
Kazahstānā darbojas brīvās ekonomiskās zonas, no valsts puses oficiāli augstākā līmenī tiek veicināta investīciju piesaiste. Kopējā nodokļu nasta šeit ir mazāka nekā ES valstīs, telpu īre var būt mazāka, pagaidām vēl zemāki ir komunālie maksājumi. Taču investīcijas atbaida neskaidrais investīciju klimats, saistīts ar nosacījumiem par Kazahstānas satura obligāto klātbūtni), korupciju muitās, tiesu darbībā un citām problēmām.
Kur Latvijas uzņēmēji varētu stratēģiskāk vērst uzmanību investīcijās, ja vien ir iespējas? Dalība transporta maģistrāļu (Rietumķīna-Rietumeiropa, Dienvidi-Ziemeļi) izbūves un dažādu objektu rekonstrukcijas vai būvniecības tenderos, Rietumkazahstānas un Astanas tehnoloģisko parku, tūrisma un infrastruktūras izveidē, vides aizsardzības, standartizācijas projektos. Perspektīva saskatāma jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un zināšanu eksportā uz Kazahstānu, Latvijas IT ražotāji varētu piedāvāt savu WEB mārketingu. Taču arī šajā nozarē jārēķinās ar konkurenci.
Tranzīta un loģistikas nozare (ostas, dzelzceļš) pirmajā acu uzmetienā šķiet vispievilcīgākā, ņemot vērā Kazahstānas minerālo resursu un graudu eksporta apjomus, kaut gan šī nozare ir priekš „lielajiem spēlētājiem”. Pie tam Kazahstānas naftas eksports jau, būtībā, ir sadalīts, Ķīnas preču tranzīts pa dzelzceļu joprojām pagaidām ir apspriešanas līmeni, Ventspils graudu termināls darbojas ar nepilnu jaudu, eksistē Krievijas faktors. Un ne tikai Krievijas – par graudu plūsmām interesējas Irāna, Ēģipte.
AirBaltic ir laba iespēja ieiet dziļāk šejienes tirgū, piedāvājot lidojumus uz Baltiju un pastāvīgus tranzīta lidojumus caur Rīgas lidostu. Pie tam lidojumi, ar starpnolaišanos Astanā vai Uraļskā, vismaz vienu vai divas reizes nedēļā varētu būt arī ziemas periodā.
Ne gluži ekonomiskas lietas
Gatavojoties ieiet Kazahstānas vai arī jebkuras citas valsts tirgū, ir jāpatur prātā, ka ir 21.gadsimts un ir milzīgas informatīvi tehnoloģiskās iespējas. No pieredzes var teikt, ka bieži vien daudzu Latvijas uzņēmēju interese par Kazahstānas preču un pakalpojumu tirgu ir tikai ideju un vēlmju līmenī. Biznesa plānošanas un mārketinga prasmju trūkuma dēļ, dažkārt pat slinkuma dēļ, potenciālais uzņēmējs vai firma it kā pilnīgi nezin, kā taisīt biznesu Kazahstānā. Daudzas prelimināras lietas (intereses objektu un subjektu iepriekšēja apzināšana, pirmie kontakti) iespējams izdarīt jau laikus, izmantojot interneta resursus. Kazahstānā internets, lai arī ar savu specifiku, arī tiek lietots un tas būtu jāizmanto. Bez tam, lūkojoties Kazahstānas vai citas reģiona valsts virzienā, ir pieejami specifiski resursi internetā (piem., analītiski raksti, apskati, ieteikumi angļu vai citā valodā), kur var rast norādes par tēmu Doing business in Kazakhstan. Tātad, no uzņēmējiem būtu sagaidāma pašiem savas darbības reālāka izpratne un prasme.
Ir jāapzina arī daudzas rakstītas un nerakstītas lietas. Biznesa vide un kultūra ir gluži cita salīdzinājumā ar Eiropu. Daži aspekti ne vienmēr skaidri saskatāmi vai apjaušami. Tā jāņem vērā, ka valstī ir strikti izteikts hierarhiskais varas princips un subordinācija. Var būt sarežģīti veikt kādas sarunas ar zemāka līmeņa darbiniekiem, ja jautājums nav saskaņots vai nav zināms priekšniekam. Zemāka līmeņa darbiniekiem parasti nav pilnvaru apspriest jautājumus saturiski. T.s. horizontālie kontakti un vienošanās sākotnēji nav pat iespējamas, sabiedriskais un mantiskais statuss un iespējas tiek īpaši ņemtas vērā. Nav noslēpums, ka valstī ir ļoti izplatītas koruptīvās saiknes un ar to saistītā biznesa ētika: kā bieži min tiklab ārvalstu, kā paši vietējie uzņēmēji – ir jāzina kur, kam, cik bez kvīts. Izpratne par korupciju arī atšķiras no tās, kā saprot Eiropā. Dāvanu došanai augstākām amatpersonām tiešā vai netiešā veidā ir senas gadsimtu tradīcijas – tā tiek pieņemta kā pati par sevi saprotama rīcība.
Joprojām savu lomu sociālpsiholoģiskajā domāšanā spēlē vēsturiski tradicionālais sabiedrības dalījumos dzimtās: Kazahstānā lielos vilcienos tie ir trīs – vecākais uli, vidējais orta un jaunākais kiši. Nopietnos lielos darījumos ir vēlams delikāti un netieši izzināt žuza faktora esamību vai neesamību attiecībā uz partneri.
Saskaroties ar biznesa jautājumiem, krīt acīs tas, ka lietu kārtošana parasti ilgst daudz ilgāk nekā Latvijā un tāpēc ir nepieciešama pacietība. Ir visai parasts, ka sākotnēji pat uzņemt kontaktu nav vienkārši – netiek sniegtas atbildes, vai tiek sniegtas pēdējā mirklī. To lielā mērā nosaka vietējā birokrātija, kura par papildus maksu vai dāvanu problēmas var atrisināt ātrāk. Taču te rodas problēmas ar minēto korupciju Rietumu izpratnē.
Lai sāktu mazo vai vidējo biznesu Kazahstānā, visai viennozīmīgi var teikt, ka ir jāatrod kazahu sadarbības partneris. Personīgā komunicēšana un personiskie sakari ir galvenā atslēga visiem biznesa darījumiem Kazahstānā. Ir samērā sarežģīti atrast partneri Kazahstānā, ja tiek sūtīti komercpiedāvājumi ar elektronisko pastu, un te nav nozīmes, vai tam klāt būs vēl vēstniecības pavadvēstule. Kā rāda pieredze, šāds pasts netiek lasīts vai paliek bez atbildes un uzmanības, laikam piespiežot taustiņu Dzēst. Lai sāktu biznesu šajā valstī, īpaši svarīgi ir personālās ziņas un saites: kas tu esi, ar ko tu esi pazīstams, kas tevi rekomendēja. Cits aspekts, kas jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, ir tas, ka Kazahstānā praktiski nav vārdu «nē, neinteresē». Tad nebrīnieties, ka Jūsu potenciālais partneris ar jums satiksies apspriest lietas, izdzers labi daudz tējas, dos kaudzi solījumu, taču viss tā var arī palikt runu un solījumu līmenī. Sarunu process parasti var būt ļoti atklāts, te patīk daudz debatēt un argumentēt. Taču ļoti der ievērot, ka nav ieteicams atklāti iebilst kādam, kas ir vecāks par jums vai kura sociālais vai sabiedriskais statuss ir ievērojami augstāks par jūsējo.
Neraugoties uz to, ka valsts ļoti daudz investē jaunu speciālistu izglītošanā, ir acīmredzami, ka bieži vien joprojām trūkst kvalificēta darbaspēka – tā ir liela problēma uzņēmējiem. Iespējams, ka tās ir sekas senāk izplatītai praksei, ka izglītības diplomus varēja vienkārši nopirkt. Bez tam kvalificēts speciālists pirms runāt par darba pienākumiem prasīs lielu atalgojumu, virs 1 tūkstoša eiro bez nodokļiem. Problēma valstī ir arī darbinieku uzticamība un lojalitāte firmai. Ir jāseko tam, lai darbinieks nesāktu izmantot resursus vai taisīt savu biznesu uz jūsu rēķina. Bieži sastopama darbinieku filosofija ir – ko var paņemt šodien, neatliec rītdienai, jo rīt varbūt būsi jau citur. Tas saistīts ar to, ka tiklab paši darbinieki itin vieglu prātu var uzteikt darbu (sak, apnika, maz maksā u.tml.), kā ar valsts un pašvaldību iestādēs izplatīto praksi administratīvā kārtā pakļaut darbiniekus biežai rotācijai. Cilvēkiem zemākā sociālā līmenī, tai skaitā pat vietējo augstskolu beigušiem, nereti redzesloks ir visai šaurs: visai maz zina, kas notiek savā pilsētā vai valstī, kur nu vēl pārējā pasaulē; toties zina dažādas nevajadzīgas un pat gluži absurdas lietas.
Kazahstānai nav raksturīgs Rietumu stils, kad pietiekami nodrošināti cilvēki savu turību klaji nedemonstrē, kā tas ir vairāk vai mazāk Baltijā. Te stipri izteikta austrumu mentalitāte, kad mantiskais stāvoklis tiek uzsvērts.
Der pievērst uzmanību, ka Kazahstānas galvenais biznesa un finanšu centrs ir Almata, kas atrodas 1200 km attālumā no galvaspilsētas Astanas, kurā savukārt sakoncentrēta valsts pārvalde. Pašlaik Latvijai Almatā nav LIAA vai citas ekonomiskas pārstāvniecības. Šajā gadā tiks atvērts jauns goda konsulāts, kas arī varētu veicināt kontaktu veicināšanu uzņēmējdarbībā.
Lai arī cik drastiski tas arī skanētu, valstij (ministrijai, vēstniecībai) ir jābūt pārliecinātai, ka biznesa interese ir nopietna un attiecīgais uzņēmējs vai firma ir profesionāli sagatavota un ar savu darbību necels neslavu valstij.
Pirms acis mest uz biznesa iespējām Kazahstānā, vēlams izskatīt dažas noderīgas interneta saites: Ārvalstu investoru padome www.fic.kz, Risku novērtēšanas grupa www.risk.kz, Nacionālā banka www.nationalbank.kz, Statistikas aģentūra www.stat.kz, Muitas kontroles komiteja www.customs.kz, Ekonomiskās attīstības un budžeta plānošanas ministrija www.minplan.kz.
Lai arī iespējas krasi ierobežotas, tomēr Latvijas vēstniecība Astanā līdzīgi kā līdz šim ir gatava palīdzēt – sniegt konsultācijas, veicināt kontaktus, organizēt vizītes u.tml. nopietniem interesentiem, kas turpina vai plāno biznesa taisīšanu Kazahstānā. Saziņai izmantojams e-pasts [email protected] vai fakss +7 7172 925 319.
