Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus.

Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļu veido neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē.

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

Latvijā darba meklētāji piekristu strādāt par 17% zemāku atalgojumu nekā Igaunijas darba meklētāji līdzvērtīgos amatos, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie dati.

Cvmarket.lv speciālisti norāda, ka jautājums par algu darba intervijās ir viens no smagākajiem, jo Latvijā joprojām raksturīgs Austrumeiropas darba tirgus stereotips, ka jautājums par atalgojumu ir konfidenciāla informācija. Līdz ar to darba meklētājam, tāpat nereti arī darba devējam, trūkst informācijas par atalgojumu nozarē.

Informācija iegūta Latvijā un Igaunijā portālos cvmarket.lv un cvkeskus.ee, apkopojot vairāk nekā 59 000 darba meklētāju norādīto vēlamo atalgojumu 2014.gadā.

CV Market Latvijā darbojas kopš 2003.gada, piedāvājo personāla atlases risinājumus interneta vidē.

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Puse jauniešu piekristu strādāt par atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu - liecina portālā cvmarket.lv apkopotie darba meklētāju dati. Vairāk nekā 50% darba meklētāju vecumā no 18 līdz 25 gadiem norādījuši vēlamo atalgojumu no 100 līdz 360 eiro, kas ir mazāk par valstī noteikto minimālo algu, kas kopš 2015.gada 1.janvāra ir 360 eiro.

Salīdzinājumā ar Igaunijas jauniešiem, kur tikai 14% būtu gatavi strādāt par šādu atalgojumu, Latvijā jauno darba meklētāju centieni darba tirgū konkurēt ar zemu atalgojumu skaidri norādot uz lielāku jauniešu pesimismu darba tirgū.

Tomēr, kā liecina cvmarket novērojums, mērķtiecīgam un pozitīvam jaunietim, vēl studējošam vai ar nelielu darba pieredzi, uzņēmumi ir gatavi maksāt arī 700 eiro atalgojumu pēc nodokļiem.

Informācija iegūta Latvijas un Igaunijas portālos cvmarket.lv un cvkeskus.ee, apkopojot vairāk nekā 9500 darba meklētāju vecumā no 18 - 25 gadu norādīto vēlamo atalgojumu.

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Pērn pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā, secinājis portāls Cvmarket.lv, kas apkopojis datus par portāla apmeklētāju dinamiku 2013. un 2014. gadā. Sevišķi par to interesējušies aizbraukušie no Latvijas, kas mīt Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā un Dānijā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Cvmarket.lv personāla atlases speciālisti novērojuši, ka Latvijas kompānijas novērtē ārzemēs strādājušo darba meklētāju priekšrocības – svešvalodas zināšanas un mērķtiecīgumu nopelnīt vairāk. Tomēr atsauksmju trūkums no bijušajiem darba devējiem ir iemesls, kādēļ darba meklētāji, kuri no ārzemēm atgriezušies Latvijā, nereti ir sliktākā pozīcijā nekā vietējie darba meklētāji. Cvmarket.lv vadītāja Renāte Zīverte skaidro, ka darba devēji vēlas pārliecināties, vai darba meklētāju CV uzrādītās ziņas ir patiesas, kā arī vēlas uzzināt atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, lai iegūtu papildu informāciju par darba meklētāja spējām un raksturu. «Šie faktori var ietekmēt darba devēja lēmumu, un vērojama tendence, ka tam ir aizvien lielāka nozīme,» norāda R. Zīverte.

38% procenti aptaujāto noteikti aizietu prom no pašreizējās darba vietas, ja loterijā laimētu 1 miljonu eiro, savukārt 14% drīzāk aizietu, nekā turpinātu strādāt pēc iespaidīgā laimesta saņemšanas.

Aptauju veica speciālistu darba portāls cvmarket.lv un kopā tika aptaujāti 479 respondenti.

«Iegūtie rezultāti parāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar sava pašreizējā darba saturu un, ja finansiālie apstākļi būtu labāki, šī sabiedrības daļa labprātāk dotu priekšroku darbam, kas vairāk apmierina viņu intelektuālās, sociālās un emocionālās vajadzības,» komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

Turpretī gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 48% saglabātu savu lojalitāti pašreizējam darba devējam arī tad, ja loterijā laimētu 1 miljonu eiro. Tas liecina, ka lielai daļai strādājošo finansiālais aspekts nav galvenais motivējošais faktors.

Atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, uzsvēra CV Market Latvia filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Darba algas apmēra norādīšana darba sludinājumos nav obligāta prasība, vēl vairāk - ir raksturīga prakse neērto atalgojuma jautājumu novelt uz darba meklētāja pleciem. Nereti darbiniekam ir jāatbild uz jautājumu, kādu darba algu viņš vēlētos saņemt, uz ko savukārt 51% darba meklētāju darba intervijās atteiktos atbildēt, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv aptaujas dati.

Pieredze darbā ar klientiem cvmarket.lv speciālistiem ļauj secināt, ka informācija par iespējamo atalgojumu konkrētajā vakancē ir noderīga gan darba meklētājam, gan darba devējam.

Pirmkārt, novērojama tendence, ka darba meklētāji vispirms izskata darba piedāvājumus, kur atalgojums tiek norādīts

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā 63% respondentu atzīst, ka pašreizējā nodarbošanās nav saistīta ar jomu, kurā iegūta izglītība. Tikai nedaudz vairāk par trešdaļu aptaujāto jeb 37% šobrīd strādā ar iegūto izglītību saistītā jomā. Viedokļa noskaidrošanai aptaujā piedalījās 849 respondenti.

«Aptaujas dati liecina par to, ka izglītības programmas bieži vien nav atbilstošas darba tirgus prasībām. Turklāt, uzsākot mācības mēs vēl nezinām, kā mainīsies mūsu vērtības un vēlmes, sasniedzot brieduma gadus. Arī tas ir viens no faktoriem, kas veicina izvēlētās profesijas maiņu,» komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

Mūsdienās jo sevišķi ir izteikta tendence, ka amatu daudzums darba tirgū ir lielāks par studiju programmās apgūstamo profesiju daudzumu. Tieši tādēļ liela daļa sabiedrības pēc studiju beigām sevi realizē, ar iegūto izglītību nesaistītās jomās.

Saskaņā ar cvmarket.lv pārstāvja K. Kolosova novērojumiem, šī tendence ir izteikta to cilvēku vidū, kas izvēlējušies iegūt sociālo zinību grādus. Šajā novirzienā piedāvātās studiju programmas nereti ir vispārīgas un nesniedz pietiekami daudz iespēju profesionāli specializēties kādā konkrētā jomā.

Jo augstāks ir darba meklētāju izglītības līmenis, jo lielāku atalgojumu viņi prasa par savu darbu - liecina speciālistu darba portālā cvmarket.lv reģistrēto CV datu analīze.

Ja darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu samaksas, tad augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk - vidēji 1059 eiro mēnesī.

Tāpat ir atšķirība starp augstākās izglītības grādu ieguvējiem - jo augstāka līmeņa grāds, jo lielāku atalgojumu vēlas potenciālais darbinieks. Atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% - maģistri kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1285 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Turpretī doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā darba meklētāji ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.

40% aptaujāto pārceltos strādāt uz Igauniju augstākas vidējās algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 404 respondenti.

Savukārt 1% uzsver, ka vēlētos pārcelties uz Igauniju, lai studētu un izmantotu priekšrocības, ko sniedz Igaunijas augstais izglītības līmenis. Tajā pašā laikā 48% aptaujāto nevēlētos pārcelties uz Igauniju, jo tas nozīmētu ģimenes un draugu pamešanu, bet tikai 8% uzsver, ka jau tagad Latvijā strādā labi atalgotu darbu vai studē, un neredz nepieciešamību dzīvot kaimiņvalstī.

«Darbspējīgo iedzīvotāju vēlme pārcelties uz Igauniju, lai saņemtu lielāku algu, kā arī izbaudītu draudzīgās nodokļu sistēmas priekšrocības, ir ekonomiski saprotama. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējā alga ir palielinājusies visās Baltijas valstīs, tomēr vismazākais kāpums jeb 5,3% ir Latvijā, kas nozīmē, ka pašlaik valstī vidējā darba alga bruto ir 827 eiro,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

2014.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, darba piedāvājumu skaits būtiski palielinājies, savukārt aktīvo darba meklētāju skaits ir sarucis, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie 2014.gada pirmā pusgada dati.

Vēl aizvien lielākais darba sludinājumu skaits ir pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā. Kopš šā gada sākuma darba piedāvājumu daudzums cvmarket.lv apkalpošanas sektorā pieauga par 39%, savukārt pārdošanas nozarē pat par 45%. Savukārt, aktīvie darba meklētāji, izvietojot savus CV portālā, visvairāk kandidē uz transporta un loģistikas, finanšu un asistēšanas, kā arī administrēšanas vakancēm.

«Situācija valstī uzlabojas, kas atspoguļojas arī darba tirgū - darba devēji pakāpeniski paplašina savu uzņēmumu darbības spektru, tāda veidā aktīvi radot jaunas darba vietas. Savukārt, tas cilvēkiem dod plašākas iespējas atrast sev piemērotu darba vietu,» stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, saņemot labāku darba piedāvājumu, izvērtētu to un, visticamāk, pamestu esošo darba vietu, trešdaļa respondentu (33%) šāda piedāvājuma gadījumā neminstinoties pamestu esošo darbu, bet tikai 13% ir apmierināti ar esošo darbu un piedāvātajiem nosacījumiem, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

«Uzskatu, ka tā ir samērā ikdienišķa situācija, kas valda ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū. Ikviens vēlas saņemt pēc iespējas lielāku atalgojumu par savām speciālista kvalitātēm, tāpēc šāds procentuālais sadalījums nav nekas pārsteidzošs. Interesanti, ka mūsu Igaunijas kolēģu veiktā pētijuma rezultāti bija vēl dramatiskāki – tikai 5% iedzīvotāju bija apmierināti ar savu esošo darbu, kur vidējā darba alga ir vēl augstāka kā Latvijā. Tas tikai pierāda, ka apetīte rodas ēdot, un darba devējiem ir krietni jānopūlas, lai noturētu savus darbiniekus,» stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies un vairs nebūs tāda izmisuma situācija, kā tas bija brīdī, kad valsts ekonomikā valdīja lejupslīde, Db.lv norāda Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Viņa skaidro, ka, līdz ar ekonomikas atkopšanos, mainās arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība vakanču jomā. Tāpat daudzi uzņēmumi palielina savu darbinieku skaitu, jo pārdošanas, transportēšanas, apkalpošanas un ražošanas apjomi strauji pieaug. Pērnā gada nogalē veiktais pētījums liecināja, ka arī darba devēju prognozes 2014. gadam ir optimistiskas attiecībā un personāla piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Daliba norāda, ka šobrīd Latvijas darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem, projektu vadītājiem, klientu servisa darbiniekiem, kā arī dažādiem mehānikas, transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Savukārt sarežģītāk ir IT, medicīnas speciālistu, tehnologu, inženieru un mārketinga nozarē. Liels retums ir vakances kultūras, mākslas, izglītības un lauksaimniecības sfērās.

Lai sludinājums ar darba piedāvājumu sasniegtu plašāku auditoriju un to izlasītu iespējami vairāk interesentu, priekšnoteikums ir vienkāršs – sludinājumā ir jānorāda arī piedāvātā darba alga.

Speciālistu darba portāla cvmarket aptaujā 88% darba meklētāju atzinuši, ka vēlas, lai algas norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība, savukārt 56% darba meklētāju apliecina, ka vispirms izskata darba sludinājumus ar norādītu atalgojumu.

Šos aptaujas datus pastiprina arī cvmarket veiktais reklāmas banera tests. Proti, sešus mēnešus vērtējot rezultātu pie sadarbības partnera internetā izvietotajam reklāmas banerim, rezultāti bijuši pārliecinoši – darba meklētāju interese par darba piedāvājumiem, kuros norādīts atalgojums bija 2,5 reizes lielāka nekā par darba sludinājumiem, kuros norādīta tikai pozīcija un uzņēmuma nosaukums.

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka viņu darbavietā vasaras mēnešos tiek mainīts darba laiks. No tiem 6% atklāj, ka tas tiek darīts, jo vasarā rīta stundas ir produktīvākas. Savukārt 7% kā iemeslu darba laika izmaiņām uzsver vēlmi vairāk izbaudīt silto laiku, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 365 respondenti.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka darba laiks vasaras mēnešos netiek mainīts. 44% atklāj, ka neviens šādu priekšlikumu darbavietā nav izteicis, bet 24% atzīst, ka darba specifikas dēļ tas nav iespējams. Tāpat 17% aptaujāto uzskata, ka viņu darba laiks ir gana elastīgs, tādēļ nav nepieciešamas papildus izmaiņas.

«Darba laika izmaiņas vasarā ir ieteicamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darba stundas no rīta tiešām ir produktīvākas, to apstiprina arī nesen Vācijā veiktais eksperiments. (1) Tajā noskaidrots, ka cilvēki, kuri no rītiem darbu uzsāk agrāk, spēj strādāt ātrāk un efektīvāk, viņiem ir paaugstinātas koncentrēšanās spējas, tajā pašā laikā ir atbildīgāki, uzticamāki un mazāk aizmāršīgi,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. «Otrkārt, ASV veiktais pētījums (2) norāda uz sen zināmu patiesību - agrāka celšanās un iespēja ātrāk izdarīt aktuālos darbus, samazina darbinieku stresa līmeni un līdz ar to paaugstina arī darba spējas.»

Vairāk nekā trīs procentiem darba meklētāju Latvijā dzimtā valoda nav ne latviešu, ne krievu, bet angļu, lietuviešu, arābu vai cita - liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv dati.

No vairāk par 175 000 CV Market reģistrētajiem lietotājiem 2345 kā savu dzimto valodu norādījuši angļu, 565 - lietuviešu, 546 - arābu, 440 - igauņu, 346 - somu. Vēl raksturīgākās darba meklētāju valodas ir ukraiņu, armēņu, turkmēņu, itāļu un rumāņu, bet ir arī darba meklētāji, kuru dzimtā valoda ir tibetiešu, basku, nepāliešu, kurdu, persiešu - pavisam 42 valodas.

Interese analizēt datus par reģistrēto portāla lietotāju dzimto valodu bija saistībā ar šobrīd aktuālo bēgļu un imigrantu jautājumu. «Šie dati parāda, cik liela nāciju dažādība jau šobrīd konkurē ar latviešiem un krieviem uz brīvajām darba vietām. Cittautieši raibā valodu daudzveidībā jau ir Latvijā un cenšas integrēties sabiedrībā un darba tirgū,» saka CV Market Latvijas filiāles direktore Renāte Zīverte.

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā uz jautājumu «Vai Jūs slēpjat no sava priekšnieka, ka darba laikā apmeklējat sociālos tīklus?» 40% no visiem respondentiem atbildēja, ka darba laikā sociālos tīklus neapmeklē vispār, savukārt 25% atzīmēja, ka dara to ļoti reti, turklāt tikai pauzēs, kad atpūšas no pienākumu veikšanas.

Aptaujā piedalījās 280 respondenti un tikai 1% norādīja, ka šo faktu no sava darba devēja slēpj, jo darba laikā izmantot sociālos tīklus ir aizliegts.

Cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs uzskata: «Šie ir labi rādītāji, pēc kuriem var novērtēt arī darbinieku produktivitāti. Ja gandrīz puse no aptaujātajiem norāda, ka sociālos tīklus darba laikā neizmanto, ir skaidrs, ka viņi savus pienākumus veic ātrāk un atpūtas pauzes, iespējams, velta neformālai sarunai ar kolēģiem.»

Ņemot vērā, ka 11% aptaujāto neuzskata, ka šādas darbības būtu jāslēpj, K. Kolosovs saka: «Darba ņēmēji ar sociālo tīklu caurskatīšanu zaudē uzmanību un laiks, lai atkal ieietu ritmā ir visai ilgs. Tādā veidā vienas darbadienas laikā darbinieks var izšķērdēt vairāk nekā stundu, kuras laikā būtu jāveic tiešie pienākumi.»

Baumošana, augstprātīga un iedomīga izturēšanās no kolēģu puses, kā arī aprunāšana ir tas, kas visvairāk traucē radīt labvēlīgu mikroklimatu kolektīvā, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. Aptaujā 23% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka visvairāk savos kolēģos necieš baumošanu un aprunāšanu, 21% atzīmēja augstprātību un iedomību, bet 12% nepatīk uzbāzība, kā arī cigarešu vai sviedru aromāts.

Tāpat aptaujātie kā darba vidi un produktivitāti degradējošas iezīmes atzīmēja skaļas telefonsarunas, pārāk biežas kafijas pauzes darba laikā, biežu darba kavēšanu, kā arī ēšanu pie darba galda.

23% aptaujāto savu ideālo kolēģi saskata tādā cilvēkā, kurš ir savas jomas profesionālis. 22% respondentu ideālais darbabiedrs asociējas ar personu, kurai piemīt laba humora izjūta un neatsaka palīdzību grūtībās, bet 11% svarīgs ir motivēšanas faktors - ideālais kolēģis palīdz motivēt strādāt un attīstīt sevi.

Aptaujā 79% respondentu atbildēja, ka viņu darbā šobrīd ir vai kādreiz bijis ideāls kolēģis, bet 21% savos kolektīvos nav saskatījuši ideālo kolēģi, savukārt ar savu ideālo kolēģi laiku ārpus darba pavadījuši 66% aptaujāto, bet 34% to vēl nav darījuši.

Darba meklētāji nevēlas strādāt par 250 eiro mēnesī, kaut gan atbilstoši statistikas datiem teju katrs ceturtais strādājošais Latvijā atalgojumā saņem valsts noteikto minimumu vai pat mazāk.

Speciālistu darba portālā cvmarket.lv 95,5% respondentu uz aptaujas jautājumu, vai piekristu strādāt par 250 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, atbildējuši noliedzoši. Šī ir summa, ko «uz rokām» saņem strādājošais ar minimālo darba algu.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma informācija liecina, ka 22,7% strādājošo 2015.gada 3.ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, un šo darba ņēmēju īpatsvars salīdzinājumā ar 2014.gada 3.ceturksni ir palielinājies par 4,9 procentpunktiem.

«Grūti ticēt, tam, ka katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā strādā, saņemot minimālo atalgojumu. Problēma, iespējams, ir tā, ka oficiāli aprēķinātā darba samaksa ievērojami atšķiras no reālās, ko strādājošie saņem «uz rokām»,» norāda CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Teju piektā daļa iedzīvotāju jeb 17% respondentu kaut reizi ir melojuši savā pieteikumā kādai vakancei, lai padarītu savu kandidatūru pievilcīgāku, liecina portāla Cvmarket.lv organizētais pētījums.

Savukārt 83% aptaujāto noliedz sava CV izpušķošanu.

Tāpat pētījumā atklājies, ka lielākā daļa darba meklētāju jeb 86% šobrīd savu darba vietu nemeklē ārpus Latvijas. Savukārt 14% respondentiem Vācija, Lielbritānija un Igaunija šķita kā vispievilcīgākās valstis, kur uzsākt savas darba gaitas.

97% aptaujāto savu nākamo darba vietu meklē darba meklēšanas portālos, bet 3% paļaujas uz personīgajiem kontaktiem - draugu un paziņu palīdzību. 89% aptaujāto uzskata, ka darba meklēšanas portālos ir reālāk atrast darbu, bet 11% par efektīvāko metodi atzīst personīgo kontaktu apzināšanu.

Savukārt, atbildot uz jautājumu «Kam Jūs darba meklēšanas procesā primāri pievēršat uzmanību?», atklājies, ka 46% respondentu svarīgāk vērtē darba devēja tēlu, bet 37% aptaujāto būtiskāks ir norādītais atalgojums. Interesanti, ka tikai 3% ņem vērā paziņu atsauksmes par konkrēto darba vietu.