Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Kaut arī Beļģijai varbūt nav ļoti laba publicitāte un bieži tā tiek uzskatīta par garlaicīgu, pārapdzīvotu, vienmēr lietainu zemi, kurā cikliski vērojama politiska nestabilitāte un valodu kopienu nesaskaņas, tomēr neapstrīdams fakts ir tas, ka Beļģijas dzīves līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē.

Tas nozīmē, ka vidējam strādājošajam Beļģijas iedzīvotājam pietiek līdzekļu, gan lai apmierinātu pamatvajadzības, gan domātu par lietām, kas vairs neietilpst šajā kategorijā. No šī viedokļa raugoties, arī Latvijas uzņēmējam Beļģijas tirgū paveras visplašākās iespējas.

Uzņēmējdarbības vides īpatnības Beļģijā

Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās, ka Beļģijas tirgus ir visādā veidā piesātināts, taču vienlaikus izteikti transnacionāls, it īpaši Briselē un tās reģionā. Savādāk arī nevar būt - Beļģija atrodas pašā Eiropas vidienē, un tajā dzīvo 10 miljoni iedzīvotāju - teritorijā, kas ir apmēram divas reizes mazāka par Latviju. Beļģijas ekonomika jāaplūko reģionu kontekstā - atšķiras ne tikai Flandrijas un Valonijas tautsaimniecības, bet būtiski arī lielo pilsētu ekonomikas.

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Atbildīgs par piedāvāto risinājumu ar slīdošo pārklājumu noklāt Vanšu tilta vantis bijis bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Edgars Strods, bet par kontroli – bijušais departamenta vadītāja vietnieks Andris Binde, bet viņi abi vairs departamentā nestrādājot Twitter raksta Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka reorganizācija departamentā turpinās

Mēra pārstāve Anna Kononova DB norādīja, ka pēc tam, kad vantis tika apstrādātas ar slīdošo pārklājumu, tika izveidots pārbaužu grafiks. Pēdējā pārbaude veikta aprīlī, un to vēl kontrolējis A. Binde, kas tanī pašā mēnesī savu amatu atstājis. A. Kononova norāda, ka, spriežot pēc ziņojuma, aprīlī viss bijis kārtībā.

E.Strods šā gada februārī pārtrauca darbu un kļuva par pašvaldības SIA Rīgas ūdens valdes locekli, jauns vadītājs departamentam netiek meklēts, un to vada direktora pienākumu izpildītājs Vitālijs Reinbahs, raksta Leta. Satiksmes departamenta darbu pārraugošās Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks ar situāciju departamentā esot apmierināts - darbs tiek organizēts labi, cilvēki strādā un neesot vajadzības ko mainīt.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersonu komanda ieradusies Grieķijā, lai atbalstītu valdības centienus apspiest Eiropā lielāko budžeta deficītu, vēsta Bloomberg.

Misija palīdzēšot valdībai tikt galā ar «pensiju reformu, nodokļu politiku, nodokļu administrēšanu un budžeta pārvaldību», norādījis fonds.

Vizīte Grieķijā seko valsts premjerministra Georga Papakonstantinu (George Papaconstantinou) centieniem pārliecināt Eiropas Savienību, ka Grieķija var samazināt deficītu no 12.7% 2009.gadā līdz mazāk kā 3% 2012.gadā. Grieķiju tikko apmeklēja arī Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji. Vizītē Grieķijā šodien ierodas arī Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompujs (Herman van Rompuy).

Grieķija pagājušajā nedēļā noraidīja spekulācijas, ka tai būs nepieciešama palīdzība no ārpuses, lai tiktu galā ar iespaidīgo deficītu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Vienpadsmitgadīgs holandietis spējis pārspēt spožākos Eiropas ekonomikas prātus un nācis klajā ar eirozonas problēmu risinājumu, par savu iedvesmas avotu izmantojot picu.

Grieķijai vajadzētu atteikties no eiro, atjaunot drahmu un sodīt tos iedzīvotājus, kuri nevēlas pieņemt veco valūtu vai arī cenšas eiro izvest uz ārvalstīm, iesaka jaunais Jurre Hermans. Par savu risinājumu holandietis saņēmis starptautiskā ekonomikas konkursa Wolfson Economics Prize, kura mērķis ir atrast «labāko eirozonas sabrukuma plānu», rīkotāju atzinību.

«Es domāju, ka grieķu problēmas ir pārāk lielas un tās nepieciešams atrisināt,» telefona sarunā, kuru tulkoja viņa tēvs, J. Hermans sacīja Bloomberg. Viņaprāt Grieķijas krīze turpināsies, jo grieķiem joprojām ir pārāk daudz parādu.

Jaunā holandieša piedāvājumā, kas papildināts arī ar zīmējumu, kuru iztulkojis viņa tēvs, ieteikts, ka Grieķijai jāatsakās no eiro un jāpiespiež iedzīvotājus izmantot drahmas. Valsts valdība pēc tam izmantotu eiro, lai atmaksātu savus parādus. Savu ideju J. Hermans ilustrējis ar picas palīdzību.

Jau šodien pēcpusdienā pie Vanšu tilta vanšu pamatnes tiks uzstādīti norobežojoši dzelzs žogi, savukārt naktī vantis tiks noklātas ar solidola kārtu. Tas nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika sasauktajā operatīvajā apspriedē ar Satiksmes departamenta vadību.

Tiek spriests arī par papildus mehāniskajiem šķēršļiem, kas apgrūtinātu cilvēku nokļūšanu uz tilta vantīm. Piemēram, uz vantīm varētu tikt uzstādīti kustīgi riņķi vai cita veida šķēršļi. Taču jebkuru konstrukciju uzstādīšana uz vantīm jāsaskaņo ar inženieriem un tilta projektētājiem. Plānots, ka jau 11. jūnija apspriedē Satiksmes departamentā piedalīsies arī tilta projektētāji.

Savukārt par izmaksām varēs runāt, kad būs pilnīga skaidrība par pašiem papildus drošības līdzekļiem. Nauda, protams, nebūs izšķiroša, jo cilvēku drošība ir prioritāte, DB norādīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā.

Kā ziņots, trešdienas rītā ap plkst.7 kāds cilvēks rāpjas Vanšu tilta vantīs, vēsta aculiecinieki. Notikuma vietā ieradusies policija. Kā ziņoja Rīta Panorāma, vēl ap plkst .7:50 nebija zināms, kādēļ cilvēks rāpjas vantis.

Kā informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, uz tilta bija ierobežota satiksme abos kustības virzienos. Pēc Sadovska teiktā, katrā virzienā satiksme tiek nodrošināta pa vienu satiksmes joslu.

Aculiecinieki stāsta, ka uz Vanšu tilta un tā apkārtnē ir sākuši veidoties sastrēgumi.

Ap plkst.7.15 pārgalvis bija ticis aptuveni ceturdaļā no vanšu garuma.

Vanšu tilta apsaimniekošanu veic SIA Rīgas tilti, kas 2012. gada vasarā vantis apjoza ar dzelkšņu stieplēm, lai apgrūtinātu kāpšanu. Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis norādīja, ka tilta vanšu drošība jau kopš pagājušā gada nodota policijai, kas uzstādījusi videonovērošanas kameras. «Jautājums, kāpēc policija šo cilvēku nepamanīja,» piebilda A. Jasaitis.

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Saskaroties ar eirozonas valstu glābšanas pasākumu apstiprināšanu, taupības pasākumiem un darba tirgus politikām, kas var ietekmēt monetārās savienības stabilitāti, nacionālo valstu parlamenti ir kļuvuši līdzīgi Eiropas Savienības institūcijām, pavēstījis ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs.

«Agrāk, tikai nedaudz pārspīlējot, Eiropas kopiena mēdza eksistēt uz vienas planētas, bet nacionālās politikas uz sešām, deviņām, piecpadsmit citām planētām. Tas ir beidzies. Parādu krīze, lai cik smaga viņa nebūtu, ilustrē, ka Savienība esam mēs,» sacīja H. Van Rompejs, vēsta Euobserver.

Viņš arī norādīja, ka jautājumos, kas saistīti ar citu valstu glābšanām vai deficīta budžeta samazināšanas pasākumiem, visa Eiropa seko līdzi nacionālo parlamentu darbam, neskatoties vai tas būtu Vācijā, Īrijā, Slovākijā, vai Portugālē.

«Politiski runājot – visi nacionālie parlamenti ir savā ziņā kļuvuši par Eiropas institūcijām,» sacīja Van Rompejs. Šāda attīstība notiek zināmā mērā arī, zaudējot daļu savas suverenitātes. «Nacionālie parlamenti saglabā savu budžeta neatkarību tik ilgi, kamēr tas neapdraud kopējo stablilitāti,» klāstīja ES Padomes prezidents.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt) otrdien asi kritizējis Eiropas Savienības prezidentu Hermani van Rompeju (Herman Van Rompuy) par Turcijas nepieminēšanu, runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, vēsta thelocal.se.

«Runāt par paplašināšanās politiku un nosaukt tikai Rietumbalkānus, un vairākās runās aizmirst Turciju, ir nedaudz dīvaini un tas rada jautājumus. Un tas nav labi,» Bilts sacījis intervijā Zviedrijas radio, atsaucoties, jo īpaši, uz van Rompeja runu Berlīnē pagājušajā nedēļā.

Bloga ierakstā, kas ievietots 10.novembrī - dienu pēc runas saistībā ar Berlīnes mūra krišanas gadadienu - Bilts rakstījis, ka van Rompejs «ir Eiropas Padomes priekšsēdētājs un viņam jāatspoguļo politika, par kādu Eiroas Savienība ir izlēmusi».

Medijs atgādina, ka Zviedrija un, jo īpaši, Bilts ir spēcīgi Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā atbalstītāji.

Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku attīstības fonda programmām papildus varētu tikt piedāvāti 60 miljoni eiro (42 miljoni latu), liecina neoficiāla informācija.

Lietuvai Lauku attīstības fondā varētu tikt piedāvāti papildus 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet Igaunijai - 50 miljoni eiro (35 miljoni latu).

Šāds priekšlikums iekļauts jaunākajā Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja priekšlikumā, par kuru patlaban spriež Eiropas Savienības līderi. Pārējās priekšlikuma detaļas attiecībā uz Latviju patlaban nav zināmas.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA apstiprināja, ka jaunais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam ir saņemts un patlaban tiek analizēts.

Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents van Rompeja nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tika piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).

Pēc šodienas traģēdijas, kad Vanšu tiltā uzkāpušais vīrietis nokrita uz trolejbusa vadiem, iespējams, tiks atlaistas kādas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas.

Par to savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

2009. gadā, ņemot vērā, ka pārgalvji nerimstas kāpt Vanšu tilta vantīs, Rīgas dome lēma tās noziest ar vielu, kas rāpšanos tilta vantīs krietni apgrūtinās. Tā bija speciāla bieza, bet lipīga krāsa, kas tiek izmantota arī Sanfrancisko tilta ieziešanā un augstceltnēs Dubajā. Smērviela esot bijis pats lētākais variants, kas izmaksājusi 1,5 tūkst. Ls, kā arī neietekmēja Vanšu tilta izskatu, pirms trim gadiem pauda Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes departaments ir veicis preventīvos pasākumus Vanšu tilta slīdības nodoršināšanā - šā gada aprīlī tika veikta tilta apsekošana, kurā lemts, ka vantis nav atkārtoti jānokrāso ar speciālo krāsu, Db.lv norādīja departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Aprīlī jau ir bijis gadījums, kad kāds cilvēks centās uzkāpt pa tilta vantīm, tomēr viņam tas nav izdevies. I. Dišlere Satiksmes departmenta vārdā norādīja, ka, iespējams, šis kāpējs ir bijis izveicīgāks vai arī vantis kļuvušas neslidenas dabas apstākļu - putekšņu vai putekļu dēļ, tādēļ viņam izdevies tajās uzkāpt. Vanšu tilta krāsas atjaunošana izmaksā tūkstoti latu.

Vīriešu juvelierizstrādājumu salons VAN REIN atklājis savu jaunā dizaina koncepta veikalu tirdzniecības centrā Galerija centrs.

Jaunās koncepcijas veikala izveidē investēti 200 000 latu.

Nākotnē plānots attīstīt konceptu un atvērt vairākus jaunā dizaina VAN REIN veikalus Baltijā. Dizaina koncepcijas autori ir zīmola un dizaina aģentūra BrandEleven.

«VAN REIN ir pasaule vīrietim, kur atrast un izvēlēties piemērotu aksesuāru. Interjerā ir harmonija starp smalkiem dārgmetāla izstrādājumiem un robustiem dabas materiāliem, kas lietoti salona apdarē. Starp sarunu pie letes, dzerot kafiju, un racionālu iepirkšanos. Veikals īstenam Džeimsam Bodam. Īsts veikals. Īsta vide. Īsti materiāli. Īsti vīrieši,» VAN REIN jauno dizaina koncepciju raksturo tā autore Guna Akona, dizaina un zīmolu aģentūras BrandEleven radošā direktore.

No 2015.gada 24.jūlija Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijā tiek slēgta, informē vēstniecības pārstāve Ieva Vītola-Deusa.

Turpmāk jurisdikciju pār Latviju pārņems Beļģijas Karalistes vēstniecība Stokholmā, Zviedrijā.

Līdz ar to visas konsulārās, administratīvās un diplomātiskās lietas, kas attiecas uz Beļģijas Federālo valdību, tiks risinātas Beļģijas vēstniecībā Stokholmā.

Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā tika atvērta 2004.gadā. Šo gadu laikā ir bijuši trīs Beļģijas vēstnieki, kuri ir pavadījuši savu termiņu Latvijā: Kristiāns Verdonks (Christian Verdonck, 2004-2008), Leopolds Merkss (Leopold Merckx, 2008-2011) un Franks Arnautss (Frank Arnauts 2011-2015).

Pagājušā gada beigās Beļģijas Ārlietu ministrs Didjē Reindersa kungs (Didier Reynders) izziņoja sarakstu ar Beļģijas diplomātiskajiem un konsulārajiem dienestiem, kas tiks slēgti 2015. gada laikā. Šis lēmums tiek balstīts uz valsts budžeta konsolidācijas politiku.

Beļģijas mediji trešdien atsaukuši ziņu, ka policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā.

«Anderlehtā arestētais vīrietis nav Nadžims Lākrauī,» rasta avīze Derniere Heure, savukārt raidorganizācija RTL ziņo, ka «Anderlehtā arestētais galu galā nav Nadžims Lākrauī».

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pēc ilgām sarunām tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžetu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Mēs esam pārliecināti, ka mums ir līguma ietvars. Darījums vēl nav pabeigts, bet mēs esam pārliecināti, ka tas tiks panākts šodien,» sacīja ES pārstāvji. Bloka līderu sanāksme, kurā paredzēts vienoties par nākamo ES daudzgadu budžetu, sākās ceturtdien un turpinājās aptuveni 15 stundas.

Ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Ļaunākais eirozonā ir atstāts aiz muguras un Eiropas monetārajai savienībai, visticamāk, jau šogad izdosies pārvarēt recesiju, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs.

Tikmēr Vācijas, Francijas un Itālijas statistikas aģentūras publiskojušas aplēses, kurās teikts, ka recesija eirozonā aizvadītā gada beigās bijusi smagāka nekā iepriekš prognozēts, tomēr jau šā gada otrajā pusē situācija sākšot uzlaboties.

Runājot Īrijas Uzņēmēju un darba devēju konfederācijas konferencē, H. Van Rompejs norādīja, ka 2012. gads bijis pagrieziena punkts, un eirozonai izdevies izbēgt no «eksistences draudu situācijas». «Drūmākās prognozes sāk pagaist. Ļaunākais jau ir aiz muguras, tomēr vēl ne viss ir kārtībā,» sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs.

Eirozonā joprojām ir augsts bezdarba līmenis un tā samazināšanai jāvelta visi spēki. «Savienībā bez darba ir 26 miljoni cilvēku un nedrīkst būt svarīgāk prioritāšu [kā bezdarba līmeņa samazināšana],» sacīja H. Van Rompejs. Runājot Īrijas konferencē, viņš arī norādīja, ka šīs valsts ekonomiskā atveseļošanās esot jau gandrīz aiz stūra, tomēr tas nebūs viegli ejams ceļš.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Jau nākamnedēļ, 19. novembrī, tiks ievēlēts pirmais Eiropas Savienības prezidents, atsaucoties uz Financial Times, ziņo Postimees.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds laikrakstam atklājis, ka nākamceturtdien Briselē 27 valstu un valdību vadītāji satiksies, lai darba vakariņu laikā vienotos par labāko ES prezidenta kandidatūru.

F. Reinfelds pārliecināts, ka par ES prezidentu kļūs vai nu kādas valsts premjerministrs vai bijušais premjers.

Kuluāros tiekot runāts, ka visatbilstošākie šim amatam ir bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, Beļģijas premjers Hermans Van Rompejs un Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers.

Jau ziņots, ka ES prezidenta amatam no Latvijas izvirzīta bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro; tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.