Ļaunākais eirozonā ir atstāts aiz muguras un Eiropas monetārajai savienībai, visticamāk, jau šogad izdosies pārvarēt recesiju, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs.

Tikmēr Vācijas, Francijas un Itālijas statistikas aģentūras publiskojušas aplēses, kurās teikts, ka recesija eirozonā aizvadītā gada beigās bijusi smagāka nekā iepriekš prognozēts, tomēr jau šā gada otrajā pusē situācija sākšot uzlaboties.

Runājot Īrijas Uzņēmēju un darba devēju konfederācijas konferencē, H. Van Rompejs norādīja, ka 2012. gads bijis pagrieziena punkts, un eirozonai izdevies izbēgt no «eksistences draudu situācijas». «Drūmākās prognozes sāk pagaist. Ļaunākais jau ir aiz muguras, tomēr vēl ne viss ir kārtībā,» sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs.

Eirozonā joprojām ir augsts bezdarba līmenis un tā samazināšanai jāvelta visi spēki. «Savienībā bez darba ir 26 miljoni cilvēku un nedrīkst būt svarīgāk prioritāšu [kā bezdarba līmeņa samazināšana],» sacīja H. Van Rompejs. Runājot Īrijas konferencē, viņš arī norādīja, ka šīs valsts ekonomiskā atveseļošanās esot jau gandrīz aiz stūra, tomēr tas nebūs viegli ejams ceļš.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Eiropas Savienības (ES) valdības līdz piektdienai pieņems lēmumu par jaunām sankcijām pret Krieviju, otrdien Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kas nule notikušajā ES samitā tika ievēlēta ES augstā ārlietu pārstāvja amatā.

Pirmdien, vakar, notika ES vēstnieku sanāksme, [Eiropas] Komisija (EK) prezentēs priekšlikumus, pabeigtos priekšlikumus, līdz rītdienai, un piektdien tiks pieņemts lēmums, sacīja ministre.

EK strādā pie tā, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju četros sektoros, arī aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un finanšu jomās.

ES līderi samitā sestdien izraudzījās Mogerīni augstā ārlietu pārstāvja amatam, kurā viņa nomainīs britu politiķi Ketrinu Eštoni.

Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.

Nacionālo komerctelevīziju pāriešana uz maksas statusu nevar būtiski palielināt cenu skatītājam, jo nacionālie kanāli jau tagad ir iekļauti maksas pakā un skatītājs par tiem maksā. Turklāt, ja teorētiski maksas operatori pieskaita TV pakalpojuma cenai maksu par nacionālo kanālu, tas, pēc TV3 domām, nevar būtiski sadārdzināt gala maksu patērētājam. Piemēram, gada maksa par kanālu TV3 mājsaimniecībai būtu ievērojami mazāka par vienas filmas noskatīšanos vienam cilvēkam kinoteātrī.

Tā DB norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone, sniedzot komentāru par 15.decembrī Saeimā izskatītājiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

TV3 pozitīvi vērtē to, ka Saeimas vairākums (65 no 100 deputātiem) atbalstīja likumprojektu. «Tomēr pirmajās debatēs iezīmējās vairāki stereotipi, piemēram, ka nacionālie kanāli maksas TV tiek izplatīti par velti, un ka maksa par komerctelevīzijām maksas platformās ievērojami sadārdzinās gala cenu mājsaimniecībai. «Faktiski situācija ir pavisam citādāka,» vienlaikus atzīmē M. Zandersone.

Maksas TV skatītājam četri nacionālie kanāli jau tagad ir par maksu, norāda TV3. «Medijos un arī apspriešanas laikā Saeimā izskanējušais apgalvojums, ka kabeļtīklos nacionālās komerctelevīzijas pieejamas par velti, nav patiess. Salīdzinoši, ja veikalā piens būtu par velti, tad ar to jāsaprot, ka apmeklētājs pienu var brīvi paņemt. Turpretī, ja obligāti klāt jānopērk kefīrs un krējums, tad vairs nevar teikt, ka piens ir par velti. Padomju laikā šis paņēmiens tika saukts par svētku paku. Tieši šāda situācija ir maksas TV piedāvājumos - nacionālie kanāli ir «sapakoti» kopā ar citām programmām, parasti t.s. pamata pakā,» pamato M. Zandersone.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri panākuši sākotnējo vienošanos, lai Grieķijai piešķirtu pagaidu finansējumu septiņu miljardu eiro apmērā, paziņojis kāda labi informēta amatpersona.

Par šo aizdevumu paredzēts paziņot piektdien, kad vairāku valstu parlamenti būs nobalsojuši par pirmdien Grieķijas panākto vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem, norādīja amatpersonas, kas vēlējusies saglabāt anonimitāti.

Amatpersona pavēstīja, ka šis aizdevums tiks nodrošināts no Eiropas Savienības (ES) glābšanas mehānisma - Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF).

Šis aizdevums palīdzēs Grieķijai pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai un nodrošinās valsts funkcionēšanu, kamēr valdība ar kreditoriem nenoformēs jauno glābšanas programmu.

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Eiropas Savienības (ES) valstīm vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, visticamāk, izdosies noslēgt nākamā gada sākumā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam kad piektdien izgāzās sarunas par ES budžetu.

«Sarunas ir apliecinājušas ievērojamu pamatu tam, lai tiktu panākta vienošanās. Tāpēc mēs ticam, ka nākamā gada sākumā ir iespējams panākt vienošanos,» sacīja A. Merkele. Aizvadītajā nedēļā notikušās ES līderu valstu sarunas par bloka budžetu, Vācijas kanclere raksturoja kā ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Piektdien ES budžeta sarunas noslēdzās bez vienošanās, dalībvalstīm nespējot atrast kopsaucēju starp tēriņu samazināšanu un to palielināšanu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs pauda pārliecību, ka par budžetu izdosies vienoties nākamā gada sākumā.

ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iepriekš Eiropas Komisija ierosināja noteikt aptuveni viena triljona eiro apmērā, kas būtu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, uzsver, ka bloka budžets jāsamazina 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Savukārt valstis, kas pret to iebilst, norāda, ka ES budžetu nedrīkst samazināt vispārējas taupības apstākļos, jo tas nozīmētu kārtējo triecienu ekonomikām.

Stingrāki noteikumi ar kuru palīdzību var atrisināt eirozonas parādu krīzi iespējami arī bez Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumu maiņas, uzskata Eiropas padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Mediju rīcībā nonākušajā ziņojumā, H. Rompejs ierosina pasākumu kopumu, kuru rezultātā iespējams pieņemt fiskālās reformas, bez ratifikācijas katras eirozonas valsts parlamentos un izmaiņām ES pamatlīgumos.

H. Rompeja izstrādātais plāns paredz, ka katrai eirozonas valstij jāsamazina budžeta deficīts līdz 3% no IKP, bet valsts parāds līdz 60% no IKP, valstu konstitūcijās jānostiprina sabalansēts budžets, Eiropas finanšu stabilitātes fondam (EFSF) jāļauj aizņemties no Eiropas centrālās bankas, bet Eiropas Komisijai jāpiešķir tiesības automātiski «piespiest» taupības pasākumus valstīm, kurām nepieciešama starptautiskā palīdzība.

Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs nācis klajā ar jauno piedāvājumu bloka nākamo septiņu gadu budžetam, kurā attiecībā uz divām Latvijai būtiskākajām prioritātēm - lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas aploksni, izmaiņu nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vēl joprojām van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pagaidām nav skaidrs, vai finansējuma samazinājums Latvijai būs skāris lauku attīstību. Vienlaikus zināms, ka finanses šajā programmā mūsu valstij klāt nav nākušas.

Briselē jau atsākušās dalībvalstu līderu konsultācijas par jauno piedāvājumu. Uz tām devies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu un van Rompejs 10.janvārī piedalīsies svinīgajā pasākumā Mazajā ģildē, kas būs veltīts Latvijas iestājai eirozonā un pārejai no lata uz eiro.

Pagaidām vizītes programma ir izstrādes stadijā, norādaa Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Diana Germane. Patlaban ir zināms, ka, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), amatpersonas apspriedīs eirozonas nākotni un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts izaugsmes perspektīvas.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, plānota ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošo amatpersonu dalība.

Latvija eirozonai pievienosies 1.janvārī.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pēc ilgām sarunām tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžetu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Mēs esam pārliecināti, ka mums ir līguma ietvars. Darījums vēl nav pabeigts, bet mēs esam pārliecināti, ka tas tiks panākts šodien,» sacīja ES pārstāvji. Bloka līderu sanāksme, kurā paredzēts vienoties par nākamo ES daudzgadu budžetu, sākās ceturtdien un turpinājās aptuveni 15 stundas.

Ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro; tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Eiropas Savienība (ES) pārtrauc sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu un jaunu sadarbības līgumu, ceturtdien paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs.

Gadījumā, ja Maskava «dažu tuvāko dienu laikā» nesāks sarunas ar Ukrainas jauno valdību, ES apsvērs arī iespēju vērst pret Krievijas amatpersonām ceļošanas aizliegumus, līdzekļu iesaldēšanu un paredzētā ES un Krievijas samita atcelšanu, piebilda Rompejs.

Šādām sarunām jābūt rezultatīvām «ierobežotā laika periodā», brīdinājis Eiropadomes prezidents.

Pēc sešas stundas ilgajām diskusijām ES dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē notikušajā sanāksmē vienojušies Maskavai izteikt arī brīdinājumu, ka gadījumā, ja Krievija turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā, tai jārēķinās ar «tālejošām sekām» attiecībās ar ES, tostarp ekonomikas sfērā.

Finansiālā situācija eirozonā sākusi uzlaboties un šā gada otrajā pusē reģionā atgriezīsies tautsaimniecības izaugsme, pavēstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Mario Dragi.

Kā situācijas pozitīvas attīstības simptomus M. Dragi nosauca kapitāla atgriešanos eirozonas bankās, Spānijas aizņemšanās likmju kritumu un samazinājušos ECB bilances riskus. Tāpat pozitīvs faktors bijis arī aizvadītajā gadā spertie «svarīgie soļi ciešākai Eiropas Savienības valstu integrācijai», atzina M. Dragi.

M. Dragi arī norādīja, ka ekonomiskā situācija sāks uzlaboties šā gada otrajā pusē. «Pakāpeniski situācijai vajadzētu uzlaboties jau šogad,» sacīja M. Dragi. Tomēr ECB vadītājs arī uzsvēra, ka valdībām nepieciešams apņēmīgi pildīt reformas un nākotnē pievērst uzmanību «tēriņu samazināšanai un nodokļiem».

Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Būtu jāpieliek punkts vardarbībai un nelikumībām Ukrainas austrumos. Ja nebūs progresa attiecībā uz lēmumu, par ko tika panākta vienošanās, Eiropas Savienība turpinās un, ja būs nepieciešams, pastiprinās spiedienu pret Krieviju, uzsvēra van Rompejs, norādot uz šomēnes Ženēvā panākto vienošanos.

Eiropadomes prezidents arīdzan atkārtoti apliecināja, ka ES dalībvalstis atbalsta Ukrainu un ir gatavas nodrošināt tai finansiālu un politisku palīdzību reformu veikšanai.

Jau ziņots, ka ES, reaģējot uz satraucošo krīzi Krievijā, vērsusi pret Maskavu sankcijas.

Jaunākajā ES melnajā sarakstā iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Komerckanāli LNT un TV3 ir solījuši nākamgad palikt bezmaksas apraidē, apliecināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem, kas televīziju skatās virszemes apraidē arī nākamajā gadā būs pieejami četri nacionālie kanāli - LTV1, LTV7, kā arī LNT un TV3.

«Abi nacionālie komerctelevīziju kanāli ir solījuši palikt bezmaksas apraidē. Tas ir tāds labs signāls tam, ka nacionālie komerckanāli ir sapratuši, ka viņu situācija Saeimā un valdībā ir zināma, un Saeima ķērusies pie tās risināšanas,» intervijā Latvijas Radio sacīja Mūrniece.

Viņa pateicās komerckanāliem par gatavību strādāt finansiāli neizdevīgā situācijā, tādējādi nākot pretī sabiedrībai.

Jau vēstīts, ka TV3 un LNT bija brīdinājušas, ka no 1.janvāra tās varētu izstāsties no bezmaksas piedāvājuma virszemes apraidē. Televīzijas pamatoja, ka uzņēmuma Lattelecom prasītā ikgadējā maksa par apraidi, kas ir 650 tūkstoši latu, tām ir par lielu.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši strauju izaugsmi un modernizāciju, tādēļ ir palielinājusies arī iespēja uzņemt savās rindās arvien vairāk cilvēku. Pašlaik Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē Ādažos ir pieejamas darbavietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņiem 170 dažādās specialitātēs, informē Nacionālie bruņotie spēki.

"Nepieciešami dažādu jomu speciālisti, piemēram, mehāniķi, inženieri, sagādes un informāciju tehnoloģiju speciālisti un citi. Militārajā dienestā ir gaidīti gan cilvēki, kuriem jau ir izglītība un profesija, gan tādi, kuriem tādas vēl nav, bet viņi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Mēs kā darba devējs esam ieinteresēts savu darbinieku pilnveidē un izaugsmē, tādēļ nodrošinām iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, tostarp, atbalstām augstākās izglītības iegūšanu armijai nepieciešamās specialitātēs," norāda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.

Līdzīgi ir arī ar fizisko sagatavotību. Lai gan joprojām topošajiem karavīriem ir jāspēj izpildīt pamata prasības, kā uzsver S.Gaugers, Ādažu bāzē nupat ir atvērts viens no modernākajiem sporta centriem NATO dalībvalstīs, kurā ikvienam militārajā dienestā esošajam cilvēkam ir iespēja uzlabot savu sportisko formu.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi viedokli par Latvijas budžeta projektu 2016. gadam.

EK norāda, ka Latvijas budžets kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

«Esmu gandarīts, ka Latvija turpina atbildīgu fiskālo politiku, un, neskatoties uz pieaugušajiem budžeta izdevumiem valsts drošības mērķiem, kas būtiski arī kontekstā ar piektdienas terora aktiem Parīzē, tiek samazināts budžeta deficīts. Lai nodrošinātu dinamisku izaugsmi arī turpmāk, Latvijai jāturpina darbs pie strukturālajām reformām, kā arī jāaktivizē 2014.–2020. gadu perioda Eiropas Savienības fondu apguve,» uzskata EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

No eirozonas dalībvalstīm, kuras atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā zarā (kurām nav pārmērīga budžeta deficīta) piecu valstu budžeta projekti pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem – Igaunija, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija un Vācija. Četru valstu budžeta projekti kopumā atbilst SIP nosacījumiem – Beļģija, Latvija, Malta un Somija. Trīs valstu budžeta projektiem ir konstatēti riski SIP nosacījumu izpildei – Austrija, Itālija un Lietuva. Piecu eirozonas valstu – Īrijas, Francijas, Portugāles, Slovēnijas un Spānijas – budžeta deficīti pārsniedz 3% no IKP un tām tiek piemērota pārmērīga deficīta procedūra. Divas eirozonas valstis – Grieķija un Kipra – saņem palīdzību no starptautiskā aizdevuma programmām un fiskālas disciplīnas jomā uz tām attiecas šo programmu nosacījumi.