Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai ir jābūt vienam notopošās valdības deklarācijas un rīcības plāna punktiem, lai turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī uzlabotu dzīves kvalitāti.
Lai gan Latvija pēdējos gadus ir samazinājusi darbaspēka nodokļu slogu līdz 40,5%, tomēr tas ir augstākais starp Baltijas valstīm un trešais augstākais Ziemeļeiropā, atpaliekot no Zviedrijas un Somijas.
Jāmaina princips, ka nodarbināt Latvijā darbinieku ir dārgi. Jaunās valdības veidotājiem kā vienu no prioritātēm veicamo darbu sarakstā būtu jāizvirza darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas turpināšanu, ko izdevies samazināt pēdējos gados par 2,7 procentpunktiem. Salīdzinājumam Lietuvā nodokļu slogs uz darbinieku ir 37%, bet Igaunijā tas ir 38%. Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņvalstis ir pievilcīgākas investoriem un arī darba ņēmējiem, kas saņem lielāku atalgojumu par darbu. Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka mazāks nodokļu slogs ir pietiekama motivācija arī augstākam vidējam atalgojumam valstī, salīdzinot ar Latviju. Latvija konkurē starptautiski, un darbaspēka izmaksas ir viena no nozīmīgākajām komponentēm, kas būtiski ietekmē arī produkcijas un pakalpojuma izcenojumus.
Tāpat iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai un neto atalgojuma palielināšanai, būtu svarīgi neapliekamo minimumu pielīdzināt minimālajai algai, kā tas ir patreiz. Eiropas Savienībā Latvija saistībā ar patreiz valstī spēkā esošo minimālo algu 500 eiro apjomā ierindojas vienā no trim pēdējām vietām. Tikko Saeima galīgajā lasījumā Darba likumā atbalstīja minimālās algas palielināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada, kas ļaus kaut nedaudz uzlabot Latvijas pozīcijas uz citu Eiropas Savienības valstu fona. Tomēr vienlaikus ar šo soli ir jāatrod iespēja pielīdzināt minimālajai algai arī neapliekamo minimumu – palielināt to līdz 620 eiro. Tas neuzliktu papildu slogu darba devējiem, tomēr valsts un pašvaldību budžetam būtu jārēķinās ar mazākiem ieņēmumiem un kompensējošo mehānismu meklēšanu.
Darbaspēka nodokļiem ir liela fiskālā ietekmē uz valsts un pašvaldību budžetiem, kas arī visticamāk ir galvenais iemesls, kāpēc jau gadiem notiek diskusijas par to būtisku samazināšanu, bet līdz drosmīgiem lēmumiem politikas veidotāji tomēr netiek. Saskaņā ar CSP datiem kopējās valstī (privātais un publiskais sektors) darbaspēka izmaksas kopā ar darbaspēka nodokļiem uz gandrīz 850 tūkstošiem darbavietu 2021.gadā veidoja 13,6 miljardus eiro.
Jebkuras izmaiņas un nodokļu samazināšana rada fiskālu ietekmi uz valsts ienākumiem. Tomēr ir jāskatās ilgtermiņā un valsts ilgtspējīgas attīstības virzienā. Daudzas Ziemeļeiropas valstis pēdējos desmit gadus ir pieņēmušas politiskus lēmumus būtiski mazināt nodokļu slogu vidējam atalgojumam – piemēram, Zviedrija, Somija, Lietuva un Dānija, vienlaikus sekmējot valsts ekonomisko izaugsmi. Latvija ir izvirzījusi mērķi būt Baltijas ekonomikas centrs, kuru par savu mājvietu izvēlas arvien vairāk uzņēmumu un kas ļauj veiksmīgi attīstīties pašu uzņēmumiem. Nodokļu reforma tam ir atslēga. Vienlaikus tā ir iespēja mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, iedzīvotāju emigrāciju uz ārvalstīm, kā arī priekšnoteikums lielākai iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un jaunu uzņēmumu dibināšanai.