Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) iepriekš norādījis, ka izmaiņas Komerclikumā, kas paredz atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, būšot reāls ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku. Tomēr nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti, runājot par to, kā reāli šis likums ļaus to izdarīt, pametis Latvijas Radio studiju pirms intervijas beigām.
Tieslietu ministrs sarunā atzīmēja, ka saistītie uzņēmumi, lai samazinātu nodokļu summas, skaita naudu no viena uzņēmumu uz otru, tad uz trešo un ceturto. Beigās tas viss nonākot kādā zemu nodokļu zonā, un tāpēc valsts budžets nesaņem visus nodokļus.
«Zinot patiesā labuma guvēju, mēs uzreiz ļoti viegli varam konstatēt Valsts ieņēmumu dienestā, kuri tad ir saistītie uzņēmumi, kā arī viegli var konstatēt, vai tie ir fiktīvi pārskaitījumi, vai saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību,» norādīja A.Štokenbergs.
Viņš ir pārliecināts, ka tā sauktais ofšoru atklātības likums palīdzēs atklāt PVN krāpnieciskās shēmas. Uz jautājumu, vai šis likums nav pieņemts ar mērķi atklāt vienu konkrētu patiesā labuma guvēju, proti, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ministrs norādīja, ka likumi netiek rakstīti konkrētiem cilvēkiem.
Ministrs uzsvēra: «Tas, ko es pilnīgi skaidri zinu, ka, runājot par ofšoriem, kas pavīd mūsu Uzņēmumu reģistra datu bāzē vai Komercbanku datu bāzēs. Redzam, ka 95% gadījumu aiz šiem ofšoriem stāv Latvijas valsts rezidenti. Tā ir skaidra pazīme, ka viņi tādā veidā vienkārši cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas.»
Patlaban Latvijā neesot juridiskā mehānisma, kas ļautu noskaidrot, kas ir patiesā labuma guvēji. Lai gan Latvija sadarbojas ar beznodokļu zonām, patiesā labuma guvējus tā var noskaidrot tikai kāda procesa ietvaros, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā Latvijai ir sadarbība šādu noziegumu apkarošanas jautājumos. Savukārt, ja runā par iekšzemes lietām, tad tā esot pilnīgi cita procedūra.
Likums gan paredzot iespēju arī norādīt, ka noskaidrot patiesā labuma guvējus ir pārāk sarežģīti. Tomēr tieslietu ministrs cer, ka visi uzņēmumi, kam tas ir jādara, sniegs datus par patiesā labuma guvējiem. Ministrs arī piebilda, ja gadījumā dati tiks viltoti, tad agri vai vēlu patiesība tāpat nāks gaismā.
«Ticiet man, mums ir metodes, kā ik pa brīdim konstatēt, ka ir saistība starp dažādiem ārzonu uzņēmumiem,» bilda A.Štokenbergs. Tomēr skaidru atbildi, kā reāli likuma izmaiņas ļaus apkarot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, intervijas laikā ministrs sniegt tā arī nevarēja.
Kā piemēru tieslietu ministrs minēja aviokompāniju airBaltic, kuras aptuveni puse no 48% ir ārzonā reģistrēts uzņēmums. Ja šāds uzņēmums Latvijā tiktu reģistrēts no jauna, tad jautājums būtu, kam īstenībā pieder Bahamās reģistrētais uzņēmums un kas ir patiesā labuma guvēji. Cilvēka, kas nāk iesniegt ziņas Uzņēmumu reģistrā, pienākums būs paskaidrot vai nu īstos patiesā labuma guvējus vai viņš teiks, ka to nezina.
Tad, kad parādīšoties, piemēram, kādi maksājumi saistībā ar dividendēm, varēs redzēt, uz kurieni tās tiek sūtītas, un tad varēs salīdzināt ar datu bāzēm, kas jau ir kompetento iestāžu rīcībā. Savukārt, kas, piemēram, ir īstais airBaltic labuma guvējs varēs uzzināt brīdī, kad būs apkopota visa institūciju rīcībā esošā informācija, un, ja vēl būs neskaidrības, tad tiks lūgts tiesiskās palīdzības lūgums.
Patlaban tas neesot iespējams, jo Komerclikums neparedz vispār atklāt patiesā labuma guvējus.
A.Štokenbergs norādīja, ka patiesos aviokompānijas labuma guvējus varēs uzzināt tad, kad būs kāds kriminālprocess attiecībā uz šo ārzonu. Uz žurnālistes jautājumu, kāpēc, lai būtu kriminālprocess, ministrs norādīja, ka viņš nezinot un pati žurnāliste plānojot kaut kādu kriminālprocesu.
Pēc vārdu apmaiņas un žurnālistes mēģinājumiem no ministra dabūt atbildi, kad un kā varēs uzzināt airBaltic patiesā labuma guvējus, viņš kļuva nepacietīgs un norādīja un sarunas bezjēdzību. Ar vārdiem «man pietiek!» viņš pameta LR1 studiju.