Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitāte (LU) vienīgi apsvēra domu par studiju maksas celšanu no nākamā gada, tagad lēmums jau faktiski pieņemts. Studiju maksas pieaugums varētu svārstīties 10% robežās, taču mācību maksa nebūšot lielāka kā citu augstskolu līdzīgās programmās. Arī citās Latvijas lielākajās augstskolās mācību maksa iepriekš jau mainīta, un dažās vietās izmaiņas iespējamas arī šogad, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā Universitātes darbinieku sapulcē LU rektors Mārcis Auziņš atzīmēja, ka kopš 2008. gada Universitātē studiju maksa nav mainījusies, kamēr pārējās Latvijas augstskolās tā celta pat vairākkārt. Tāpēc, ņemot vērā, ka pieaugušas mācību procesa nodrošināšanas izmaksas, pienācis laiks maksu celt. Viņš norādīja, ka lēmums jau izdiskutēts un pieņemts Dekānu padomē, kā arī to atbalsta Universitātes vadība. Šī gada budžetā gan tas lielu ieguvumu nedošot, jo izmaiņas skars tikai jaunos studentus, kuri vēl tikai sāks studēt 1. kursā.

LU kanclers Gundars Bērziņš Dienai piebilda, ka lēmums vēl jāsakaņo ar Studentu padomi un jāsagaida rektora rīkojums, taču arī no viņa teiktā nebija jūtams, ka plānotās izmaiņas varētu tomēr nenotikt. Skaidrojot iemeslus, G. Bērziņš norādīja, ka Universitāte vēlas īstenot individuālāku pieeju studentiem, kas prasa arī lielākus resursus. Kā sapulcē atzīmēja M. Auziņš, papildus tam, ka šogad Torņakalnā tiks atvērts jaunais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, nākamajās kārtās plānots izveidot vēl arī Humanitāro zinātņu, Skolotāju izglītības un Sociālo zinātņu centru.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Nolūkā nopelnīt naudu Kolumbijas Universitātes studijām saldenieks Miks Muižarājs paralēli mācībām devās strādāt un gūt pasaules pieredzi uz tādām zemēm kā Austrumtimora un Togo

Patlaban Miks atgriezies Latvijā, lai atvilktu elpu pirms jauniem izaicinājumiem.

«Kolumbijas Universitātē ieguvu maģistra grādu sabiedrības vadībā, bet vairāk koncentrējos uz attīstības sadarbību, studēju arī aizsardzības lietas. Lai gan studijas šajā fakultātē ilgst divus gadus, mans ceļš līdz diploma iegūšanai bija četri gadi, jo nācās domāt, kur nopelnīt naudu studijām. Gada maksa Kolumbijas Universitātē ir apmēram 45 tūkst. dolāru, un dzīvošanai vēl nepieciešami vismaz 35 tūkst. dolāru gadā, jo Ņujorkā dzīve ir ļoti dārga,» stāsta Miks.

Viņam doma par studijām kādā no prestižajām pasaules universitātēm galvā pavīdēja, jau mācoties Latvijas Universitātē (LU), kad viņš Erasmus programmas ietvaros devās uz Strasbūru, kur kā stažieris strādāja Eiropas Padomē un bija atbildīgs par tās mediju centra uzraudzību un informācijas sniegšanu žurnālistiem, tulkošanas darbiem un citiem administratīviem pienākumiem komunikāciju departamentā. Meklējot dzīvesvietu, Miks iepazinās ar kādu puisi no Vācijas, kurš ar lielu lepnumu stāstīja, ka ir studējis Hārvarda Universitātē. «Toreiz man tas šķita kaut kas tāls un nesasniedzams, bet pēc kāda laika, klausoties vēl kāda cita Hārvardas Universitātes absolventa lekciju, secināju, ka arī es varētu studēt augsta līmeņa universitātē. Kopš Francijas laika to izvirzīju kā mērķi, kura sasniegšana man prasīja daudz laika un enerģijas,» atklāj Miks. Taujāts, kādēļ no visām prestižajām pasaules augstskolām viņš izvēlējās tieši Kolumbijas Universitāti, Miks teic, ka tajā bija programma, kurā viņš vēlējās studēt, – sabiedrības publiskā administrācija ar specializāciju attīstības sadarbībā, turklāt vilināja dzīve Ņujorkā.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.