16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vēlētāju aptaujas jeb «exit poll» rezultāti liecina par to, ka nākamās valdības veidošana būs ļoti komplicēta, jo koalīciju varētu veidot piecas spēkos ļoti līdzīgas partijas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

«Šīs pēc ilgāka laika ir pirmās vēlēšanas miera apstākļos bez būtiskiem satricinājumiem - ārpolitiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga, ekonomika ir augšupejoša. Tomēr redzams, ka vēlētāji ir sodījuši valdošās partijas un visas ir saņēmušas mazāk balsu nekā iepriekš. Tas liecina par vēlētāju vēlmi redzēt ko jaunu, lai gan izvēle ne vienmēr ir racionāla. Vadībā izvirzās jauni politiskie spēki, kas sola ko jaunu,» skaidroja Rozenvalds.

Eksperts uzsvēra, ka pēc šiem provizoriskajiem datiem, kas vēl var būtiski mainīties, redzams, ka varētu tikt veidota piecu tā dēvēto latvisko partiju valdība, taču tās visas ir spēkos diezgan līdzīgas.

«Tas katrai no partijām var radīt lielas ambīcijas. Tomēr kopumā šo partiju programmas ir diezgan līdzīgas, tāpēc lieli apvērsumi nav gaidāmi. Nav draudu, ka Latvijai varētu mainīties ārpolitikas kurss, tāpat nešķiet ticami, ka Saskaņa varētu tikt iekļauta koalīcijā,» sacīja Rozenvalds.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Vēlētāju aptaujas jeb «exit poll» rezultāti varētu liecināt par ļoti fragmentētu 13.Saeimu, aģentūrai LETA sacīja domnīcas «Providus» direktore Iveta Kažoka.

«Vairāk arī neko pagaidām negribētos komentēt, jo rezultāti daudzām partijām ir ļoti līdzīgi, un, kā liecina iepriekšējo vēlēšanu exit poll rezultāti, tie var arī būtiski atšķirties no vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā katrs procents ir no svara un patlaban neviens nevar pateikt, kādi būs oficiālie rezultāti,» sacīja Kažoka.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja «exit poll» rezultāti kaut aptuveni atbildīs vēlēšanu rezultātiem, ļoti liels pārsteigums varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vājais rezultāts, kā arī «Attīstībai/Par!» labais rezultāts.

«Patlaban varu pateikt tikai to, ka Saeimā varētu būt pārstāvētas daudzas partijas un tā būs ļoti fragmentēta,» norādīja Kažoka, piebilstot, ka tuvu 5% robežai ir vēl divas partijas un vienai no tām - Latvijas Krievu savienībai (LKS) - vēlētāji varētu būt kaunējušies atklāt izvēli.

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

«Pēdējo trīs gadu laikā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs ir turpinājusi kristies, problēma nav jaudu trūkums, bet gan ražošanas konkurētspēja tirgū.»

To reģionālajā enerģētikas diskusijā, ko organizē Polijas vēstniecība Rīgā , sacīja Nord Pool Spot biržas Baltijas un Krievijas reģionālais vadītājs Hando Suters. Viņš norādīja, ka liels elektroenerģijas apjoms Baltijā tiek importēts no Krievijas, lai gan pamazām pieaug arī Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomi, kas varētu vēl palielināties, kad tiks izbūvēti plānotie starpsavienojumi starp Igauniju - Somiju un Lietuvu - Zviedriju. Kā lielu notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū viņš atzīmē Latvijas pievienošanos Nord Pool Spot, kas sagaidama nākamā gada 3. jūnijā. «Latvijas pievienošanās izbeigtu arī Lietuvas izolāciju no kopējā Nord Pool Spot tirgus, kas pašlaik ir novērojama,» sacīja H. Suters. Viņš stāstīja, ka pievienošanās Nord Pool tirgum ir vienīgā Baltijas valstu iespēja, nodrošināt savu elektroenerģijas tirgu likviditāti, jo katrā no valstīm vēsturiski ir izveidojies viens liels elektroenerģijas ražotājs, kas joprojām saražo teju 100% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma. Pēc Latvijas pievienošanās Nord Pool Spot viņš prognozēja, ka visās Baltijas valstīs nākotnē vajadzētu būt vienādai elektroenerģijas cenai. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir, jo Igaunija un Lietuva jau ir pievienojušās Nord Pool Spot, kamēr Latvija vēl nav, turklāt vasarās starp Latviju un Igauniju novērojami pārvades jaudas ierobežojumi, bet Lietuvai pagaidām nav savienojumu ar Skandināvijas tirgu. Nord Pool Spot ir elektroenerģijas birža, kas darbojas jau 20 gadus, tajā ar elektrību tirgojas 370 uzņēmumi no 20 valstīm.

Attīstoties elektroenerģijas starpsavienojumiem, Baltijas reģionam ir svarīgi sekot līdzi ne tikai Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, bet arī Somijas plāniem atomenerģijas jomā, norāda Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters.

«Daudz raizējamies par Visaginas AES projektu, taču tikpat svarīgi ir sekot arī Somijas atomnozares attīstībai. Viņi paziņojuši par plānu būvēt jaunu staciju ar jaudu 1600 megavati (MW),» norādīja Saters.

Vaicāts, vai tas nozīmē labas ziņas patērētājiem attiecībā uz cenu, viņš norādīja, ka tās ir labas ziņas visiem patērētājiem. «Igaunija un Somija tiks savienota ar 1000 MW jaudas kabeli, būsim labi integrēti ar šo tirgu, un jebkurš patērētājs būs laimīgs,» teica Nord Pool pārstāvis, atsaucoties uz otrā Estlink kabeļa izveidi starp Igauniju un Somiju tuvākajos gados.

Jau ziņots, ka Somijas rietumu daļā Pihejoki pilsētā tiks būvēta jauna AES, kas būs trešā kodolspēkstacija valstī, pērn oktobrī pavēstīja Somijas enerģētikas uzņēmums Fennovoima. AES būvniecības sagatavošanas darbi sāksies ne ātrāk kā 2012.gada nogalē.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

«Tieši komentējot šos Ušakova izteikumus, es uzskatu, ka Saskaņas centrs ir izvērsis priekšvēlēšanu demagoģiju, un man negribētos tagad būt ievilktam tādā mūžīgā vārdu apmaiņā ar Saskaņas centru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, paužot uzskatu, ka Saskaņas centram būtu vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē.

«Saskaņas centram vajadzētu pievērsties vairāk tam, kas notiek Rīgas domē, jo šie korupcijas skandāli seko viens otram. Vakardienas kratīšanas un aresti Mājokļu departamentā, pirms vairākām dienām skandāls Rīgas namos saistībā ar līdzekļu izsaimniekošanu, vairākkārt gada laikā palielināts budžeta deficīts, kas sasniedz jau 12% no pašvaldības ieņēmumiem. Ir ļoti daudz problēmas, kuras, es domāju, viņi varētu risināt, tā vietā lai nodarbotos ar demagoģiju,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Viņš gan arī norādīja, ka konkrētu personu un politisko spēku atbildība notiekošajā Rīgas domē jāvērtē pēc tam, kad būs zināma precīzāka informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Par patērētāju konsultatīvās padomes valdes locekli elektroenerģijas biržā «Nord Pool» kļuvusi SIA «Geton Energy» valdes priekšsēdētāja Diāna Kazakēviča, informē «Geton Energy».

D. Kazakēviča stājas «Lietuvos energija» valdes locekļa Vidmanta Salieša vietā, kurš «Nord Pool» ieņēma šo amatu.

«Darbs šajā padomē dod iespēju piedalīties tirgus uzlabošanā kopā ar pārstāvjiem no vissvarīgākajiem Ziemeļeiropas enerģijas uzņēmumiem. Vienlaicīgi tā ir arī vieta, kur dalīties ar zināšanām un viedokļiem ar nozares kolēģiem no citiem tirgiem,» saka D. Kazakēviča.

«Nord Pool» patērētāju konsultatīvā padome ir viens no veidiem, kā tirgū dalīties ar pieredzi par attiecību uzturēšanu ar klientiem. Konsultatīvo padomi veido 16 locekļi, kas pārstāv enerģijas uzņēmumus un citas nozares organizācijas.

«Nord Pool» ir viens no lielākajiem Eiropas enerģijas tirgiem, kas izveidots 2002. gadā Ziemeļeiropas reģionā. «Nord Pool» ir enerģijas tirgus operators 15 Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā. Tirgū darījumus veic 380 uzņēmumi no 20 valstīm. 2017. gadā «Nord Pool» kopumā pārdeva 512 teravatstundas enerģijas.

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.