«Jāpiekrīt Māra Saukāna teiktajam – būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki, kas turpināsies vismaz vēl gadu. Līdz ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir ievērojami samazinājies būvniecības apjoms, konkurence kļūst arvien sīvāka, joprojām strādājam pēc zemākās cenas principa, bet tirgus sakārtošana arvien kavējas,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA Arčers valdes locekle Maija Baltgalve.
«Turklāt situāciju negatīvi joprojām ietekmē arī hroniski nerisinātās un iepriekšējos gados ignorētās problēmas likumdošanā, kas regulē publiskos iepirkumus, konkurenci, kvalitātes prasības, uzraudzību un citus nozarei būtiskus faktorus. Viss liecina par to, ka lielākajai daļai būvniecības uzņēmumu šogad būs ievērojami sliktāki finanšu rādītāji nekā gadu iepriekš,» viņa skaidroja.
«Taču brīdī, kad beidzot sāksim apgūt iekavēto ES fondu finansējumu, novājinātā Latvijas būvniecības nozare saskarsies ar kritisku kvalificēta darbaspēka trūkumu, ievērojamu izmaksu pieaugumu un saspringtu darba grafiku, lai paspētu iekļauties finansējuma apguves termiņos. Tās būs sekas pārraudzības trūkumam, par ko nozare brīdināja jau pirms iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām,» uzsver SIA Arčers valdes locekle.
Kā vēstīts, RBSSKALS grupas uzņēmums RBSSKALS Būvvadība šodien Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniedzis lūgumu ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai tā ietvaros «reorganizētu kompānijas darbību un pārvarētu krīzi būvniecības nozarē Latvijā».
«Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz TAP raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» saka RBSSKALS Būvvadība valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
«Jebkuram uzņēmējam, kas ir saistīts kaut nelielā mērā ar būvniecības nozari Latvijā, nav noslēpums, ka jau no pērnā gada būvniecības nozarei ir pienākuši ļoti grūti laiki. Pagājušajā gadā tika pabeigti un nodoti ekspluatācijā lielākā daļa no esošajiem lielajiem publiskajiem būvniecības projektiem, tai pašā laikā jauni to vietā nav nākuši. Galvenais iemesls tam ir nespēja savlaicīgi apgūt ES fondu līdzekļus nākošajam plānošanas periodam, kā ietekmē būvniecības nozare ir sākusi stagnēt.
RBSSKALS Būvvadība situācijai būtu jāliek aizdomāties kaut nedaudz dziļāk būvniecības nozares problemātikā pēc patiesības un būtības. Ne jau ES fondu naudas apgūšana ir vienīgā problēma, tā ir tikai kārtējo reizi bēdīgā fakta konstatācija. Īstās būvniecības nozares problēmas, kuru seku ķīlnieki mēs esam un par kurām esam daudz runājuši, bet nevienam nav bijis pa spēkam tās atrisināt – pelēkais sektors, pelēkie iepirkumi, pelēkās algas, būvniecības likumdošanas interpretācijas patvaļa un nogalinoši zemākās cenas sindroms. Šo, it kā neesošo lietu pastāvīgā klātbūtne, ir kā ļauns vīruss, kas neļauj nozarei atveseļoties. Vienīgais, par ko mēs varam uzņemties vainu, ir tas, ka pietiekami laicīgi neesam bijuši uzstājīgāki vai pat agresīvi, lai tie, kas ir tiešām atbildīgi par šo problēmu risināšanu, uzņemtos līdzatbildību,» uzsver M.Saukāns.
Arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, komentējot RBSSKALS Būvvadība situāciju, db.lv norādīja: «Šis ir spilgts piemērs tam, ka būvniecības nozare Latvijā šobrīd piedzīvo dziļu krīzi, ko lielā mērā ir izraisījusi kavēšanās ar ES fondu projektu īstenošanu. Mēs redzam, ka tas ir atstājis dramatisku ietekmi uz būvniecības nozari - apjomi ir krituši par 20%, atlaisti vairāki tūkstoši cilvēku. Ļoti daudziem būvniecības nozares uzņēmumiem šobrīd ir nopietnas grūtības pārdzīvot šo pārrāvuma posmu. Ir svarīgi nekavējoties uzsākt jaunā plānošanas perioda projektu palaišanu, lai mazinātu negatīvās sekas, kas radušās vājās ES fondu projektu plānošanas dēļ.»
#1/3
Maija Baltgalve
#2/3
#3/3
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane
