Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka no 2.jūlija uzņēmums pārtrauc nodrošināt bezmaksas zemes TV apraidē esošās Ogres Televīzijas programmas izplatīšanu. Šādu lēmumu uzņēmuma valde pieņēmusi, jo pēdējā gada laikā raidsabiedrībai ir izveidojies ievērojams parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem un ar Ogres Televīziju nav izdevies vienoties par tādu parāda atmaksas grafiku, kas apmierinātu abas puses.

«Lēmums pārtraukt Ogres Televīzijas programmu izplatīšanu nebija viegls, esam daudzkārt tikušies ar visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tomēr esošajā situācijā šis bija vienīgais risinājums, kā pārtraukt parāda vēl lielāku pieaugumu. Šis ir pirmais gadījums, kad pārtraucam pakalpojuma sniegšanu bezmaksas apraidē esošai raidsabiedrībai,» uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kopš 2014.gada 1.jūnija LVRTC tehniski nodrošina piecu bezmaksas zemes televīzijas apraidē esošo televīzijas programmu izplatīšanu. Līdz ar Ogres televīzijas programmas izplatīšanas pārtraukšanu bezmaksas apraidē paliek vairs tikai četras programmas, kas sadārdzinās apraides pakalpojuma cenu pārējām raidsabiedrībām. «Esam lūguši NEPL sniegt informāciju par nākotnes iecerēm par to, kurš no telekanāliem varētu nodrošināt piekto bezmaksas apraides programmu, lai pārējām bezmaksas apraidē esošajām telekompānijām nepalielinātos izmaksas. Informēsim pārējās raidstacijas par iespējamajām izmaiņām,» norāda J.Bokta.

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāorganizē konkurss sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko izveido jaunu televīzijas bezmaksas apraides modeli.

Izmaiņas likumā paredz, ka konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri nodrošinās, ka vismaz piektdaļa no nedēļas raidlaika aizņems Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā. Līgumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi NEPLP varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka NEPLP konkursa nolikumā varēs paredzēt, ka tā katru gadu, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli un ievērojot nosacījumus un pasūtījuma būtību, pārskata sabiedrisko pasūtījumu un izstrādā un apstiprina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu vai programmas gada plānu programmas daļai vai programmai, kas tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Lattelecom patlaban ir vienīgais operators, ar kuru nav panākta vienošanās par kanālu LNT un TV3 retranslēšanu, informēja Modern Times Group (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Viņa uzskata, ka drīzāk Lattelecom ir tas, kas uzvedas augstprātīgi, izmantojot sava tirgus varu un spēka pozīcijas. «Vietā minēt, ka Lattelecom patlaban pieder ap 40% no maksas televīzijas tirgus,» skaidro Zūzena.

Pēc viņas sniegtās informācijas, MTG ir noslēgti retranslēšanas līgumi ar lielāko daļu maksas televīzijas operatoru, tostarp ar Baltkom, Izzi, Elektronisko sakaru komersantu asociāciju (ESKA) un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (LEKA), kā arī Viasat. Līdz ar to kanāli LNT un TV3 nākamgad būs redzami lielākajā daļā maksas TV platformu.

Ņemot vērā, ka visi citi maksas televīzijas operatori noslēguši līgumus ar MTG, bet Lattelecom ir palicis kā vienīgais, kas to nav izdarījis, Zūzenas ieskatā rodas jautājums: «Vai mūsu piedāvātā cena patiešām ir neadekvāta, vai tomēr Lattelecom nav gatavs pielāgoties patērētāju vajadzībām?»

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Gada beigās novērotā pastiprinātā iedzīvotāju interese pēc Lattelecom virszemes televīzijas jau esot bijusi paredzēta iepriekš, bet rindas esot radījusi papildu klientu plūsma no kabeļtelevīzijas operatora Baltcom, kurš, beidzoties licencei atsevišķos rajonos, pārtraucis televīzijas pakalpojumu piegādi, skaidro Lattelecom Privāto klientu daļas direktore Elīna Abika.

Tā kā klientu skaits, kuri pēc Baltcom MMDS standarta kabeļtelevīzijas translēšanas pārtraukšanas palika bez televīzijas, nebija publiski pieejams, tad Lattelecom nebija spējīgs precīzi paredzēt klientu pieplūduma apjomus. Lielākās problēmas, kā novērojis portāls Nozare.lv, tas radīja klientu apkalpošanas centros, kas novietoti tranzīta ceļu tuvumā, piemēram, Centrālajā dzelzceļa stacijā, ko arī apstiprināja Abika.

Lai atbildētu uz lielo pieprasījumu pēc virszemes televīzijas, Lattelecom savos klientu apkalpošanas centros nodarbinājis vairākas darbinieku maiņas vienlaikus, tāpat arī esot piesaistīti papildus apsargi, lai pārējie darbinieki varētu pievērsties tieši klientu apkalpošanai, norādīja Abika. Vispārīgi par pieprasījuma kāpumu gada nogalē esot bijis zināms jau augustā.

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Šodien pieteikušies pirmie pretendenti visos Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos uz sabiedriskā pasūtījuma daļu.

SIA Televīzijas kanāls Pro100TV pieteicās veidot informatīvi dokumentālo, kā arī bērnu un jauniešu programmu, SIA Bērnu Televīzijas kanāls LoLoTV pieteicās veidot bērnu un jauniešu programmu, bet SIA Vidzemes televīzija, kas uztur reģionālo televīziju kanālu Re:TV, pieteicās uz konkursu reģionālās tematikas programmas veidošanai.

Kā ziņots, šodien NEPLP pieņem pieteikumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerctelevīzijām. Konkursi izsludināti, lai pasūtītu komerciālajām televīzijām veidot informatīvi dokumentālos, bērnu un jauniešu, kā arī reģionālās tematikas raidījumus.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Sadarbībā ar RŽD Logistika (RŽDL) veicinās kravu plūsmu starp Āziju un Eiropu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopuzņēmums nākotnē mainīs Latvijas tranzīta un loģistikas biznesu kopumā, par SIA Liepājas naftas tranzīts (LNT) saka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņam un bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti (caur citiem uzņēmumiem) pieder daļas SIA Locomotive Traction Operator, kas ir 50% LNT daļu īpašnieks. Savukārt 50% LNT pieder RZDL Multimodal B.V. (Nīderlande), kas ir saistīta ar RŽD Logistika, kura nule kā nākusi klajā ar paziņojumu par 50% LNT daļu iegādi.

Vārti uz Eiropu

RŽDL norādījusi, ka LNT ir licencēts dzelzceļa pārvadātājs. Līdztekus valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitas sabiedrībai SIA LDz Cargo un diviem privātajiem dzelzceļa operatoriem a/s Baltijas ekspresis un a/s Baltijas tranzīta serviss, arī LNT ir licene dzelzceļa pārvadājumiem. Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks gan norāda, ka pārvadājumu veikšanai uzņēmumam nepieciešams t. s. drošības sertifikāts. Tas gan esot tikai tehnisks dokuments, kas apliecina uzņēmuma gatavību pārvadājumiem, proti, atbilstību Latvijas un Eiropas tehniskajām un drošības prasībām. RŽDL stratēģiskie projekta mērķi, iesaistoties šajā projektā, ir noieta tirgus paplašināšanās un vienotas pārvadājumu ķēdes izveide Latvijas ostu virzienā. Tas došot uzņēmumam iespēju nodrošināt tranzīta kravu ritmisku plūsmu uz Eiropu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

A/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) 2012. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu līdz 7,04 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam līdz 2,19 miljoniem latu pieauguši arī zaudējumi, informē Lursoft.

Tādējādi LNT apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājies par aptuveni 7%. 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 187 milj. Ls.

2012. gadā par LNT vienīgo īpašnieku kļuva starptautiskas mediju grupas uzņēmums MTG Broadcasting AB, kuram pieder arī komerctelevīzija SIA TV3 Latvia.

2012. gadā skatītākie LNT kanāla raidījumi bijuši rīta ziņu bloks 900 sekundes, TOP 10, Tautas balss un Degpunktā. Lielu skatītāju pieplūdumu nodrošinājuši arī izklaides šovi Dziedošās ģimenes un Okartes skatuve.

LNT valdē darbojas tās priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un valdes locekle Solveiga Grīsle. Kompānija reģistrēta 1996. gadā, un tās pamatkapitāls veido 1,87 miljonus latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Vidējais Latvijas Nacionālā teātra (LNT) zāļu piepildījums 2019.gadā bija 86%, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā. Kopumā iestudējumus pērn apmeklēja 171 153 teātra mākslas cienītāji.

LNT apmeklētāju skaits 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par aptuveni 4600 cilvēkiem jeb par teju 3%, kā rezultātā būtiski ir auguši arī teātra ieņēmumi, ir gandarīts LNT valdes loceklis Jānis Vimba. Tie tiks publiskoti pēc tam, kad tos apstiprinās revidents.

Pērn LNT izrādīti 568 iestudējumi. Visvairāk spēlētās izrādes Lielajā zālē bija "Pūt, vējiņi!" – 32 reizes, "Juveliera jubileja" Aktieru zālē – 27 reizes un"ART" – LMT Jaunajā zālē, kas skatītājus priecēja 28 vakarus pēc kārtas.

Kā zināms, režisora Elmāra Seņkova iestudētā Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix".

J. Vimba informē, ka būtisks teātra izrāžu biļešu cenu pieaugums šogad nav plānots.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.