Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka no 2.jūlija uzņēmums pārtrauc nodrošināt bezmaksas zemes TV apraidē esošās Ogres Televīzijas programmas izplatīšanu. Šādu lēmumu uzņēmuma valde pieņēmusi, jo pēdējā gada laikā raidsabiedrībai ir izveidojies ievērojams parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem un ar Ogres Televīziju nav izdevies vienoties par tādu parāda atmaksas grafiku, kas apmierinātu abas puses.

«Lēmums pārtraukt Ogres Televīzijas programmu izplatīšanu nebija viegls, esam daudzkārt tikušies ar visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tomēr esošajā situācijā šis bija vienīgais risinājums, kā pārtraukt parāda vēl lielāku pieaugumu. Šis ir pirmais gadījums, kad pārtraucam pakalpojuma sniegšanu bezmaksas apraidē esošai raidsabiedrībai,» uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kopš 2014.gada 1.jūnija LVRTC tehniski nodrošina piecu bezmaksas zemes televīzijas apraidē esošo televīzijas programmu izplatīšanu. Līdz ar Ogres televīzijas programmas izplatīšanas pārtraukšanu bezmaksas apraidē paliek vairs tikai četras programmas, kas sadārdzinās apraides pakalpojuma cenu pārējām raidsabiedrībām. «Esam lūguši NEPL sniegt informāciju par nākotnes iecerēm par to, kurš no telekanāliem varētu nodrošināt piekto bezmaksas apraides programmu, lai pārējām bezmaksas apraidē esošajām telekompānijām nepalielinātos izmaksas. Informēsim pārējās raidstacijas par iespējamajām izmaiņām,» norāda J.Bokta.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāorganizē konkurss sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko izveido jaunu televīzijas bezmaksas apraides modeli.

Izmaiņas likumā paredz, ka konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri nodrošinās, ka vismaz piektdaļa no nedēļas raidlaika aizņems Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā. Līgumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi NEPLP varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka NEPLP konkursa nolikumā varēs paredzēt, ka tā katru gadu, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli un ievērojot nosacījumus un pasūtījuma būtību, pārskata sabiedrisko pasūtījumu un izstrādā un apstiprina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu vai programmas gada plānu programmas daļai vai programmai, kas tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Lattelecom patlaban ir vienīgais operators, ar kuru nav panākta vienošanās par kanālu LNT un TV3 retranslēšanu, informēja Modern Times Group (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Viņa uzskata, ka drīzāk Lattelecom ir tas, kas uzvedas augstprātīgi, izmantojot sava tirgus varu un spēka pozīcijas. «Vietā minēt, ka Lattelecom patlaban pieder ap 40% no maksas televīzijas tirgus,» skaidro Zūzena.

Pēc viņas sniegtās informācijas, MTG ir noslēgti retranslēšanas līgumi ar lielāko daļu maksas televīzijas operatoru, tostarp ar Baltkom, Izzi, Elektronisko sakaru komersantu asociāciju (ESKA) un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (LEKA), kā arī Viasat. Līdz ar to kanāli LNT un TV3 nākamgad būs redzami lielākajā daļā maksas TV platformu.

Ņemot vērā, ka visi citi maksas televīzijas operatori noslēguši līgumus ar MTG, bet Lattelecom ir palicis kā vienīgais, kas to nav izdarījis, Zūzenas ieskatā rodas jautājums: «Vai mūsu piedāvātā cena patiešām ir neadekvāta, vai tomēr Lattelecom nav gatavs pielāgoties patērētāju vajadzībām?»

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Šodien pieteikušies pirmie pretendenti visos Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos uz sabiedriskā pasūtījuma daļu.

SIA Televīzijas kanāls Pro100TV pieteicās veidot informatīvi dokumentālo, kā arī bērnu un jauniešu programmu, SIA Bērnu Televīzijas kanāls LoLoTV pieteicās veidot bērnu un jauniešu programmu, bet SIA Vidzemes televīzija, kas uztur reģionālo televīziju kanālu Re:TV, pieteicās uz konkursu reģionālās tematikas programmas veidošanai.

Kā ziņots, šodien NEPLP pieņem pieteikumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerctelevīzijām. Konkursi izsludināti, lai pasūtītu komerciālajām televīzijām veidot informatīvi dokumentālos, bērnu un jauniešu, kā arī reģionālās tematikas raidījumus.

Gada beigās novērotā pastiprinātā iedzīvotāju interese pēc Lattelecom virszemes televīzijas jau esot bijusi paredzēta iepriekš, bet rindas esot radījusi papildu klientu plūsma no kabeļtelevīzijas operatora Baltcom, kurš, beidzoties licencei atsevišķos rajonos, pārtraucis televīzijas pakalpojumu piegādi, skaidro Lattelecom Privāto klientu daļas direktore Elīna Abika.

Tā kā klientu skaits, kuri pēc Baltcom MMDS standarta kabeļtelevīzijas translēšanas pārtraukšanas palika bez televīzijas, nebija publiski pieejams, tad Lattelecom nebija spējīgs precīzi paredzēt klientu pieplūduma apjomus. Lielākās problēmas, kā novērojis portāls Nozare.lv, tas radīja klientu apkalpošanas centros, kas novietoti tranzīta ceļu tuvumā, piemēram, Centrālajā dzelzceļa stacijā, ko arī apstiprināja Abika.

Lai atbildētu uz lielo pieprasījumu pēc virszemes televīzijas, Lattelecom savos klientu apkalpošanas centros nodarbinājis vairākas darbinieku maiņas vienlaikus, tāpat arī esot piesaistīti papildus apsargi, lai pārējie darbinieki varētu pievērsties tieši klientu apkalpošanai, norādīja Abika. Vispārīgi par pieprasījuma kāpumu gada nogalē esot bijis zināms jau augustā.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.