Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.
Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.
Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.
Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 3,4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 0,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 0,4%.
Savukārt rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1%. Tai skaitā, apstrādes rūpniecībā – par 1,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 0,8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,4%.
Nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos nu ir iezagusies arī Latvijas rūpniecības datos, saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Tā rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs - metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē par 2,6% un kokapstrādē par 3,4%.
Metālu ražošanas apjomu kritumu iespaido ar nepilnu jaudu darbojošās nozare, kuru lielā mērā ietekmē nedienas Liepājas Metalurgā. Arī kokapstrādi, metālapstrādi ietekmē stagnācija globālajā būvniecības nozarē. Kritumu ķīmijas rūpniecībā nosaka sarežģījumi biodegvielas ražošanā un nozares nākotnes perspektīvas, ko ietekmē izmaiņas valsts subsīdiju politikā. Samazinājumu martā uzrādīja farmācijas nozare, tomēr tas bija gaidāms un turpmāk nozare varētu priecēt ar salīdzinoši labu izaugsmi. Kritums vērojams arī automobiļu un piekabju ražošanā, kas saskan ar krītošo aktivitāti auto tirdzniecībā visā ES, uzsver eksperts.
Viņš norāda, ka marts noslēdz gada pirmo ceturksni un liecina, ka rūpniecības aktivitāte pirmajā ceturksnī ir kritusies, kas uz leju vilks kopējo ekonomisko aktivitāti, kas lielā mērā būs saglabājusies, galvenokārt, pateicoties aktīvajam iekšzemes patēriņam. Pēdējo divu gadu laikā rūpniecība ir spējusi uzrādīt ļoti strauju kāpumu, sasniegusi jaunas virsotnes, turklāt rezultāti spēja priecēt arī pērnā gada otrajā pusē, kad vairumā valstu rūpnieciskā aktivitāte uzrādīja izteiktu samazināšanos, tomēr, šā gada nozares perspektīvas ir kļuvušas piezemētākas.
Globālās ekonomikas izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz leju, bet gaidāmā eirozonas atgūšanās varētu aizkavēties, kā rezultātā ārējais pieprasījums saglabāsies ļoti vājš, uzsver D. Gašpuitis, tādēļ apstrādes rūpniecības izrāviens, kāds tas bija vērojams pēdējo divu gadu laikā, šogad vairs nav gaidāms. Drīzāk par izaicinājumu varētu kļūt sasniegtā līmeņa saglabāšana. Līdz ar ārējā pieprasījuma aktivizēšanos, uzlabosies arī izaugsmes vērtējums. Tikmēr būs nozares, kas spēs apgūt jaunus tirgus un turpināt augt par spīti eirozonas problēmām.