ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien nācis klajā ar sākotnējo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžeta plānu, paziņojot, ka saskaņā ar EK «saprātīgajām un atbildīgajām» aplēsēm blokam laika periodā no 2021. līdz 2027.gadam būs nepieciešami 1,279 triljoni eiro.

«Mūsu priekšlikumi ved pie 1,279 triljonus eiro lielas kopsummas,» uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Junkers.

Viņš piebilda, ka šī summa sastāda tikai 1,1% no ES dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sākotnējie nākamā ilgtermiņa budžeta priekšlikumi paredz arī iespēju samazināt ES fondu finansējumu tām dalībvalstīm, kurās tiek apdraudēta likuma vara.

«Jaunie piedāvātie instrumenti ļaus savienībai apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam samērīgi likuma varas trūkumu iedabai, smagumam un apmēram,» teikts EK izplatītajā paziņojumā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien vienojušies, ka sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tiks turpinātas.

ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pirmdien Strasbūrā tiksies ar Lielbritānijas «Breksita» ministru Stīvenu Barklaju.

Līdz februāra beigām paredzēta arī vēl viena Mejas un Junkera tikšanās.

Vienlaikus Junkers sarunā ar Meju atkārtoti uzsvēris, ka Brisele nepiekritīs pārskatīt novembrī panākto «Breksita» vienošanos, taču ir gatava izdarīt izmaiņas tai pievienotajā politiskajā deklarācijā.

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis pārliecību, ka ASV prezidents Donalds Tramps tuvākajās dienās nenoteiks jaunus muitas tarifus no Eiropas Savienības (ES) importētiem automobiļiem, kā viņš to draudējis, vēsta vācu laikraksts «Sueddeutsche Zeitung».

«Tramps nedaudz pakurnēs, taču tarifus automobiļu importam nenoteiks,» intervijā laikrakstam sacījis Junkers. «Jūs šobrīd runājat ar pilnībā informētu cilvēku,» viņš uzsvēris.

Tramps draudējis šomēnes noteikt jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES, ja abas puses nespēs panākt vienošanos par tirdzniecības līgumu.

Šāda rīcība jo sevišķi smagi skartu Vāciju, kurā ir plaša autoražošanas nozare.

Šobrīd no ES importētiem automobiļiem ASV noteikusi 2,5% muitas tarifu, taču Tramps draudējis to paaugstināt līdz 25%.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja plānu, kura nolūks ir samazināt ASV dolāra milzīgo dominanci pasaules ekonomikā un stiprināt eiro lomu, jo sevišķi enerģētikas darījumos.

Eiropas valstis aizvien vairāk ir neapmierinātas ar dolāra kā rezerves valūtas dominanci, kas sniedz ASV nesalīdzināmu diplomātisko un ekonomisko varu globalizētajā pasaulē.

«Pašreizējā nenoteiktību kontekstā, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus un ASV noteiktās eksteritoriālās sankcijas, tirgus dalībnieki lūkojas pēc alternatīvas,» preses konferencē Briselē norādīja Eiropas Savienības (ES) komisārs Pjērs Moskovisī, kurš atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām.

Nesenākais piemērs, kas sagādājis problēmas ES, ir saistīts ar Irānu, jo starptautiski uzņēmumi, kas vēlas veikt tirdzniecību ar šo valsti vai tajā investēt, neskatoties uz ASV sankcijām, tiek pakļauti iespējai, ka tiem var tikt būtiski apgrūtināti norēķini dolāros.

Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu transporta ministru pirmdien pauduši viedokli, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums jau nākamgad atcelt sezonālo laika maiņu ir nereāls.

«Ja mēs gribam to izdarīt 2019.gadā, kā ierosinājusi Komisija, vairums dalībvalstu to neatbalstīs,» ministru neformālās tikšanās sākumā Grācā sacīja Austrijas transporta ministrs Norberts Hofers.

Viņš sacīja, ka Austrija ierosinājusi 2021.gadu pārmaiņu uzsākšanai un tas tika uztverts ar «plašu piekrišanu».

Arī ES transporta komisāre Violeta Bulca pavēstīja, ka dalībvalstīm nepieciešams vairāk laika pārmaiņu īstenošanai.

«Dalībvalstīm ir vajadzīgs vairāk laika galīgā lēmuma pieņemšanai,» norādīja Buca, paužot cerību, ka dalībvalstis spēs rast vienotu nostāju pirms transporta ministru sanāksmes decembra sākumā.

EK prezidents Žans Klods Junkers augustā paziņoja, ka EK ierosinās atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers panāca vienošanos par soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai.

Pirms šīs tikšanās globālie investori tomēr bija piesardzīgi, un biržu indeksi Londonā, Frankfurtē un Parīzē kritās.

Vienošanās, kuras detaļas maz tika izpaustas, paredz, ka ASV neīstenos savus draudus noteikt muitas tarifus automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Jaunā ziņa mazina finansiālo tirgu bažas, ka Trampa konfrontējošā pieeja ES un citiem tirdzniecības partneriem var izvērsties globālā tirdzniecības karā, kas palēninātu ekonomikas izaugsmi.

«Viņi sasniedza aukstu mieru, nolemjot nepaātrināt atmaksas ciklu,» sacīja «BK Asset Management» ārvalstu valūtu eksperts un dibinātājs Boriss Šosbergs.

«Šodien bija pirmā pozitīvā pazīme, ka Trampa administrācija ir gatava sarunām, nevis tikai draudēt savā vēlmē radīt atvērtāku tirdzniecības vidi.»

Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko veicināja Francijas un Vācijas autobūvnieku akciju cenu palielināšanās pēc ASV un ES vienošanās, saskaņā ar kuru Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām.

ASV biržu indeksi lielākoties saruka, ko noteica «Facebook» akcijas cenas samazināšanās un ASV autobūvnieku akciju cenu krišanās pēc peļņas prognožu pazemināšanas, kā arī investoru optimistiski piesardzīga attieksme pret minēto vienošanos.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers trešdien panāca vienošanos par plānu tirdzniecības strīda atrisināšanai.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi nosauca šo plānu par «labu zīmi», bet ES smagsvars Francija skeptiski paziņoja, ka ES nevar vest sarunas tarifu draudu apstākļos.

«Sākot tikšanos [ar Junkeru], Tramps runāja par 25% tarifu noteikšanu ES automobiļiem, un tagad tirdzniecības karš ir novērsts,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Neskatoties uz svārstīgo gada sākumu, akcijām joprojām populāri paredzēt plusus

Pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos pēdējās dienās klimats atkal kļuvis aukstāks, kur, piemēram, ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība trīs tirdzniecības sesiju laikā zaudējusi vairāk nekā 1000 punktus no savas vērtības. Tāpat arī ASV plašā tirgus – Standard & Poor’s 500 – indeksa vērtība trīs dienas pēc kārtas sarukusi vismaz par 1%, kas pēdējo gadu laikā nav bijis bieži piedzīvots fenomens (iepriekšējo reizi šādu trīs dienu kritumu redzējām 2016. gada janvārī). Pašlaik tirgus dalībnieki sabaidījušies par kādu palielāku tirdzniecības karu, kas var sekot pēc svaigākajiem paziņojumiem, ka ASV uzliks tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam. Valda spekulācijas, ka šī ir pazīme, ka ASV tirdzniecības politika kļūst neprognozējamāka. Tāpat arī, piemēram, Eiropas Komisijas šefs Žans Klods Junkers izteicies, ka Eiropa uz jebkādiem jauniem tarifiem atbildēs «stingri».

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus var rezumēt trīs teikumos.

Pirmais – pirmo reizi 25 gados vēlētāju aktivitāte ir lielāka par 50% (Latvijā tā bija viena no zemākajām – 34%).

Otrais – divas trešdaļas vietu jaunajā Parlamentā ieguva proeiropeiskās partijas.

Trešais – būtiski savu pārstāvniecību ir palielinājušas eiroskeptiskās, galēji labējās partijas, kā arī zaļie.

Par vēlētāju aktivitātes pieaugumu politiskie komentētāji spriež, ka tā panākta uz eiroskeptisko partiju atbalstītāju rēķina. No vienas puses, jāpriecājas, ka lielais vairums eiropiešu ir pietiekami racionāli un uzticīgi Eiropas vērtībām, lai atbalstītu proeiropeiskās partijas, no otras puses, būtu vieglprātīgi ignorēt pieaugošo atbalstu populistiskajām eiroskeptiskajām partijām, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir būtiski palielinājušas savu pārstāvniecību. Tā, piemēram. Francijā ar ļoti nelielu pārsvaru, bet tomēr uzvarēja Marina Lepēna, kas izcēlusies ar rasistiskiem un ksenofobiskiem vēstījumiem, Itālijā – Līga, kura antiimigrācijas lozungus padarīja par savas kampaņas stūrakmeni, Lielbritānijā – Brexit partija. Ungārijā ar būtisku pārsvaru uzvaru guva vadošā partija Fidešs, par kuras līderi un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam Bild teica: «Ja ikviens uzvestos tik egoistiski un nacionālistiski kā Viktors Orbans, tad Eiropas Savienība vairs nepastāvētu.»

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu līderi ceturtdien samitā apstiprinājuši no rīta panākto Brexit vienošanos.

ES līderi apstiprinājuši izstāšanās vienošanos un rekomendāciju Eiropas Parlamentam to apstiprināt, teikts samita paziņojumā.

Viņi arī apstiprinājuši to pavadošo politisko deklarāciju, kurā izteiktas kopīgas ambīcijas nākotnes attiecībās.

Paziņojumā bloka līderi aicina ES institūcijas spert soļus, lai nodrošinātu vienošanās izpildi no 1.novembra.

Vienlaikus ES līderi uzsvēra, ka vēlas «nākotnē iespējami ciešas partnerattiecības ar Apvienoto Karalisti».

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ceturtdien paziņoja, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.

Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.