Aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus var rezumēt trīs teikumos.
Pirmais – pirmo reizi 25 gados vēlētāju aktivitāte ir lielāka par 50% (Latvijā tā bija viena no zemākajām – 34%).
Otrais – divas trešdaļas vietu jaunajā Parlamentā ieguva proeiropeiskās partijas.
Trešais – būtiski savu pārstāvniecību ir palielinājušas eiroskeptiskās, galēji labējās partijas, kā arī zaļie.
Par vēlētāju aktivitātes pieaugumu politiskie komentētāji spriež, ka tā panākta uz eiroskeptisko partiju atbalstītāju rēķina. No vienas puses, jāpriecājas, ka lielais vairums eiropiešu ir pietiekami racionāli un uzticīgi Eiropas vērtībām, lai atbalstītu proeiropeiskās partijas, no otras puses, būtu vieglprātīgi ignorēt pieaugošo atbalstu populistiskajām eiroskeptiskajām partijām, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir būtiski palielinājušas savu pārstāvniecību. Tā, piemēram. Francijā ar ļoti nelielu pārsvaru, bet tomēr uzvarēja Marina Lepēna, kas izcēlusies ar rasistiskiem un ksenofobiskiem vēstījumiem, Itālijā – Līga, kura antiimigrācijas lozungus padarīja par savas kampaņas stūrakmeni, Lielbritānijā – Brexit partija. Ungārijā ar būtisku pārsvaru uzvaru guva vadošā partija Fidešs, par kuras līderi un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam Bild teica: «Ja ikviens uzvestos tik egoistiski un nacionālistiski kā Viktors Orbans, tad Eiropas Savienība vairs nepastāvētu.»
Portāla politico.eu politiskie komentētāji gan norāda, ka eiroskeptisko un neliberālo partiju spektrs ir ārkārtīgi dažāds, līdz ar to tām varētu būt grūti izveidot vienotu koalīciju ar kopēju nostāju, izņemot antiimigrācijas politiku. Tomēr tās noteikti ieviesīs savas korekcijas Eiropas Parlamenta darbā. Tāpat lielais nezināmais ir, vai, tāpat kā līdz šim, valdošo koalīciju veidos Eiropas Tautas partija un Eiropas Sociālistu un demokrātu partija. Prognozes ir negatīvas. Ievēlētā parlamenta viens no pirmajiem lielajiem pārbaudījumiem, protams, būs Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšana, kā arī vienošanās par jauno daudzgadu budžetu. Paredzams, ka jaunajā Parlamentā vienas no kaismīgākajām un populistiskajām būs debates par bloka imigrācijas politiku un ES ārējo robežu stiprināšanu. Var prognozēt, ka britu Brexit partija lobēs cieto izstāšanos no ES.
Ja runājam specifiski par Latvijas vēlēšanām, tad ir vērts rast atbildi, kāpēc mūsu vēlētāju aktivitāte bija tik ļoti zema. Noteikti pāris procentpunktus var norakstīt uz balsošanas kārtības ķibelēm, tomēr tas nebija būtiskākais iemesls. Tā vien izskatās, ka mums vēl joprojām Eiropas Savienība liekas pārāk tāla un tā īsti neesam izpratuši, kāpēc mums tajā visā jāpiedalās. Te sava daļa vainas noteikti jāuzņemas arī politiķiem, kuriem patīk vainu par nepopulāriem lēmumiem uzvelt Briselei, bet paveiktās labās lietas piesavināties kā savus nopelnus, kam ar Eiropu nav sakara.
