Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertais restorānu tīkls Gan Bei netika slēgts, lai saglabātu darbavietas, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone.

(Pievienota 7.rindkopa.)

Pēc konstatētajiem pārkāpumiem analizēta situācija un apsvērta iespēja uzņēmuma darbību apturēt. Tomēr ņemot vērā lielo nodarbināto skaitu, proti, uzņēmumā strādā aptuveni 700 darbinieku, kā arī to, ka tas izraisītu ķēdes reakciju un ietekmētu Gan Bei produkcijas piegādātājus, nolemts šādu soli nespert un turpināt uzņēmuma darbības rūpīgu uzraudzību. Šāds lēmums pieņemts arī konsultējoties ar finanšu ministru.

Kā atzina Pētersone, ja tas būtu uzņēmums ar 10 darbiniekiem, tas, visticamāk, tiktu slēgts.

VID vadītāja uzsvēra, ka šādās situācijas ir jāizvērtē daudzi kritēriji. Gan Bei gadījumā kriminālprocess bijis labākais risinājums, jo atbildība tiks prasīta no tiem, kas ir organizējuši krāpšanos, nevis no visiem darbiniekiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) nosūtījusi prokuratūrai tā dēvēto restorānu tīkla Gan Bei lietu, lūdzot sākt kriminālvajāšanu.

Restorānu tīkla Gan Bei pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa aģentūru LETA informēja, ka līdz šim uzņēmums nav saņēmis informāciju par lietas nodošanu prokuratūrai un kriminālvajāšanas sākšanu. Līdz ar to uzņēmumā nav informācijas par to, pret kurām no aizdomās turētajām personām tiks sākta kriminālvajāšana.

«Šobrīd varam teikt, ka turpinām sadarboties ar izmeklēšanu, bet plašākus komentārus par procesa virzību normatīvo aktu robežās, iespējams, drīkst sniegt procesa virzītājs,» norāda Ozoliņa.

Kā aģentūru LETA informēja VID, rīt notiks preses brīfings par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu. Saskaņā ar VID sniegto informāciju preses brīfingā VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis sniegs informāciju par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītu kriminālprocesu par kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra līdz 15.janvārim plāno pieņemt lēmumu par to, vai ir pamats personu saukšanai pie kriminālatbildības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā, apliecināja prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, likums dod iespējas prokuroram pieņemt arī citu lēmumu. Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, var atcelt izmeklētāja lēmumu un atdot krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrētu personu un nosūtīt krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgā noskaidrošanai. Tāpat prokurors var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja, piemēram, tiek konstatēts, ka izdarītajā nodarījumā nav nozieguma sastāva.

Finanšu policijas pārvalde (FPP) pagājušā gada nogalē lūgusi sākt kriminālvajāšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, izvērtējot kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā, Gan Bei krimināllietā, ir pieņēmis lēmumu par deviņu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības minētās deviņas personas, darbojoties organizētā personu grupā divu uzņēmumu interesēs, par taksācijas periodu no 2014. gada janvāra līdz jūnijam prettiesiski slēpa ar nodokļiem apliekamo objektu – uzņēmumu struktūrvienībās (restorānos un kafejnīcās) gūtos ieņēmumus. Tādējādi organizētā personu grupa izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, nodarot Latvijas valsts budžetam zaudējumus kopsummā 957,8 tūkstošu eiro apmērā.

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai tika izmantotas speciāli radītas datorprogrammas, ar kuru palīdzību iespējams izmainīt kases aparātos un kases sistēmās reģistrēto darījumu kopsummas - iespējams, prettiesiski samazināt dienas ieņēmumus naudas izteiksmē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apstiprināja vienošanos par prasītajiem sodiem tā dēvētajā Gan Bei krimināllietā.

Gan Bei saimnieka Lage Ko līdzīpašniekam Oļegam Arupam tiesa piesprieda vislielāko sodu - četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas ir 37 000 eiro. Uzņēmuma finanšu direktorei un Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (S) sievai Gaļinai Karmačai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, kā arī naudas sodu līdz 33 300 eiro.

Ilonai Višņevskai, Bairmai Dombaevai, Jeļenai Nevickai un Irinai Gusevai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sodu līdz 7400 eiro.

Investējot gandrīz vienu miljonu eiro, Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā tiks atvērts "Gan Bei" restorāns, aģentūrai LETA atklāja "Gan Bei" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Lage Group" un SIA "Lage ltd" operatīvā vadītāja Viktorija Pavlova.

Plānots, ka restorāns darbu sāks nākamā gada janvārī.

Pavlova norādīja, ka restorānu pārvaldīs franšīzes partneris, un tas atradīsies tirdzniecības centrā "Circle Mall JVC".

"Dubajā izvēlētais tirdzniecības centrs ir, mūsuprāt, labs atspēriena punkts tālākai franšīzes "Gan Bei" attīstībai šajā reģionā," norāda Pavlova.

Šis nav pirmais "Gan Bei" franšīzes restorāns ārpus Latvijas, jo kompānija jau 17 gadus strādā arī Lietuvas tirgū, kur patlaban ir seši "Gan Bei" restorāni. Tāpat pirms dieviem gadiem "Lage Ko" sākusi franšīzes sadarbību ar Polijas uzņēmējiem, kur decembrī durvis vēris jau otrais "Gan Bei".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Lage Group" pērn strādāja ar 10,562 miljonu eiro apgrozījumu un 223 435 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Lage Group" pieder Oļegam Arupam (33,36%), Natālijai Pavlovai (33,32%) un Irēnai Līcei (33,32%).

Deviņi tā dēvētajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā apsūdzētie atzinuši vainu un ar prokuratūru vienojušies par sodu. Galavārds par sodu vēl būs jāsaka tiesai.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka prokurors noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un sodu ar deviņām fiziskajām personām apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, ar ko Latvijas valsts budžetam nodarīts mantiskais zaudējums kopsummā 957 799 eiro apmērā.

Turklāt prokurors noslēdzis vienošanos procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija izdarīta.

Vienošanās noslēgšanas brīdī valsts budžetam nodarītais mantiskais zaudējums ir pilnībā atlīdzināts.

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.

Drošības un finansiālu apsvērumu dēļ no 24.marta "Lage" grupas restorāni "Gan Bei", "D'Arte", "Thali" apkalpos tikai tiešsaistes pasūtījumus un attālinātās piegādes, informē uzņēmumā.

Darbu ierastajā režīmā turpinās "Lage Gastronomija" veikali, informē "Lage" līdzīpašniece Natālija Pavlova.

"Mēs patiešām redzam, ka ļoti daudz cilvēku strādā no mājām, ir pašizolācijā vai karantīnā, tādēļ ir strauji pieaudzis tiešsaistes pasūtījumu skaits, tāpēc esam attīstījuši ne vien "Gan Bei", bet arī "Lage Gastronomija" klientu apkalpošanu tiešsaistē. Tajā pat laikā restorānos ir daudz grūtāk ievērot vēlamos sociālās distancēšanās pasākumus, tādēļ pieņēmām lēmumu restorānus slēgt uz ārkārtējās situācijas laiku, tas ļaus mums pasargāt gan darbiniekus, gan klientus, " skaidro Pavlova.

LASI ARĪ: Lido aptur darbību

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Restorānu tīkla Gan Bei lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai plānots nodot līdz šā gada beigām, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

Patlaban valstij nodarīto zaudējumu noteikšanas darbi lielā mērā ir pabeigti. «Ja nenotiks kaut kas ārkārtējs, lieta tuvākajā laikā, līdz gada beigām tiks nodota kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā,» sacīja Čerņeckis.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone piebilda, ka, neskatoties uz to, ka kopumā situācija Gan Bei tīklā ir uzlabojusies, VID tomēr turpina veikt monitoringu, jo ik pa laikam kāds iedzīvotājs informē VID par aizdomām saistībā ar iespējamām nelikumībām.

Pētersone norāda, ka tuvākajā laikā VID varētu sniegt informāciju arī par citām lietām, kas saistītas ar šogad veikto pārbaužu laikā atklātām nelikumīgām darbībām ar kases aparātiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Uz rezultātu vērsta cīņa ar pelēko ekonomiku nav tas pats, kas pompozu mērķu svinīga nospraušana tās apkarošanai

Virzīt vai norakt? Kā intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pametusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone, viņa bieži nolikta pie ratiem, jo priekšlikumi, ko gatavojusi dažādām instancēm, kaut kur izčibējuši, bet nodokļu administrēšanas izmaiņas paradoksālā kārtā vispār apspriestas vien politiķu un viņus apkalpojošās ierēdniecības vidū bez nodokļu administrācijas piedalīšanās.

Līdz ar to Pētersone apšauba ēnu ekonomikas apkarošanas pūliņu sagaidāmos rezultātus par valdības optimistiski pieprasīto 1,5 miljardu eiro izsmelšanu no ēnu ekonomikas purva piecu gadu laikā. Ar šādu mērķi apkarošanas pasākumu intensitātei jābūt turpat trešdaļmiljardam eiro ik gadu. «Ar pašreizējiem instrumentiem», kā Pētersone norāda, 300 miljonu eiro pārdale par labu baltajai ekonomikai paliks tikai uz papīra. Arī pieticīgākie 100 miljoni eiro paliks uz papīra, ja cīņa ar pelēko ekonomiku netiks pasludināta par prioritāti numur viens ne tikai vārdos, bet arī un jo īpaši darbos.

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Ceturtdien, 8.novembrī Tallinā tiks atvērts Igaunijā lielākais tirdzniecības centrs T1 ar panorāmas ratu uz jumta, informē projekta attīstītāja Pro Kapital Grupp pārstāve Iveta Vanaga.

Kopējais investīciju apjoms ir 70 milj. eiro.

Panorāmas rats ar 27 apsildāmām kapsulām ļaus vērot Tallinas panorāmu no 120m liela augstuma.

Tirdzniecības centra izklaides zona pārsniedz 12000 kvadrātmetrus, kurā būs gan zinātnes un eksperimentu centrs bērniem, gan Super Skypark vairāk kā 6500 kvadrātmetru platībā ar Eiropā lielāko tramplīnu kompleksu, 10m augstām klinšu kāpšanas sienām, labirintiem, kā arī 360 grādu 4D un interaktīvu 7D kinoteātri.

Tirdzniecības centra T1 tirdzniecības platība ir 55 tūkst.kvadrātmetri ar vairāk kā 200 veikaliem (kopējā platība 130 tūkst. kvadrātmetru, 1500 autostāvvietas), kā arī 5500 kvadrātmetru liela restorānu zona Taste of Tallinn.

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jūrmalā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jūrmalas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Tokyo City", "Gan Bei", "Redbus", "Picburg", "Hesburger" un "Mego" veikaliem. Visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

Bolt Food ienāk Jelgavā 

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā....

"Mēs neapstājamies attīstībā un, ņemot vērā klientu pieprasījumu, strauji turpinām paplašināties reģionu līmenī. Mums ir prieks, ka varam palīdzēt restorāniem un pārtikas veikaliem efektīvi un ātri veikt piegādes arī Jūrmalas pilsētā," stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Klāvs Gipters

Pagājušā gada augustā "Bolt Food" platforma tika atklāta Igaunijā, kam sekoja gan Lietuvas, gan Latvijas tirgus."Bolt Food" ir pieejams vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un tagad arī Jūrmalā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bolt piesaista 100 miljonus eiro  

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt...

«Ņemot vērā nesen atklāto vērienīgo nodokļu krāpšanas gadījumu restorānu sektorā, aicinu [Valsts ieņēmumu] dienestu turpināt iesākto cīņu pret ēnu ekonomiku sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu jomā. Nepieļaujami, ka šādi uzņēmumi krāpj savus klientus – nodokļu maksātājus. Gan Bei lieta nebūs pēdējais VID atklātais skaļais gadījums nodokļu krāpšanas jomā,» iepazīstoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdz šim paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš arī aicināja dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni aktīvi turpināt darbu šajā jomā, jo īpaši pievēršot uzmanību sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu sektoram.

Iestājoties āra kafejnīcu sezonai, ministrijā un VID vairakkārt pieaudzis sūdzību skaits par to, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem netiek izsniegti fiskālie čeki, kuros ir norādīts pievienotās vērtības nodokļa apmērs. Tā vietā uzņēmumi klientiem izsniedz vienīgi pirmčekus.

«Secinot, ka līdz šim ir veikts apjomīgs darbs dažādu nozaru nodokļu nomaksas jautājumu sakārtošanā, aicinu koncentrēt darbu uz lielajiem nodokļu krāpšanas gadījumiem, jo īpaši vērienīgu nodokļu krāpšanas shēmu novēršanai. Tāpat aicinu sabiedrību kļūt neiecietīgākai pret nodokļu nemaksātājiem,» uzsver ministrs.

Daudzfunkcionālais iepirkšanās un izklaides centrs Akropole plāno piesaistīt 27–30 tūkstošus apmeklētāju dienā.

Šo ieceri, tāpat kā ambīciju kļūt par labāko tirdzniecības centru Latvijā, balsta trīs vaļi: arhitektūra, nomnieku zīmoli, kā arī atrašanās vieta, stāsta Kaspars Beitiņš, SIA Akropole Rīga valdes loceklis un direktors, UAB Akropolis Group valdes loceklis.

Lai gan tirdzniecības centrs projektēts pilnībā no jauna, tas arī ietērpts bijušās leģendārās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas mētelī. Rūpnīca iepriekš atradās tai pašā adresē – Maskavas ielā 257. Akropoles apdarē iepludināti vecie ķieģeli. Kuzņecova mantojuma atsevišķi elementi tiks izkārtoti arī īpašā ekspozīcijā. 98 000 m2 lielajai celtnei (visa platība) kopumā ir ļoti daudz metāla, dzelzsbetona u.c. sarežģītu risinājumu, kā rezultātā jaunbūvi par vienkāršu šķūni vis nenosauksi. Interjers pat vairākkārtīgi slīpēts, tādējādi nedaudz pieaudzējot investīciju apjomu. Turklāt šāda pārprojektēšana būvniecības laikā nebija viegls uzdevums nedz virzītājam, nedz celtniekiem. Taču finālā piesaistītā starptautiskā uzņēmuma Benoy veikums interjera dizainā saimniekam šķiet mūsdienīgāks, konkrētajai vietai atbilstošāks atšķirībā no sākotnējās vīzijas, kam trūcis harmoniskuma.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi jaunu nodrošinājumu uzņēmumam SIA «Lage Ko», kas sodīts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kam iepriekš piederēja restorāni «Gan Bei», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2016.gadā SIA «Lage Ko» līdzīpašnieku un vairākus darbiniekus tiesa sodīja ar nosacītu ieslodzījumu un naudas sodiem par krāpšanos ar kases aparātiem un grāmatvedības dokumentiem. 2014.gadā pret uzņēmumu ierosinātā kriminālprocesa ietvaros par izvairīšanos no nodokļu samaksas valsts budžetam nodarītie zaudējumi tika noteikti 921 tūkstoša eiro apmērā. SIA «Lage Ko» tiesvedības ar Valsts ieņēmumu dienestu beidza 2016.gadā un pilnībā kompensēja valsts budžetam nodarītos zaudējumus.

2017.gadā SIA «Lage Ko» būtiski reorganizēja savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA «Lage Ko» ēdināšanas pakalpojumus sniedza tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā «Origo», sacīts tā 2017.gada pārskatā. Vienlaikus gan toreiz uzņēmums uzsāka jaunu darbības virzienu - grāmatvedības, mārketinga un juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Uzņēmumam SIA «Lage Ko», kas sodīts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kam iepriekš piederēja restorāni «Gan Bei», atcelts pagājušajā nedēļā piemērotais nodrošinājums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

9.aprīlī komercreģistrā tika ierakstīts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērotais aizliegums SIA «Lage Ko» komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Taču jau 12.aprīlī šis reģistrēta piemērotā aizlieguma atcelšana.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Lage Ko» uz šī gada 10.aprīli bija nodokļu un nodevu parāds 229 tūkstošu eiro apmērā, kas

2016.gadā tiesa sodīja SIA «Lage Ko» līdzīpašnieku un vairākus darbiniekus ar nosacītu ieslodzījumu un naudas sodiem par krāpšanos ar kases aparātiem un grāmatvedības dokumentiem. Pret uzņēmumu ierosinātā kriminālprocesa ietvaros par izvairīšanos no nodokļu samaksas valsts budžetam nodarītie zaudējumi tika noteikti 921 tūkstoša eiro apmērā.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.