Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve sasniegusi jumta augstāko punktu, ko simbolizē tur novietotais spāru vainags.

Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta gadu mijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neraugoties uz pandēmijas apstākļiem un to radītajiem ierobežojumiem, JRT būvniecības darbi virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas visu trīs zāļu – lielās skatītāju zāles un divu jauno “black-box" zāļu būvkonstrukcijas. Teātra jaunajai ieejas zonai pagalmā, kā arī administratīvajai ēkai veikta augstākā stāva izbūve.

Būvlaukumā vienlaikus darbs notiek dažādās zonās. Turpinās mēģinājumu zāļu konstrukciju izbūves un betonēšanas darbi pagalma zonā, Patlaban uzsākti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi, restaurēto vēsturisko logu bloku montāža, piekārto fasāžu izbūve jaunajam apjomam kompleksa pagalmā, kā arī inženiertīklu un starpsienu izbūve ēkas daļās, kur to pieļauj tehnoloģiskais process.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

Apturēti būvdarbi uz Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, jo veicot tilta balstu remontdarbus atklāti defekti, kuru novēršana netika paredzēta pārvada pārbūves būvprojektā, informē Rīgas dome.

Būvdarbi objektā tiek apturēti līdz esošo pārbūves risinājumu izmaiņu izstrādei.

Satiksmes departaments pasūtīs neatkarīgu ekspertīzi, kurā tiks veikta visa pārvada nesošo konstrukciju padziļināta izpēte, kā ari sniegti norādījumi veicamajiem pārvada pārbūves darbiem.

Pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas tiks lemts par veicamajām izmaiņām, kā arī to apjomu pārvada pārbūves būvprojektā.

Izvērtējot situāciju, tuvākajā laikā tiks ieviesti ierobežojumi smagā transporta kustībai, pārvadu nedrīkstēs šķērsot smagie transporta līdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 30 tonnas, lai garantētu tilta ekspluatācijas drošību.

Šodien, Rīga domē plkst.15, notiks Rīgas domes vicemēra Vadima Baraņņika organizētā darba sanāksme, kurā piedalīsies Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja, būvuzņēmēja, būvuzrauga, kā arī būvprojekta izstrādātāja pārstāvji.

Valmierā sākusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība, informēja pašvaldībā.

Projektā paredzēts pārbūvēt Linarda Laicena ielu, paralēli vecā dzelzceļa uzbēruma posmam no Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa uzbēruma līdz valsts vietējam autoceļam V185.

Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim. Nosacījumi paredz īsu būvniecības termiņu, tādēļ būvdarbi norisināsies arī ziemas periodā, vienlaikus vairākos ielu posmos.

Jau pašlaik notiek sagatavošanās būvniecībai - krūmu izciršana, zīmju uzstādīšana un citi darbi. No 12.decembra sāksies būvdarbi Laicena ielas posmā no Rūpniecības ielai līdz vecā dzelzceļa uzbērumam un Cēsu ielā posmā no Kauguru ielas līdz pilsētas robežai.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.