Jaunākais izdevums

Valmierā sākusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība, informēja pašvaldībā.

Projektā paredzēts pārbūvēt Linarda Laicena ielu, paralēli vecā dzelzceļa uzbēruma posmam no Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa uzbēruma līdz valsts vietējam autoceļam V185.

Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim. Nosacījumi paredz īsu būvniecības termiņu, tādēļ būvdarbi norisināsies arī ziemas periodā, vienlaikus vairākos ielu posmos.

Jau pašlaik notiek sagatavošanās būvniecībai - krūmu izciršana, zīmju uzstādīšana un citi darbi. No 12.decembra sāksies būvdarbi Laicena ielas posmā no Rūpniecības ielai līdz vecā dzelzceļa uzbērumam un Cēsu ielā posmā no Kauguru ielas līdz pilsētas robežai.

Šajā posmā satiksme tiks organizēta gar Zemessardzes 22.kaujas nodrošinājuma bataljona teritoriju (Kaugurmuižu) abos virzienos.

Līdz nākamā gada pavasarim nav plānoti būvdarbi Laicena ielas posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa līdz Rūpniecības ielai.

Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Projekta kopējās izmaksas ir 3 462 533 eiro, no kā Kohēzijas fonda finansējums būs 2,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz daļu vasaras 11.novembra krastmalu varētu atdot kājāmgājējiem un kafejnīcām

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veikti Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju.

Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

"Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorijā izveidota industriālā teritorija

Db.lv, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas centrā aizliedz kravas transporta kustību

Db.lv, 18.01.2024

Austrumu maģistrāles (attēlā) izbūve nodrošina Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunajos īres namos Valmierā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm

Db.lv, 11.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 3,35 miljonu eiro apmērā jaunas tehnikas iegādei Latvijā vadošajam industriālās un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumam “INTRAC Latvija”.

Finansējumu uzņēmums izmantos jaunas lauksaimniecības, būvniecības un mežsaimniecības tehnikas iegādei – traktoriem, kombainiem, miglotājiem un iekrāvējiem, kas paredzēti tirdzniecībai visā Baltijā.

“Lai arī tirgū kopumā šobrīd ir izaicinošs laiks un vēlmi iegādāties jaunu tehniku ietekmē minerālmēslu cenu kāpums un zemās graudu cenas, saimniecības ar spēcīgu naudas plūsmu un pārdomātu plānošanu tehnikas iegādi neatliek. Uzņēmēju kompetence ir ievērojami augusi, un, investējot modernajās tehnoloģijās, viņi saskata potenciālu strādāt efektīvāk,” situāciju tirgū raksturo “INTRAC Latvija” valdes loceklis Andris Bružs.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvis, nākotnes plānos ietilpst attīstīt būvniecības tehnikas segmentu, izstrādājot piedāvājumu ceļu būves tehnikas izīrēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera-Tsirguliina

Db.lv, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta kārtējā sūdzība par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniedza ceļu būves firma SIA "Binders".

Tās saturs pašlaik nav publiski pieejams.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš tika saņemtas vairākas sūdzības no būvkompānijām par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu. IUB tās atzinis par pamatotām.

Tādēļ Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde vairākkārt sludinājusi konkursu no jauna vai pagarinājusi pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Pēdējo reizi pieteikšanās Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā tika noteikta līdz 20.februārim.

Rīgas dome šī projekta īstenošanai ieplānojusi vairāk nekā 44 miljonus eiro. Taču izskanējušas bažas, ka pašreizējais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), varētu neatbalstīt Eiropas finansējuma piešķiršanu šī projekta īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030.gadam Rīgā tiltu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiltu un pārvadu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt gan Eiropas Savienības finansējumu, gan pašvaldības līdzekļus, gan arī finansējumu aizņemties no valsts.

Rīgas mērs norādīja, ka satiksmes infrastruktūras sakārtošana iepriekšējo sasaukumu domju laikā bijusi pamesta novārtā un tagad nepieciešams ieguldīt prāvus līdzekļus.

Tas jau tiekot darīts, tādēļ rīdzinieki un pilsētas viesi varot novērtēt gan Daudersalas pārvadu, gan Austrumu maģistrāli, gan Brasas tiltu, gan gājēju un velosipēdistu tiltu pār Kīleveina grāvi.

Ķirsis norādīja, ka bez šiem redzamajiem darbiem notiek darbu neredzamā daļa, jo tiek strādāts pie nākamajiem projektiem, kas tiek sagatavoti un sludināti jauni konkursi par projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiera Glass Grupa un Multiple Winding paziņo par stratēģisku partnerību Eiropas tirgum

Db.lv, 02.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Valmiera Glass Grupa un Multiple Winding paziņo par stratēģiskas sadarbības uzsākšanu, lai labāk sasniegtu un apkalpotu Eiropas tirgu.

Partnerība apvienos abu uzņēmumu stiprās puses un zināšanas, lai nodrošinātu izcilus produktus un uzlabotu ekonomiskos, efektivitātes un produkcijas piegādes rādītājus. Šīs stratēģiskās sadarbības ietvaros uz Valmiera Glass Grupas mātes uzņēmuma AS Valmieras stikla šķiedra ražotnes telpām Latvijā tiks pārceltas Multiple Winding uzņēmuma ražošanas iekārtas.

Šis solis ir paredzēts, lai izmantotu plašās ražošanas iespējas un stratēģisko atrašanās vietu, uzlabojot ražošanas efektivitāti un pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā.

Sadarbības detaļas ietver šķeterēšanas un kablēšanas iekārtu pārvietošanu, kā arī abu uzņēmumu tehniskās ekspertīzes, zināšanu un resursu apvienošanu. Sadarbība ievērojami palielinās ražošanas jaudas, nodrošinot stabilākas un pieejamākas produkcijas piegādes ķēdes. Ražotnes stratēģiskā atrašanās vieta Latvijā uzlabos piegādes laikus un servisu Eiropas klientiem, vienlaikus nodrošinot arī augstākus ekonomiskos ieguvumus un klientu apmierinātību. Galvenais, tiks saglabāts pilns Multiple Winding uzņēmuma produktu portfelis, nodrošinot, ka klientiem ir pieejama tās pašas kvalitātes produkcija, kādu tie iegādājas šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru