Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.
Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.
Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.
Valsts ekonomikas atveseļošanos gan apdraud iespējama politiska nestabilitāte, kas sekojusi pēc bijušā premjera Silvio Berluskoni piespriestā cietumsoda. Neraugoties uz S. Berluskoni aicinājumu viņa partijas biedriem atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, bijušā premjera politiskie līdzinieki norāda, ka vēl nav izlēmuši ko darīs.
Mazāks nekā prognozēts Itālijas ekonomikas kritums seko ziņām, ka Eiropā jūlijā palielinājies ražošanas apjoms, ka liecina par pazīmēm, ka Eiropas monetārās savienības valstis uzsākušas recesijas pārvarēšanu.
Analītiķi tikmēr pieļauj, ka atveseļošanās, visticamāk, būs vārga un viegli ievainojama. Reģionā joprojām pastāv rekordaugsts bezdarba līmenis, ierobežota piekļuve kredītiem un dažādi valdību īstenoti taupības režīmi.
Kopumā šogad eirozonas ekonomika varētu samazināties par 0,6%, iepriekš prognozējis Starptautiskais Valūtas fonds. Līdzīgas aplēses izdarījusi arī Eiropas Centrālā banka, kas atveseļošanos prognozē tikai nākamgad.
Krīzes iespaidā sācies jauns emigrācijas vilnis no Itālijas. No valsts aizbrauc galvenokārt jauni cilvēki, kas par jauno dzīvesvietu visbiežāk izvēlas Vāciju, pagājušajā nedēļā vēstīja Latvijas Avīze.
Aizvadītajā gadā no Itālijas esot aizbraucis 78 941 cilvēks, par 30% vairāk nekā 2011. gadā. Lielākā daļa aizbraucēju ir vīrieši no Itālijas ziemeļu daļas, kur koncentrējas valsts rūpniecības uzņēmumi. Emigrantu vidējais vecums ir 30 gadi. Pavisam ārpus savas valsts patlaban dzīvo 4,34 miljoni itāliešu.