Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Panamas valsts prokuratūra pirmdien paziņoja, ka tā sāks kriminālizmeklēšanu saistībā ar noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem no juridiskās firmas Mossack Fonseca, kas radījusi ārzonas firmas pasaules turīgajiem un varenajiem cilvēkiem.

«Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu «Panamas papīri», būs kriminālizmeklēšanas subjekts,» teikts prokuratūras paziņojumā.

Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.

Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir «ierobežota hakeru uzbrukuma» rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.

Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.

Juridiskais uzņēmums Mossack Fonseca, kas bija «Panamas dokumentu» skandāla centrā, paziņojis, ka tā reputācija ir neatgriezeniski sagrauta un tas šā mēneša beigās beidz darbību, ziņo Deutsche Welle. Starp tā klientiem bija arī, piemēram, Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

Uzņēmums turpinās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, kas izmeklē pasaules mēroga «Panamas dokumentu» lietu. Pirmie dokumenti tika publicēti 2016. gadā.

Līdzdibinātājs Jirgens Mossaks (Jürgen Mossack) pagājušā gada augustā paziņoja, ka uzņēmums ir aizvēris lielāko daļu savu biroju ārpus Panamas, jo kaitējums reputācijai ir negatīvi ietekmējis tā biznesu.

Mossack Fonseca tika dibināts 1977. gadā. To dibināja Vācijas jurists Mossaks un Panamas jurists Ramons Fonseka (Ramon Fonseca). Vēlāk Šveices jurists Kristofs Zollingers (Christoph Zollinger) pievienojās uzņēmumam, kas bija pasaulē ceturtais lielākais ārzonas pakalpojumu sniedzējs brīdī, kad sākās «Panamas dokumentu» skandāls.

Panamas prokuratūra trešdien paziņoja, ka nav pietiekami nopietnu liecību, lai vērstos pret juridisko firmu Mossack Fonseca, kas nonākusi «Panamas dokumentu» skandāla epicentrā.

«Patlaban mums nav nekādu spēcīgu liecību, kas ļautu pieņemt kaut kādus lēmumus» pret Mossack Fonseca, žurnālistiem sacīja prokurors Havjers Karabaljo.

Firmas birojā Panamā otrdien sāktā kratīšana ilgusi 27 stundas.

«Savāktā informācija ļaus mums iegūt liecības, lai lēmumu pieņemtu vēlāk,» sacīja prokurors.

Izmeklēšanu sarežģī tas, ka firma vairumu dokumentu glabā digitālā formā vairāk nekā 100 datoros un serveros, nevis papīra formā, sacīja prokurors.

Viņš gan arī piepilda, ka Mossack Fonseca sadarbojas ar izmeklētājiem.

Jau vēstīts, ka no Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Nopludināto dokumentu vēsturē ienāk «Panamas papīri» ar ieskatu ofšoru slepenajā pasaulē

Nopludinātie Panamas dokumenti atklāj vien daļu no pasaules ofšoru biznesa aizkulisēm, kas pēc tā juridiskā statusa definīcijas ir slēgts un slepens, tomēr tie ir arī gana reprezentabli. Šo datu izcelsmes avots Mossack Fonseca ir viena no pasaules lielākajām juridiskajām kompānijām, kas specializējas ofšoru jurisdikcijās, klientu vārdā dibinot ofšoru kompānijas, kas, piemēram, dod iespēju apslēpt to patiesā labuma guvēju identitāti, naudas izcelsmi u.tml.

Juristu birojs Mossack Fonseca ar pašreizējo nosaukumu ir pazīstams kopš 1987. gada, tomēr dati sniedzas līdz pat 1977. gadam, aptverot arī sākotnējās kompānijas darbību. 2,6 terabaitu apjomīgā informācija ietver 11,5 miljonus Panamas kompānijas iekšējo dokumentu par tās darbību 39 gadu laikā.

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Panamas policija otrdien veikusi kratīšanu tā dēvēto Panamas dokumentu skandālā iesaistītās juridiskās firmas Mossack Fonseca birojos.

Prokuratūras paziņojumā teikts, ka policija kopā ar organizētās noziedzības apkarošanas vienību veikusi kratīšanu bez incidentiem vai citiem starpgadījumiem.

No Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

«Panamas dokumenti» izraisīja plašu skandālu, kas jau novedis pie Islandes premjerministra Sigmundura Davida Gunnlaugsona atkāpšanās, bet Lielbritānijas premjerministrs un Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons publiskojis datus par pēdējos septiņos gados samaksāto ienākuma nodokli.

Pasaules valstu cīņa par informācijas atklātību varētu augt, tomēr dziļi iesakņojušās ofšoru tradīcijas straujus panākumus gūt neļaus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Panamas dokumentu publiskošana pabojājusi ārzonu valstu slepenības reputāciju, un nākotnē varētu aktivizēt pasaules valstu sadarbību informācijas apmaiņas ziņā, lai mazinātu ofšoru lomu, pieļauj eksperti, taču vienlaikus atzīst, ka nodokļu paradīžu loma visdrīzāk nemazināsies vai tas notiks ļoti lēnām, ņemot vērā to cienītāju loku, vien varētu mainīties spēku pārdale starp valstīm.

Jau iepriekš ne reizi vien uzvirmojušas runas no dažādu starptautisko institūciju puses ar nepieciešamo rīcību ofšoru lomas samazināšanā, taču vērā ņemami panākumi nav gūti.

«Cīņa par ofšoru ietekmi ir pietiekami sena,» atzīmē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, uzsverot, ka tās pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nāca klajā ar ziņojumu par kaitīgo ofšoru ietekmi uz konkurētspēju, respektīvi, to izmantošana nodokļu izvairīšanās nolūkā.

Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus saistībā ar atsevišķiem darījumiem, ko veikuši tās klienti, trešdien paziņoja Zviedrijas televīzija SVT.

Swedbank maldinājusi izmeklētājus par darījumiem, ko klienti veikuši saistībā ar Panamas juridisko firmu Mossack Fonseca, kuras vārds jau iepriekš izskanējis saistībā ar starptautiskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļiem.

Šīs ziņas veicinājušas satraukumu tirgū, ka Swedbank tiek ierauta skandālā, tāpat kā Danske Bank, un pastāv risks, ka bankai tiks piemēroti sodi, uzsāktas tiesvedības un piemērotas citas sankcijas.

Bankas pārstāvji aģentūrai Reuters rakstiski atbildējuši, ka ar izmeklētājiem pilnībā sadarbojas un tās komunikācija ir skaidra, korekta un pēc labākajiem nodomiem.

Atsaucoties uz konfidenciāliem dokumentiem, SVT informē, ka Swedbank Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departamentam ziņojusi, ka tikai tās Zviedrijas un Norvēģijas klientiem bijusi saistībā ar Mossack Fonseca. Tas teikts, neskatoties uz faktu, ka vairākas kompānijas, kas saistītas ar Panamas firmu, sadarbojušās ar Swedbank Baltijas valstīs.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paudis viedokli, ka pēc tā dēvēto Panamas dokumentu noplūdināšanas samazināsies izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot ārzonu kompānijas tā sauktajās nodokļu oāzēs.

Intervijā ziņu radiostacijai Žiniu radijas viņš teica, ka, viņaprāt, ārzonu kompāniju veidošana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir negatīva rīcība.

«Uzskatu, ka tādas informācijas nonākšana atklātībā ir pozitīva. Domāju, ka būtiski samazināsies tādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaits,» piebilda Lietuvas premjers.

Butkevičs teica, ka starptautiskajās tiesībās vajadzētu ieviest prasību ārzonu kompānijām maksāt nodokļus par gūtajiem ieņēmumiem.

Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra ir nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm.

Nopludinātie Panamas dokumenti radījuši bagātīgu augsni spekulācijām, interešu cīniņiem un emocijām, nereti ignorējot svarīgus šī jautājuma aspektus

Ja runa ir par ofšoriem, tad šī ir viena no tēmām, kad der paturēt prātā parunu, ka zupa netiek ēsta tik karsta, kā tā tiek vārīta, proti, emocijas der nodalīt no faktiem. Protams, ka 2,6 terabaiti nopludinātas informācijas ar 11,5 miljoniem potenciāli interesantu dokumentu ir lielisks darbalauks visai žurnālistu cunftei, ar ko simtiem kolēģu visā pasaulē šobrīd arī nodarbojas. Šobrīd ir publiski izgaismojusies tikai aisberga redzamā daļa, kas ir saprotami, ja jāizanalizē tik milzīgi informācijas apjomi, tomēr, ļaujoties sensācijām, der paturēt prātā dažas būtiskas detaļas.

Vispirms jau dibināt kompāniju ofšoros nav nekas nelegāls vai krimināls. Arī nodokļu ziņā visnotaļ caurspīdīgajās valstīs pastāv dažādas uzņēmuma izdevumu, tajā skaitā nodokļu, optimizācijas shēmas, un nekā nelegāla šajā aspektā nav. Pasaules turīgie cilvēki savulaik izdomāja ofšoru sistēmu, mazajiem uzņēmumiem gandrīz katrā valstī ir atrodama kāda mūsu mikrouzņēmumu nodoklim līdzīga sistēma – nekā nosodāma. Ekonomiskais izdevīgums ir uzņēmējdarbības pamatideja un savādāk tas arī nevar būt. Cita lieta, ja ofšoros darbojas augstas valsts amatpersonas un ietekmīgi politiķi, tādējādi radot aizdomas par savu ienākumu izcelsmi un reputācijas tīrību. Iespējams, nekā nelegāla šajos ienākumos nav, taču neapšaubīt savu vadoņu turīgumu skaitās norma tikai diktatoriskās un autokrātiskās valstīs, kā to uzskatāmi apliecina Panamas dokumentu skandāla sakarā demisionējušais Islandes premjers Sigmundurs Gunnlaugsons.

Nordea banka neiesaka izmantot ofšoru uzņēmumu iespējas un nekādā gadījumā neapkalpo shēmas, kas nav caurskatāmas, komentējot izskanējušo informāciju par Panamas dokumentiem, uzsver Nordea Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte.

Šobrīd medijos tiek plaši apspriesta politiķu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku iespējamā izvairīšanās no nodokļiem, izmantojot slēptus ofšoru darījumus Panamā. Vairākās publikācijās pieminēta arī Nordea Starptautiskā Private Banking Luksemburgā, kas atspoguļota kā nelegālu nodokļu struktūru veidotāja klientiem.

«Nordea banka pastāvīgi seko līdzi un ievēro likumus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem. Mēs neatbalstām un darām visu, lai nepieļautu, ka klienti banku izmanto nelegāliem mērķiem. Bankas nodokļu ieteikumu politika un ētiskie standarti ir skaidri definēti – mēs neaicinām un neiedrošinām klientus iesaistīties nodokļu shēmās, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Gluži otrādi, mūsu uzdevums ir palīdzēt klientiem nomaksāt visus nodokļus,» uzsver bankas pārstāve.

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross un Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir starp augsta ranga personām, kas ieguldījušas līdzekļus ārzonās, turklāt Ross ir līdzīpašnieks kuģniecības kompānijā, kas sniedz pakalpojumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām piederošam uzņēmumam.

Ārzonās investējis arī Kanādas uzņēmējs Stīvens Bronfmans, kurš organizē ziedojumu vākšanu Kanādas premjerministra Džastina Trudo vadītajai Liberālajai partijai.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Šādas investīcijas nav nelikumīgas, tomēr tās rada jautājumus, cik ētiska ir šāda naudas ieguldīšana, izvairoties no nodokļiem.

Turklāt tas, ka Rosam ir ar Krieviju saistītas biznesa intereses, var radīt interešu konfliktu. Savukārt atklājumi par Bronfmanu var kaitēt Trudo, kurš pirms diviem gadiem uzvarēja vēlēšanās, solot cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem.

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja detalizētus priekšlikumus cīņai ar finanšu noziegumiem un taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas izveidei.

EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu strādāja pie ziņojuma, ko otrdien apstiprināja ar 505 balsīm pret 63 un 87 deputātiem atturoties.

Būtiskākie no ieteikumiem un secinājumiem: Eiropas Komisijai būtu nekavējoties jāuzsāk darbs pie priekšlikuma Eiropas finanšu policijas izveidei; jāizveido ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestāde; ANO ietvaros jāizveido globāla nodokļu iestāde; ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; septiņās ES valstīs - Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē - vērojamas «nodokļu oāžu» pazīmes; EP deputāti pauž nožēlu, ka tādas bankas kā Swedbank AB un Danske Bank iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā; ES valstīm būtu jāizbeidz «zelta vīzu» un pasu programmas; pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem nepieciešama labāka aizsardzība.

Īru rokgrupas U2 līderis Bono, izrādās, jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem - tur viņam kopā ar partneriem daļēji pieder lielveikals Aušra, vēsta portāls 15min.lt.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Kā konsorcijam atzinusi Bono pārstāve Ketija Makīrnena, Pols Deivids Hjūsons jeb Bono ir «pasīvs mazākuma akcionārs» Gērnsi salā reģistrētajā ārzonas kompānijā Nude Estates I, kurai pieder minētais tirdzniecības centrs Utenā.

Šo lielveikalu Nude Estates I 2012.gadā iegādājusies no Maltas kompānijas Nude Estates, kura to par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu (5,8 miljoniem eiro) nopirkusi 2007.gadā.

Kā norāda 15min.lt, Utenas tirdzniecības centrs Aušra, ko cēlusi viena no Lietuvas lielākajām tirdzniecības kompānijām Eika, tika atvērts 2006.gada rudenī, bet aptuveni pēc pusgada Eika ēku pārdevusi, tobrīd norādot, ka to iegādājies vārdā nenosaukts ārvalstu investors.

Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”