Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Panamas prokuratūra trešdien paziņoja, ka nav pietiekami nopietnu liecību, lai vērstos pret juridisko firmu Mossack Fonseca, kas nonākusi «Panamas dokumentu» skandāla epicentrā.

«Patlaban mums nav nekādu spēcīgu liecību, kas ļautu pieņemt kaut kādus lēmumus» pret Mossack Fonseca, žurnālistiem sacīja prokurors Havjers Karabaljo.

Firmas birojā Panamā otrdien sāktā kratīšana ilgusi 27 stundas.

«Savāktā informācija ļaus mums iegūt liecības, lai lēmumu pieņemtu vēlāk,» sacīja prokurors.

Izmeklēšanu sarežģī tas, ka firma vairumu dokumentu glabā digitālā formā vairāk nekā 100 datoros un serveros, nevis papīra formā, sacīja prokurors.

Viņš gan arī piepilda, ka Mossack Fonseca sadarbojas ar izmeklētājiem.

Jau vēstīts, ka no Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

Nopludināto dokumentu vēsturē ienāk «Panamas papīri» ar ieskatu ofšoru slepenajā pasaulē

Nopludinātie Panamas dokumenti atklāj vien daļu no pasaules ofšoru biznesa aizkulisēm, kas pēc tā juridiskā statusa definīcijas ir slēgts un slepens, tomēr tie ir arī gana reprezentabli. Šo datu izcelsmes avots Mossack Fonseca ir viena no pasaules lielākajām juridiskajām kompānijām, kas specializējas ofšoru jurisdikcijās, klientu vārdā dibinot ofšoru kompānijas, kas, piemēram, dod iespēju apslēpt to patiesā labuma guvēju identitāti, naudas izcelsmi u.tml.

Juristu birojs Mossack Fonseca ar pašreizējo nosaukumu ir pazīstams kopš 1987. gada, tomēr dati sniedzas līdz pat 1977. gadam, aptverot arī sākotnējās kompānijas darbību. 2,6 terabaitu apjomīgā informācija ietver 11,5 miljonus Panamas kompānijas iekšējo dokumentu par tās darbību 39 gadu laikā.

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Juridiskais uzņēmums Mossack Fonseca, kas bija «Panamas dokumentu» skandāla centrā, paziņojis, ka tā reputācija ir neatgriezeniski sagrauta un tas šā mēneša beigās beidz darbību, ziņo Deutsche Welle. Starp tā klientiem bija arī, piemēram, Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

Uzņēmums turpinās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, kas izmeklē pasaules mēroga «Panamas dokumentu» lietu. Pirmie dokumenti tika publicēti 2016. gadā.

Līdzdibinātājs Jirgens Mossaks (Jürgen Mossack) pagājušā gada augustā paziņoja, ka uzņēmums ir aizvēris lielāko daļu savu biroju ārpus Panamas, jo kaitējums reputācijai ir negatīvi ietekmējis tā biznesu.

Mossack Fonseca tika dibināts 1977. gadā. To dibināja Vācijas jurists Mossaks un Panamas jurists Ramons Fonseka (Ramon Fonseca). Vēlāk Šveices jurists Kristofs Zollingers (Christoph Zollinger) pievienojās uzņēmumam, kas bija pasaulē ceturtais lielākais ārzonas pakalpojumu sniedzējs brīdī, kad sākās «Panamas dokumentu» skandāls.

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paudis viedokli, ka pēc tā dēvēto Panamas dokumentu noplūdināšanas samazināsies izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot ārzonu kompānijas tā sauktajās nodokļu oāzēs.

Intervijā ziņu radiostacijai Žiniu radijas viņš teica, ka, viņaprāt, ārzonu kompāniju veidošana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir negatīva rīcība.

«Uzskatu, ka tādas informācijas nonākšana atklātībā ir pozitīva. Domāju, ka būtiski samazināsies tādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaits,» piebilda Lietuvas premjers.

Butkevičs teica, ka starptautiskajās tiesībās vajadzētu ieviest prasību ārzonu kompānijām maksāt nodokļus par gūtajiem ieņēmumiem.

Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra ir nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm.

Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus saistībā ar atsevišķiem darījumiem, ko veikuši tās klienti, trešdien paziņoja Zviedrijas televīzija SVT.

Swedbank maldinājusi izmeklētājus par darījumiem, ko klienti veikuši saistībā ar Panamas juridisko firmu Mossack Fonseca, kuras vārds jau iepriekš izskanējis saistībā ar starptautiskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļiem.

Šīs ziņas veicinājušas satraukumu tirgū, ka Swedbank tiek ierauta skandālā, tāpat kā Danske Bank, un pastāv risks, ka bankai tiks piemēroti sodi, uzsāktas tiesvedības un piemērotas citas sankcijas.

Bankas pārstāvji aģentūrai Reuters rakstiski atbildējuši, ka ar izmeklētājiem pilnībā sadarbojas un tās komunikācija ir skaidra, korekta un pēc labākajiem nodomiem.

Atsaucoties uz konfidenciāliem dokumentiem, SVT informē, ka Swedbank Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departamentam ziņojusi, ka tikai tās Zviedrijas un Norvēģijas klientiem bijusi saistībā ar Mossack Fonseca. Tas teikts, neskatoties uz faktu, ka vairākas kompānijas, kas saistītas ar Panamas firmu, sadarbojušās ar Swedbank Baltijas valstīs.

Panamas policija otrdien veikusi kratīšanu tā dēvēto Panamas dokumentu skandālā iesaistītās juridiskās firmas Mossack Fonseca birojos.

Prokuratūras paziņojumā teikts, ka policija kopā ar organizētās noziedzības apkarošanas vienību veikusi kratīšanu bez incidentiem vai citiem starpgadījumiem.

No Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

«Panamas dokumenti» izraisīja plašu skandālu, kas jau novedis pie Islandes premjerministra Sigmundura Davida Gunnlaugsona atkāpšanās, bet Lielbritānijas premjerministrs un Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons publiskojis datus par pēdējos septiņos gados samaksāto ienākuma nodokli.

Pasaules valstu cīņa par informācijas atklātību varētu augt, tomēr dziļi iesakņojušās ofšoru tradīcijas straujus panākumus gūt neļaus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Panamas dokumentu publiskošana pabojājusi ārzonu valstu slepenības reputāciju, un nākotnē varētu aktivizēt pasaules valstu sadarbību informācijas apmaiņas ziņā, lai mazinātu ofšoru lomu, pieļauj eksperti, taču vienlaikus atzīst, ka nodokļu paradīžu loma visdrīzāk nemazināsies vai tas notiks ļoti lēnām, ņemot vērā to cienītāju loku, vien varētu mainīties spēku pārdale starp valstīm.

Jau iepriekš ne reizi vien uzvirmojušas runas no dažādu starptautisko institūciju puses ar nepieciešamo rīcību ofšoru lomas samazināšanā, taču vērā ņemami panākumi nav gūti.

«Cīņa par ofšoru ietekmi ir pietiekami sena,» atzīmē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, uzsverot, ka tās pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nāca klajā ar ziņojumu par kaitīgo ofšoru ietekmi uz konkurētspēju, respektīvi, to izmantošana nodokļu izvairīšanās nolūkā.

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Privātā mazākumakcionāra nomaiņa neatbild uz jautājumiem par iespējamām shēmām investora piesaistē

Zinot, kādu nepatiku sabiedrībā izraisa politiķu, ierēdņu un valsts kapitālsabiedrību darboņu shēmošana, jautājums saistībā ar AirBaltic privāto akcionāru Ministru kabineta darba kārtībās slēgtajā daļā tika iekļauts jau laikus, proti, pagājušajā piektdienā. Ja valdība nebūtu gribējusi atklāt, ka atkal kaut kas tiek vārīts nacionālās lidsabiedrības katlā un par ko īsti tiks spriests, tad 20% AirBaltic akciju īpašnieks SIA Aircraft Leasing 1 vārdā netiktu saukts. Tā vietā slēgtās sēdes darba kārtībā vienkārši parādītos neko neizsakošs punkts. Bet nu varasvīri droši vien gribēja pazondēt, ko tad mediji pāris dienās spēs noskaidrot. Rezultātā par to, ka varētu mainīties mazākuma akcionārs, DB uzrakstīja pirmdien, bet jau līdz šīs dienas vakaram kāds bija pačukstējis LTV Panorāmai, ka slavenā privātā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa vietā nāks dānis Larss Tūsens. Varasvīri gan varēja mierīgi gulēt, jo uzzināt visu, kas aiz gaidāmajām izmaiņām slēpjas, bez trauksmes cēlējiem kompānijā vai valdībā pagaidām nevienam nav izdevies.

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.