Sanjarmirza Abduvalievs ir students no Uzbekistānas, kurš studē Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes 4. kursā. Paralēli studijām augstskolā viņš atvēris ēdināšanas uzņēmumu – Šašliku centrs.

No studiju uzdevuma līdz reālam uzņēmumam

Esmu no Taškentas, pēc drauga rekomendācijas nolēmu studēt Rīgā, un šobrīd rit jau ceturtais gads. Maijā ceru pabeigt bakalaura studijas un iestāties maģistrantūrā, šoreiz gan izvēlēšos uzņēmējdarbības vadību, nevis tūrismu, jo vēlos pilnveidot savas zināšanas uzņēmējdarbībā, lai nākotnē varētu paplašināt biznesu, izveidojot Rīgā vēl citas kafejnīcas.

Studiju ietvaros tika dots uzdevums – izveidot biznesa plānu, pareizāk sakot, iespējamo biznesa projektu. Izlēmām, ka veidosim biznesa projektu – ēdiena piegādi Rīgā, uzsvaru liekot uz tradicionālajiem uzbeku ēdieniem. Veidojot šo projektu teorijā, aizrāvāmies, sapratām, ka tas ir ļoti interesanti, un, izlēmām pamēģināt to realizēt dzīvē.

Nacionālās uzbeku virtuves restorāna Čaihana Sato izveidē Rīgā ieguldīti 300 000 eiro jeb 210 000 latu, šodien žurnālistus informēja restorāna pārstāvji.

Restorānu Čaihana Sato pārvaldošā kompānija SIA Restconsult restorāna izveidē ieguldītās investīcijas plāno atpelnīt trīs gados. Līdz 2011.gada beigām pārvaldītāji plāno sasniegt aptuveni 0,2 miljonus latu lielu apgrozījumu. Savukārt 2012.gadā Čaihana Sato apgrozījumu plānots divkāršot, sasniedzot pusmiljona latu apgrozījumu, informēja uzņēmuma Restconsult valdes loceklis Aleksandrs Slobins.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados Latvijā novērota pastiprināta interese par uzbeku virtuvi, kas popularitātes ziņā jau tuvojas japāņu un ķīniešu virtuvei.

«Tomēr pasniegt Latvijā uzbeku nacionālo virtuvi precīzi tādā izpildījumā, kāda tā ir Uzbekistānā, nav vienkārši atšķirīgo nacionālo īpatnību dēļ. Esam izstrādājuši ēdienkarti, pielāgojot to Latvijas iedzīvotāju gaumei,» stāstīja Slobins, norādot, ka visi pamatprodukti tiek ievesti no Āzijas un Uzbekistānas. Taču nākotnē iespējama sadarbība arī ar Latvijas lauksaimniekiem un zemniekiem, zaļumu, augļu un gaļas piegādēs.

Uzbekistānas valdība ir apstiprinājusi 10 Airbus laineru iepirkumu par 1.14 miljardiem dolāru, ziņo aģentūra AFP.

Aviolaineru pasūtījumu veikusi valstij piederoša kompānija Uzbeku aviolīnijas, paredzams, ka jaunās lidmašīnas tiks saņemtas līdz 2016. gadam. Iepriekš 2007. un 2008. gados Uzbeku aviolīnijas ir noslēgušas līgumus par četru Boeing 767-300 piegādi 2013. gadā, un divu Boeing 787 Dreamliner piegādi 2014. gadā. Pašlaik aviosabiedrības flotē bez Boeing un Airbus ir arī britu RJ85 un Krievijas izcelsmes lidmašīnas. Uzbeku aviolīnijas veic lidojumus uz 40 pasaules valstīm.

Sava tēva dzimtenē Uzbekistānā biju pagājušā vasarā, un tā bija trešā reize, kad viesojos šajā zemē. Pēdējo reizi tur ciemojos, kad man bija 12 gadi. Šajā reizē Uzbekistānā pavadījām divas nedēļas, kuru laikā apciemojām tur dzīvojošos radus, bijām tēva vecāku piemiņas vietā, izbaudījām dabas skaistumu un apskatījām virkni vēsturisku vietu. Eiropiešiem neierasto pieredzi pastiprina cilvēku savstarpējās attiecības, kas balstās cieņā vienam pret otru.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jārēķinās, ka Uzbekistānā vasarās ir ļoti karsti, gaisa temperatūra ēnā var sasniegt pat +48 grādus. Es tur biju jūnija sākumā, kad termometra stabiņš ēnā aizsniedzās līdz +42 grādiem. Par spīti faktam, ka pa pusei esmu tatāriete, pa pusei krieviete, slikti panesu karstumu, tādēļ pilnībā ievēroju vietējo sieviešu ģērbšanās ieražas ne tikai, lai izrādītu cieņu, bet arī lai patvertos no saules. Valkāju viegla materiāla (lina, kokvilnas) drēbes, kas nosedz ādu un uz galvas liku lakatu. Ļoti spilgti atceros dienu, kad ar tēti apciemojām manu vecvecāku atdusas vietu, kas atrodas kalnos, kas robežojas ar Tadžikistānu. Tur pavadījām daudz laika, bet karstums bija neciešams, jo kalnos nebija ēnas. Tajā brīdī es pirmo reizi līdz mielēm izbaudīju meditācijas spēku, jo iepriekš man tas nebija izdevies. Es sēdēju svelmē un koncentrējos uz elpošanu, nevis ķermeniskām sajūtām. Man radās ilūzija, ka laiks ir apstājies, un palika vieglāk.

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes laikā, kur tika skatīts jautājums par abu Valsts prezidenta amata kandidātu - pašreizējā prezidenta Valda Zatlera un Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) - atbilstību Valsts prezidenta amata ieņemšanai, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) atgādināja V. Zatleram par jautājumiem, kas viņam tika uzdoti komisijā pirms ievēlēšanas amatā.

Citi deputāti Zatleram nekādus jautājumus neuzdeva, turpretī V. Orlovs vaicāja, vai Valsts prezidents atceras sēdi pirms četriem gadiem un kas viņam tajā taujāts. V. Zatlers atbildēja, ka toreiz viņam jautājumu uzdevis deputāts Ainars Latkovskis (V). Gan pats A. Latkovskis, gan V. Orlovs DB atzina, ka jautājumi toreiz bijuši saistīti ar pacientu «pateicībām», ko V. Zatlers kā ārsts esot saņēmis.

Nekāda zemteksta jautājumam gan neesot bijis, DB atzina V. Orlovs. Viņš vienkārši gribējis noskaidrot, vai Valdim Zatleram ir palikusi atmiņā pirmā Mandātu un ētikas komisijas sēde. V. Orlovs norādīja, ka Saskaņas centra frakcija šodien turpinās spriest par abiem kandidātiem, taču deputātu vidū viedokļi par tiem dalās, tāpat kā sabiedrībā.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Veikalu tīkls SIA Maxima Latvija sadarbojas ar SIA Leversa, kuras izplatīto konservēto gurķu tirdzniecību šodien apturēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), informē SIA Maxima Latvija komunikāciju speciālists Jānis Beseris.

Beseris apliecina, ka Maxima veikalos var iegādāties SIA Leversa izplatītos konservētos gurķus, taču veikalos nopērkamie gurķi gan neesot pārmarķēti.

Šobrīd Maxima Latvija veic noliktavu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka veikala pircēju grozos nenonāk PVD konstatētie Marinēti gurķi ungāru gaumē, kuriem ir beidzies derīguma termiņš.

Mūsu veikalos neatrodas šīs firmas izplatītie konservētie gurķi, uz kuru vākiem ir uzlīmēts zaļš papīrs, kuru noplēšot var redzēt, ka vāks daļēji pārkrāsots. Veikalā esošie gurķi ir ar oriģinālmarķējumu, uzsver Beseris.

Ja tomēr veicot noliktavu pārbaudi, tiks atklāta bojātā konservēto gurķu partija, tad SIA Maxima Latvija arī domās, ko darīt tālāk ar šiem sadarbības partneriem, stāsta Beseris.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Vakar jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis noslēguma pasākumu topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pavadīja kopā ar paša piesaukto oligarhu, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru.

ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA apgalvoja, ka vakar Jaunā viļņa noslēgumā restorānā notikušajā ballītē Šlesers Zatleram blakus apsēdies neaicināts. Holma neizslēdza, ka notikušais varētu būt provokācija, jo tūlīt parādījies fotogrāfs un iemūžinājis abus politiķus sarunājamies.

Kā skaidroja Holma, konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans uzaicinājis eksprezidentu uz pasākumu saņemt medaļu, kas piešķirta arī komponistam Raimondam Paulam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Šleseram un vēl kādam.

Zatleram sākumā blakus sēdējis Šenkmans. Kad viņš uz brīdi savu vietu atstājis, tajā neaicināts apsēdies Šlesers. «Viņi pārmija pāris vārdus par festivālu, un ar to šī epizode beidzās. Vienkārši Šlesers apsēdās ne savā vietā,» teica eksprezidenta pārstāve, «vai tā bija provokācija, grūti teikt. Bet bija aizdomīgi, ka fotogrāfs parādījās tieši uz šo brīdi».

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Bruņinieku ielas posms no Brīvības ielas līdz K. Barona ielai Rīgā ir kā nosēts ar dažādiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem.

Izstaigājot vien divus kvartālus, ir iespējams atrast divus uzbeku restorānus, divus skaistuma un veselības centrus, kuros izmanto krio terapijas metodes, kāzu tērpu salonu, kurpnieka darbnīcu un uz pāris stundām pazust galda spēļu mekā. Šo pakalpojumu sniedzēju vietu vidējais vecums ir aptuveni astoņi gadi, cienījamākajā vecumā ir veikals un kafejnīca Kafija, kam mūžs pārsniedz 24 gadu slieksni.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tā kā šis Bruņinieku ielas nogrieznis atrodas blakus Rīgas centrālajai maģistrālei – Brīvības ielai, tuvumā ir ļaužu apmeklētas vietas – Dailes teātris un Vidzemes tirgus, kā arī Natālijas Draudziņas ģimnāzija, par klientu skaitu uzņēmējiem sūdzēties nav nekāda pamata. Arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri mitinās namu pagalmos, var iztikt bez spožiem skatlogiem, garāmgājējiem ir sarūpētas pamanāmas izkārtnes, turklāt apmeklētājiem ir iespēja novietot savus spēkratus.

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums par gatavību kandidēt uz šo amatu atkārtoti vairs neļaus valdošajai koalicījai izvairīties no skaidras attieksmes paušanas, raksta Diena.

Opozīcija uzskata, ka Vienotībai un Zaļo un Zemnieku savienībai tagad būs vai nu jāpliecina atbalsts V. Zatleram, vai arī jānosauc iemesls, kāpēc deputāti nevarētu par viņu balsot un ir nolēmuši izvirzīt citu kandidātu.

Dienas veiktā Saeimas deputātu aptauja liecina, ka V. Zatleram pagaidām nav deputātu vairākuma atbalsta.

«Esmu gatavs runāt ar politiskajiem spēkiem par manu kandidēšanu šajās vēlēšanās,» vakar preses brīfingā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski teica V. Zatlers.

Viņš esot saņēmis daudzu iedzīvotāju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbalstu kandidēt nākamajam Valsts prezidenta vēlēšanu termiņam. V. Zatlers nolēmis kandidēt, lai «varētu turpināt iesākto darbu». Savu programmu nākamajiem četriem gadiem V. Zatlers prezentēs Latvijas Universitātē 19. aprīlī.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar lūgumu neizsludināt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu 1.septembrī.

Par to informē ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Ministrs uzskata, ka, neskatoties uz šā likumprojekta normas cēlo mērķi - ierobežot jauniešu alkohola patēriņu -, tas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību, veicinot nelegālā alkohola patēriņu un radot zaudējumus Latvijas tirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un viesnīcām.

«Kā tēvs atbalstu pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot alkohola lietošanu nepilngadīgiem jauniešiem. Vēl vairāk - skolēniem alkohola lietošana nav pieļaujama ne tikai 1.septembrī, bet gan visa gada garumā. Tajā pašā laikā man kā ekonomikas ministram nav pieņemama pašlaik virzītā ierobežojumu forma, jo tā negatīvi ietekmēs legālo uzņēmējdarbību un veicinās nelegālā alkohola patēriņu,» norāda Kampars.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram, vēlākais, trešdien ir jānosauc potenciālais premjerministrs, uzskata Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Pēc konsultācijām ar Tautas partiju, A. Šlesers atzina, ka LPP/LC izjūt zināmu rūgtumu par to, ka Tautas partija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību gāzusi Ivara Godmaņa valdību, tomēr LPP/LC neizslēdz iespēju strādāt Tautas partijas nominētā premjera Edgara Zalāna valdībā. A. Šlesers atgādina, ka LPP/LC jau 2007. gada nogalē paudusi gatavību atbalstīt E. Zalānu premjera amatā, taču Valsts prezidents toreiz valdības vadītāja amatu uzticējis I. Godmanim.

Tādēļ arī šoreiz izvēle par to, kuram uzticēt valdības veidošanu, ir jāizdara V. Zatleram, uzskata LPP/LC līdzpriekšsēdētājs A. Šlesers.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atzīst, ka pagaidām Tautas partija negatavojas atkāpties no prasības premjera amatam izvirzīt E. Zalānu. Pēc M. Segliņa domām, E. Zalāns varētu gūt arī Saeimas vairākuma atbalstu – viņa kandidatūru varētu atbalstīt gan I. Godmaņa valdību veidojošās partijas, gan Jaunais laiks, gan vēl kāda no opozīcijas partijām, proti, Saskaņas centrs vai Pilsoniskā savienība. Ideju par bezpartejisku premjeru M. Segliņš neatbalsta.

Latvijas Republikai ir ievēlēts jauns prezidents - Andris Bērziņš. Un tas šobrīd ir galvenais, neraugoties uz dažādām peripetijām, ažiotāžām un pat skandāliem.

Protams, jau ir dzirdami dažnedažādi izteikumi par to, ka, ievēlot par prezidentu Bērziņu, deputāti esot atriebušies Valdim Zatleram par viņa soli, rosinot atlaist Saeimu, ka viņš esot oligarhu ieliktenis utt. Vistālāk attiecībā uz šādiem izteikumiem droši vien ir gājusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, paziņojot, ka Bērziņa ievēlēšana Valsts prezidenta amatā esot solis atpakaļ politikas neatkarībā no oligarhiem. Skaļi teikts!

Acīmredzot šajā kontekstā ir vērts atgādināt dažu labu vēsturisku notikumu. Pirmkārt, kad par Valsts prezidenti ievēlēja jau minēto Vīķi-Freibergu, ļoti liela sabiedrības daļa bija neizpratnē - kāpēc gan teju pēdējā brīdī no Kanādas atbraukusi kundzīte būtu jāieceļ prezidentes godā… Šķiet, nevienam nav jāatgādina, ka dažu gadu laikā viņa kļuva par atjaunotās Latvijas vēsturē tautas visvairāk mīlēto politiķi. Savukārt pirms četriem gadiem pietiekami liela daļa politiķu ar putām uz lūpām stāstīja, ka Zatlers nekādi nevarot būt prezidents, jo viņš taču ir oligarhu ieliktenis, turklāt pats atzinis, ka, būdams augstas raudzes ārsts, no saviem pacientiem ņēmis «pateicības». Tieši tie paši politiķi vakardienas Saeimas sēdē apgalvoja, ka tieši Zatlers esot vienīgā pareizā izvēle prezidenta postenim. Un nevar jau arī noliegt - Zatlers šobrīd ir kļuvis par tautas favorītu, tiesa, šo godu baudot vien dažas pēdējās dienas - kopš sava paziņojuma, ka Saeima jāatlaiž. Cerams, līdzšinējais prezidents turpinās sevi pierādīt kā tiešām spēcīgu, progresīvi domājošu politiķi, kandidējot nākamās Saeimas vēlēšanās, kas gaidāmas, visticamāk, jau šā gada rudenī.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Baltkrievija ir ieinteresēta veidot Latvijā abu valstu kopuzņēmumus trolejbusu, autobusu un tramvaju vagonu ražošanai.

Šādu priekšlikumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram izteicis Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs, kurš pirmdien ieradies vizītē Latvijā.

Sarunā ar prezidentu galvenā uzmanība bijusi pievērsta ekonomisko attiecību veicināšanai, izmantojot abu valstu infrastruktūru, tostarp Latvijas ostas.

Zatlers arī paudis gandarījumu par Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecību pozitīvo dinamiku un ar Martinovu pārrunājis Eiropas Savienības tirgus piedāvātās iespējas. Prezidents uzsvēris arī nepieciešamību tuvināt Eiropas Savienības un Baltkrievijas likumus un aicinājis Baltkrieviju apsvērt nāvessoda moratoriju.