Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Rīgas Centra rajona tiesa ir apmierinājusi basketbolista Gata Jahoviča pieteikumu un pasludinājusi viņa maksātnespēju, DB uzzināja tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka uz maksātnespējas pieteikuma brīdi G.Jahoviča kopējais parāda saistību apjoms, kurām iestājies apmaksas termiņš bija vairāk nekā 26 tūkst.Ls, bet kopējais parāda saistību apjoms – 415,4 tūkst. Ls.

Saskaņā ar mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānu norādītie kreditori ir AS Aizkraukles banka, SIA Swedbank Līzings, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, AS Latvijas Krājbanka, AS „Parex Banka”, Valsts ieņēmumu dienests un kāda privātpersona. Plānā ir ietverta G.Jahovičam piederošās kustamās mantas pārdošana.

Tiesa par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama pieteikuma iesniegšanas diena, proti, 2010.gada 1.marts.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi SIA Arēna Rīga pieteikumu ar kuru tika lūgts atzīt sporta klubu Barons par maksātnespējīgu.

Tiesa tomēr atzinusi, ka pieteikums iesniegts pamatoti, taču kopš lietas ierosināšanas esot mainījušies kādu apstākļi un tāpēc sporta klubs ir atzīts par maksātspējīgu, Db uzzināja tiesā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada 11.decembrī pēc Arēna Rīga pieteikuma tiesa ierosināja Barons maksātnespējas lietu.

Kā Db iepriekš stāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidroja, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazinājusi nomas maksu, ko I.Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc SIA Arēna Rīga pieteikuma ierosinājusi sporta kluba Barons maksātnespēju, liecina informācija maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kā Db pastāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidro, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazināja nomas maksu, ko Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Kā liecina informācija portālā tiesas.lv, lieta tiesā saņemta 8.decembrī.

Savukārt Arēna Rīga direktors Edgars Buncis Db norādīja, ka viņi ir izšķīrušies par šādu soli, jo gada laikā Barons nav spējis nomaksāt īri par arēnas izmantošanu. Viņš arī skaidro, ka vienā vēstulē, kura nosūtīta Arēnai Rīga, Barons norādot, ka atzīst savu parādu, bet kad pienāk laiks maksāt neliekas ne zinis, šis arī bijis viens no iemesliem, kāpēc iesniegts maksātnespējas pieteikums, jo neredzēja citu variantu kā komunicēt ar parādnieku. Kopumā Barons esot palicis parādā aptuveni 40 tūkstošus latu. E. Buncis arī piebilda, ja izrādīsies, ka Barons ir maksātspējīgs, tad viss būšot kārtībā un klubam tikai atliks samaksāt savu parādu.

Rīgas Centra rajona tiesa basketbolista Gata Jahoviča maksātnespējas lietas izskatīšanu atlikusi uz 19.aprīli.

Lietas izskatīšana esot atlikta, jo G.Jahovičs neesot ieradies tiesā slimības dēļ, DB uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikumu G.Jahovičs tiesā iesniedza 3.martā. Lieta tiesā vēl pēc būtības nav izskatīta. Savukārt tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis norādīja, ka basketbolista maksātnespējas pieteikums esot pamatots ar Maksātnespējas likuma 151.pantu. Tas noteic maksātnespējas procesa piemērošanu fiziskai personai, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5 tūkst. Ls vai arī tai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 tūkst. Ls.

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Neviens Rīgas Dinamo spēlētājs pērn nav saņēmis algu, kas ir mazāka par 6000 eiro mēnesī. Turklāt tā ir pati mazākā summa, vidējā alga ir krietni lielāka, un dažs labs no galvenajiem spēlētājiem, iespējams, pelna pat miljonu sezonā, sestdien vēsta laikraksta Diena izdevums SestDiena.

Saskaņā ar Dinamo līdzīpašnieka Jura Savicka stāstīto superkluba dotēšanā līdz šim ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro, un finansiālas atdeves nav bijis faktiski nekādas. «Citi saka, ka pēc 10 gadiem pārdošu klubu un nopelnīšu briesmīgu naudu, bet tas ir futūristisks skatījums. Ja tagad kāds man teiktu, ka dod 25 miljonus, vēl pieliktu klāt kādus procentus un es zinātu, ka tas ir nopietns cilvēks, kurš projektu turpinās, klubu pārdotu, izejot no projekta ārā, atgūstot ieguldīto. Taču nopietnu piedāvājumu nav. It kā bija viens no Krievijas, taču nav pārliecības, ka Dinamo pēc dažiem gadiem nepazudīs. To mēs negribam, jo tas tomēr ir mūsu lolojums,» stāstījis J. Savickis. Viņš vairāk skatoties valsts un pašvaldības virzienā, cerot, ka pēc vēlēšanām tās varētu klubu pārņemt un uzturēt.

Tēma, vai valsts uzņēmumi drīkst daļu no nopelnītā tērēt ziedojumos, kļuva aktuāla ekonomikas krīzes rītausmā jeb pirms dažiem gadiem. Vispārējā finanšu trūkuma dēļ, tika pieņemts lēmums publiskā kapitāla uzņēmumiem un organizācijām liegt atbalstīt sportu, kultūru, sociālos projektus utt.

Viens no tā laika redzamākajiem upuriem bija basketbola klubs ASK, kas tika «atbrīvots» uzreiz no visiem galvenajiem finansētājiem – finanšu nespējīgās Parex bankas, Rīgas Domes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – un aizgāja nebūtībā.

Laiki mainās, valsts kļūst šķietami turīgāka, un iepriekš pieņemtās normas atkal ir atceltas. Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka valsts uzņēmumi ik gadu kļūst aizvien dāsnāki. Ja pirmskrīzes laikā kopumā tika ziedoti 1,2 miljonu latu, tad 2009. un 2010. gadā attiecīgi 7,4 un 5,6 miljonu latu. Dāsnākais ziedotājs ir Latvijas Valsts meži (LVM). Pērn nepilna puse no visas naudas ziedota sportam - 42.3%, trešdaļa – sociālajai palīdzībai (34.5%) un pavisam nedaudz kultūrai (14.2%) un citiem mērķiem.

Taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify piesaistījusi papildu finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā no vairākiem starptautiskiem investoriem - latviešu investīciju fonda Rubylight (Odnoklassniki un Ask.fm investori), Adcash (viens no pasaules lielākajiem reklāmas tīkliem) un Londonas investīciju fonda TMT Investments.

Taxify Latvijas reģionālais vadītājs Juris Krūmiņš norādīja: «Pašreiz mēs nodrošinām 500 lincencētus taksometrus Rīgā.»

Taxify mobilo aplikāciju var lejupielādēt bez maksas viedtālruņu lietotāji. Taxify darbojas uz Android un iOS ierīcēm, arī no mobilā interneta pārlūkprogrammas. Lietotāji var izvēlēties taksometru, pamatojoties uz distanci, cenu, auto modeli un lietotāju reitingiem. Pēc pasūtījuma apstiprināšanas, lietotājs var redzēt, kā taksometrs ierodas kartē, reālajā laikā.

Taxify tika dibināts 2013. gadā un pašlaik darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, un plāno uzsākt darbību četrās jaunās valstīs tuvākajos mēnešos.

Starptautiskajai konferencei Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pieteicies rekordaugsts dalībnieku skaits.

Lai gan līdz konferencei 7.novembrī ir vēl divas nedēļas, tai reģistrējušies vairāk nekā 300 iesācējuzņēmumi (startup), investori, nozares profesionāļi un starptautiskie mediji no vairāk nekā desmit pasaules valstīm. Liela interese ir arī par TechHub Academy meistarklasi, kur jaunos uzņēmējus mentorēs investori no Silīcija ielejas.

Konferences galvenā tēma ir MONEY GOES WHERE TALENT GROWS jeb Nauda seko talantiem, uzsverot, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strauji attīstās visā pasaulē, ne tikai Silīcija ielejā ASV, un investori ir gatavi ieguldīt jaudīgās idejās un talantīgās komandās, lai kur tās atrastos. Dagnija Lejiņa, Silicon Valley Comes to the Baltics vadītāja uzsver: «Inovācijas ir globālas un veiksmīgas tehnoloģiju startup kompānijas var izveidot jebkur pasaulē. Rīgai un Baltijas reģionam ir lielas iespējas kļūt par reģionālo startup un finansējuma magnētu. Konference noteikti palīdzēs veidot vēl ciešākas attiecības ar Silīcija ieleju ASV un pievērst starptautisku investoru uzmanību. Jau pieredzējušie uzņēmumi piedalās, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, turpretī jauni startup meklē iespēju gūt pieredzi un atsauksmes, noķert investorus aiz rokas kafijas pauzē.»

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls ASKfm tiek uzskatīts par pasaulē lielāko. DB intervijā skaidro, kāpēc IAC nopirka Latvijas ASKfm

ASKfm – tam ir vairāk nekā 150 miljoni lietotāju vairāk nekā 150 valstīs, un vidēji katru minūti platformā tiek uzdoti 20 tūkstoši jautājumu. ASKfm pārdošanas darījums, kura apjoms netiek atklāts, visdrīzāk ir vislielākais Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu (start-

up) nesenajā vēsturē. ASKfm izpilddirektore Andrea Kutraita (Andrea Cutright) intervijā DB atklāj iemeslus, kāpēc starptautiskā mediju un interneta kompānija IAC izvēlējās papildināt savu portfeli ar šo kompāniju un kā citiem Latvijas startup sagatavoties līdzīgiem panākumiem.

Kā IAC izlēma iegādāties Latvijas startup ASKfm?

IAC pārņēma kontrolpaketi kompānijā, jo saredzēja lielisku potenciālu turpināt attīstīt pārsteidzošo biznesu, kas jau lepojas ar 150 miljoniem lietotāju visā pasaulē. Līdzīgi ASKfm komanda apzinājās iespēju attīstīt kompāniju, lai pilnībā sasniegtu tās potenciālu, papildinot ar IAC kompetenci biznesa attīstīšanā globālā mērogā.

Valstī peldbaseinu skaits ir nepietiekams, to būvniecībai trūkst sasaistes ar valsts sporta infrastruktūras attīstības politiku

Tā DB norāda Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs, akcentējot, ka Latvijā ir mazāk par 40 peldbaseiniem, no tiem lielākā daļa Rīgā un tās rajonā. Galvaspilsētā ir trīs 50 metru garu celiņu peldbaseini, kas ir arī vienīgie tāda tipa objekti valstī, - Ķīpsalā, Elektrum Olimpiskajā centrā un ASK sporta klubā.

«Gan no iedzīvotāju interešu, gan no peldēšanas sporta attīstības viedokļa ar to ir par maz,» vērtē A.Platonovs. Viņš piebilst, ka sacensību prasībām atbilst tikai Ķīpsalas baseins - vienīgais ar astoņiem celiņiem un pietiekamām tribīnēm. Bet arī tas tikai daļēji pielāgojams mūsdienu sporta baseinu normām. A.Platonovam ir skumji noskatīties, ka, piemēram, Jelgavas specializētā peldēšanas skola, kas ir viena no lielākajām Latvijā un sagatavojusi olimpisko spēļu dalībniekus, joprojām trenējas Latvijas Lauksaimniecības universitātes peldbaseinā, kas savu atklāšanu piedzīvoja 1966. gadā. «Neiedomājami, ka pilsētā ar ap 60 000 iedzīvotāju un ļoti spēcīgām peldēšanas sporta tradīcijām jāsamierinās ar 50 gadus vecu padomju arhitektūras pieminekli. Līdzīga situācija ir Jūrmalā - pilsētā ar lielu iedzīvotāju skaitu joprojām nav pieklājīga peldbaseina,» teic A.Platonovs.

Latvijas vicečempioni basketbola klubs Barons/LMT parakstījis līgumu ar Latvijas valstsvienības kapteini Uvi Helmani, ziņo sportacentrs.

Līdz šim par spēlēšanu Barons/LMT komandā interesi izrādīja Edijs Šlesers, Raimonds Feldmanis, Artūrs Strēlnieks, Artūrs Brūniņš, Ivars Timermanis, Haralds Kārlis, Rūdolfs Rozītis, Mārtiņš Jaunzems un Raitis Grafs.

Helmanis pagājušajā sezonā spēlēja ASK Rīga sastāvā. Baltijas basketbola līgas 23 spēlēs viņš vidēji laukumā bija 26 minūtes, guva 10.4 punktus, izcīnīja 4.0 atlēkušās bumbas, sasniedzot arī 38.7 procentu precizitāti trīspunktniekos. LBL 23 spēlēs Helmanis vidēji guva 9.6 punktus, izcīnīja 4.0 atlēkušās bumbas.