Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Atsākušies Brasas tilta pārbūves darbi, kurus plānots pabeigt 2023. gadā, informē Rīgas dome.

Brasas tilta pārbūve ir nozīmīgs notikums, kurš tiek gaidīts jau kopš 2019. gada maija, kad būvdarbi tika apturēti, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros tiek veikta pilnīga tilta pārbūve, nevis jau esoša tilta atjaunošana.

"2022.gada 10. maijā Ministru kabinets atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Brasas tilta pārbūvei. Šis ir apliecinājums, ka Rīgas domes sadarbība ar valdību nes konkrētus rezultātus - piešķirtā aizdevuma apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni eiro," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta būvniecība notiek pakāpeniski, lai darbu laikā iedzīvotāji varētu turpināt izmantot sabiedrisko transportu. Šādos apstākļos ļoti būtiski ir sekot līdzi drošības līmenim, tādēļ tiltam nepārtraukti tiek veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Konstatējot bīstamas svārstības, Brasas tilts sabiedriskajam transportam tiks slēgts. Pērn tika demontēta viena Brasas tilta puse, lai otru netraucēti varētu turpināt izmantot sabiedriskais transports. Uzsākot Brasas tilta pārbūvi, vispirms izbūvēs demontēto pusi, bet pēc tam demontāžu un izbūvi veiks tilta otrai pusei.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija.

Pieteikumus pretendenti var iesniegt līdz 28.novembrim.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, prakse liecina, ka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pavasarī Vanšu tiltam daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles birojs norādījumiem, kopš tā laika kāpnes ir norobežotas.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

SIA «Inženierbūve» veiktās Zemitāna tilta kāpņu inspekcijas rezultāti uzrāda, ka kāpņu stāvoklis no nestspējas viedokļa ir pietiekams gājēju slodzes uzņemšanai, bet ir neapmierinošs kāpņu margu stāvoklis, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksme departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Līdz ar to departaments uzdevis pilnsabiedrībai «Daugavas labā krasta uzturētājs», kas nodrošina transporta būvju ikdienas uzturēšanu, norobežot bīstamās zonas un veikt atsevišķu bīstamo konstrukciju demontāžu, kas jau esot izdarīts. Papildus tiek plānota norobežojumu uzstādīšana uz kāpnēm, lai norobežotu gājēju piekļūšanu kāpņu margām.

Tilta pēdējā speciālā inspekcija tika veikta 2016.gadā, kuras laikā konstatēts, ka tiltu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm. Kā pauž departaments, inspekcijas slēdzienā tika norādīti bojājumi, kurus nenovēršot, samazināsies tilta kalpošanas laiks vai pazemināsies satiksmes drošība, taču lai novērstu konstatētos defektus, nodrošinātu tilta ilgmūžību un garantētu drošu satiksmi, nepieciešams izstrādāt tilta atjaunošanas būvprojektu.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi un apspriedi ar piegādātājiem par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi, pārbūvi un autoruzraudzību.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast būvnieku, kurš veiks Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonas ietvaros. Darbu izpildei plānots atvēlēt astoņpadsmit mēnešus. Plānots, ka finanšu avots būvniecības realizācijai, tiks saņemts no pašvaldības budžeta un investīciju programmas.

Šobrīd arī ir izsludināta apspriede ar piegādātājiem projektam “Vanšu tilta būvprojekta izstrāde, pārbūve un autoruzraudzība”. Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem un sniegt priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Iepirkumu plānots izsludināt pēc apspriedes noslēgšanās un saņemto priekšlikumu izskatīšanas.

Lai novērstu negadījumus Vanšu tilta ekspluatācijā, lemts slēgt tilta kāpnes Daugavas labajā pusē, vienlaikus daļēji ierobežojot arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Satiksmes departamentā informēja, ka no Vanšu tilta kāpnēm (lejteces pusē, labajā krastā) vakar ap plkst.16 atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks. Kāpņu sānu bloks ar kāpņu konstrukciju ir savienots ar metāla ieliekamajām detaļām un savā starpā sametināts. Ilgstošas ekspluatācijas gaitā mezgls ir korodējis un straujas gaisa temperatūras izmaiņu dēļ (dažu stundu laikā temperatūra izmainījās no mīnus 15 grādiem pēc Celsija līdz nullei grādiem), mezgls zaudēja savu noturību un lielā pašsvara dēļ atdalījās no kāpņu konstrukcijas.

Lai noteiktu faktisko kāpņu konstrukcijas stāvokli un turpinātu kāpņu ekspluatāciju, Satiksmes departaments steidzamības kārtā veic kāpņu konstrukcijas tehnisko inspekciju.

Lai arī Zemitāna tilts ir nonācis tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka lielo bedru dēļ uz tā nācies samazināt atļauto braukšanas ātrumu, pilnīga tilta pārbūve nav gaidāma ātrāk kā 2021.gadā.

No šodienas uz Jorģa Zemitāna tilta abos braukšanas virzienos maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir noteikts 30 kilometri stundā. Ierobežojumi noteikti saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz tilta veidojas straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai gan Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzdevis pilnsabiedrības «Daugavas labā krasta uzturētājs» nodrošināt pastiprinātu tilta brauktuves stāvokļa kontroli, lai nekavējoties veiktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu, būtiski uzlabojumi tiltam nav gaidāmi ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Kā informēja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Zemitāna tilta visu konstrukciju speciālā inspekcija ir veikta 2018.gada vasarā. Inspekcijas tehniskās atskaites slēdzienā noteikts, ka tilta nestspējas stāvoklis ir apmierinošs, tomēr, ņemot vērā konstatēto vizuālo defektu apjomu, tiek rekomendēta tilta atjaunošana vai pārbūve trīs gadu laikā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Augusta Deglava ielas pārvada remonta pabeigšanai būs nepieciešams sludināt jaunu iepirkumu, taču pagaidām ir grūti prognozēt, kādas būs papildus veicamo darbu izmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš apstiprināja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ļāvis atsākt Deglava ielas pārvada remontdarbus, taču aktīvi remontdarbi uz tā joprojām nenotiek.

«Ir izstrādāti grozījumi būvprojektā, ņemot vērā atklātos papildus nepieciešamos darbus. Patlaban veicam cenu aptauju par šiem papilddarbiem un šīs nedēļas laikā ceram pabeigt saņemto piedāvājumu izvērtēšanu,» sacīja Reinbahs, norādot, ka cenu aptaujas uzvarētājam būs nepieciešams stiprināt tilta balstus, lai noņemtu turas, kas patlaban balsta tiltu. Otrs būvnieku uzdevums būs tilta balstus iekonservēt uz ziemas periodu, kas nozīmē, ka šogad, pretēji plānotajam, tilta remonts pabeigts netiks.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.