Exxon Mobil, kas ir pasaulē lielākā naftas kompānija biržā, uzrādījusi vājākus ceturkšņa darbības rezultātus, nekā prognozējuši analītiķi. Kompānijas finanses ietekmēja naftas un dabasgāzes ražošanas apjomu samazināšanās, vēsta Reuters.

Kompānijas peļņa sasniedza 15,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 5,22 miljardiem dolāru vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Exxon Mobil šā gada otrajā ceturksnī ražoja vidēji 4,15 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 5,6% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Ražošanas apjomu kritums skaidrojums ar zemākām naftas cenām.

Kompānijas peļņu ietekmēja arī Exxon Mobil ķimikāliju struktūrvienības Japānā pārdošana, kas naftas giganta ceturkšņa peļņai pienesa 8,4 miljardus ASV dolāru.

Atskaitot minēto darījumu, Exxon Mobil peļņa otrajā ceturksnī bija 1,8 ASV dolāri uz vienu kompānijas akciju. Analītiķi kompānijai bija prognozējuši peļņu 1,95 ASV dolāru apmērā uz vienu Exxon Mobil akciju.

ASV žurnāla Fortune izveidotā 500 lielāko kompāniju sarakstā esošie uzņēmumi pēro gadu noslēguši ar rekordlielu peļņu – 825 miljardiem ASV dolāru. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn kompāniju peļņa augusi par 16%.

Žurnāls norāda, ka, neskatoties uz recesiju un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ASV kompānijas turpina audzēt peļņu. «Pretēji ASV ekonomikai, kompānijas demonstrējušas pārsteidzošu piemērošanās spēju,» akcentē Fortune.

Fortune saraksta 500 kompānijas visā pasaulē kopumā nodarbina 25,8 miljonus cilvēku. ASV šīs kompānijas nodarbina gandrīz 17 miljonus cilvēku un netieši ietekmē miljoniem citu kompāniju darbinieku.

Žurnāla izveidotā saraksta galvgali ieņem naftas gigants Exxon Mobil. Pērn kompānijas apgrozījums bijis 453 miljardu ASV dolāru apmērā. Otrajā vietā iekļuvusi mazumtirdzniecības veikalu ķēde Wal-Mart (447 miljardu dolāru liels apgrozījums), bet trešajā - Chevron ar 245 miljardu dolāru lielu apgrozījumu.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Piecas pasaulē lielākās naftas pārstrādes kompānijas šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājušas gan savu izdevumu apmērus, gan ražošanas apjomus, reaģējot uz pieprasījuma un cenu kritumu tirgū, raksta "Reuters".

Degvielas pieprasījums pasaulē sarucis par vairāk nekā 30%.

Vairāku naftas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka pieprasījums arī tuvākajos ceturkšņos saglabāsies mazāks nekā pirms pandēmijas, ņemot vērā, ka cilvēki gan ceļo mazāk, gan dodas citos izbraucienos mazāk nekā iepriekš.

Vājais pieprasījums nozīmē, ka naftas ražotājiem ir jāpārskata savi biznesa plāni, norāda konsultāciju kompānijas "Alarez & Marsal" rīkotājdirektors Lī Maginnis.

"Exxon Mobil" plāno savas produkcijas apjomus plāno samazināt par 20% jeb 4,4 miljoniem barelu dienā, savukārt "BP" paziņojis, ka kopējos naftas ražošanas apjomus līdz 2030.gada beigām plāno samazināt par 1 miljonu barelu. Patlaban ražošanas apjomi sasniedz 3,6 miljonus barelu.

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Uz zemākas naftas cenas fona daudzas pasaules lielākās kompānijas vairs nesola tik lielu peļņas palielināšanos. Šādos apstākļos vairāki ļoti ietekmīgi investori lēmuši izdarīt likmes pret minētā sektora kompāniju vērtspapīriem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija liecina, ka uz pagājušā gada beigām gan pasaulslavenais investors Vorens Bafets (pareizāk sakot, kompānija Berkshire Hathaway), gan arī Džordžs Soross (jeb Soros Fund Management) izpārdevuši visas savu stūrēto uzņēmumu īpašumā esošās enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas.

Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway pagājušā gada ceturtajā ceturksnī līdz ar naftas cenas samazināšanos pārdevusi 41 miljonu Exxon akciju gandrīz četru miljardu ASV dolāru vērtībā. Agrāk šāds akciju skaits Berkshire Hathaway padarīja par vienu no lielākajiem minētās enerģijas kompānijas akcionāriem. Tāpat pagājušā gada izskaņā Bafeta vadītā kompānija lēmusi pārdot daļu savu ConocoPhillips un National Oilwell Varco akciju. Tiesa gan, leģendārais investors enerģijas nozarē saskatījis arī atsevišķas iespējas un iegādājies Phillips 66 un Kanādas naftas smilšu uzņēmuma Suncor Energy vērtspapīrus. Interesanti, ka Bafets palielinājis savus ieguldījumus IBM, Deere & Co un 21st Century Fox.

Britu valdība katram gadījumam jau priekšlaikus atsit apetīti British Petroleum kārotājiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no pasaulē lielākajām naftas kompānijām British Petroleum (BP) pēdējos gados ir piedzīvojusi neveiksmju ķēdi, kas to ir būtiski novājinājusi un padarījusi vārīgu pret iespējamiem pārņemšanas mēģinājumiem no konkurentu puses.

Nelaime nenāk viena

Ar tādu biznesa konsultāciju kompāniju kā Morgan Stanley u.c. palīdzību kompānija jau veic «kara spēles» oportūnisku pārpirkšanas piedāvājumu scenāriju izstrādei, ziņo Bloomberg. Ticamākie BP kārotāji visdrīzāk varētu būt ASV naftas kompānijas Exxon Mobil un Chevron.

Britu naftas milzim veiksme uzgrieza pakausi pirms pieciem gadiem, kad tās Makondo atradnēs Meksikas līcī notika traģiskā eksplozija, izraisot vērienīgu ekoloģisko katastrofu. BP dažādās soda naudās un kompensācijās ir izmaksājusi 41,5 miljrd. USD, lēš The Guardian. Drīzumā ASV tiesai jānāk klajā ar vēl vienu spriedumu, kas par nodarīto piesārņojumu varētu no BP prasīt vēl 13,7 miljrd. USD. Kompānija tiesai jau pieteikusi pieļaujamās soda naudas griestus – 2,3 miljrd. USD, jo augstāka summa tās ASV meitas kompāniju nostādīs maksātnespējas priekšā, raksta Ņūorleānas The Times Picayune.

Naftas kompānijas Saudi Aramco akcijas cena ceturtdien turpināja pieaugt, un uzņēmuma vērtība sasniedza Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana iepriekš gaidītos 2 triljonus dolāru.

Pirmajā tirdzniecības dienā akcijas cena uzlēca par 10%. Ceturtdien akcijas cena pieauga vēl par gandrīz 10%, taču tad kāpums nedaudz atslāba un pieaugums bija aptuveni 5%.

Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP. Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

DB jau rakstīja, ka šis ir vēsturisks mirklis, jo pavērsies viena no pašām ietekmīgākajām un slepenākajām kompānijām pasaulē, kas desmitiem gadu finansējusi Saūda Arābijas karaļnama ambīcijas.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Naftas kompāniju akciju iegāde gluži kā krītoša naža ķeršana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar krietni zemāku lielākās daļas izejvielu cenu laikmetu akciju mijēji pastiprināti atbrīvojas no dabas resursu ieguvējkompāniju vērtspapīriem. Tas ir saprotams, jo zemākas izejvielu cenas nozīmē, ka sarūk šo nozaru uzņēmumu ieņēmumi. Piemēram, naftas giganta Chevron akcijas cena, kopš pagājušā gada jūnijā aizsākās noturīgs naftas cenu kritums, ir sarukusi par 36%. Zemu naftas cenu laikā investoru skepses ēna gūlusies arī pār daudzām citām pasaules lielākajām naftas nozares kompānijām – Exxon Mobil akcijas vērtība šajā periodā ir sarukusi par 25%, BP – par 24%, Total – par 16% un Shell – par 12%. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s enerģijas sektora akciju indeksa vērtība kopš pagājušā gada jūnija ir samazinājusies jau vairāk nekā par 30%.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Akciju cenas pasaulē otrdien pārsvarā pieauga un kāpa arī eiro vērtība pēc Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību līderu vienošanās par 750 miljardu eiro vērta ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidošanu.

Vienošanās par šāda fonda izveidošanu, lai finansētu ES izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes, tika panākta ES samitā Briselē pēc intensīvām sarunām, kuras ilga vairāk nekā 90 stundas.

ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības...

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro.

Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.

Panāktā vienošanās veicināja akciju cenu kāpumu Eiropas biržās, tostarp Parīzē un Frankfurtē, kā arī eiro vērtības pret ASV dolāru palielināšanos līdz augstākajam līmenim kopš 2019.gada sākuma.

"BK Asset Management" analītiķe Ketija Liena sacīja, ka Eiropa veiksmīgāk nekā ASV atkalatvērusi savu ekonomiku, neizraisot strauju Covid-19 gadījumu kāpumu, un panāktā vienošanās palielinās ES ekonomikas impulsu.

"ASV ekonomikas perspektīvai kļūstot neskaidrākai, šie soļi spēcīgākas atveseļošanās nodrošināšanai ir cēluši un turpinās celt eiro vērtību," teica Liena.

Naftas kompāniju "Exxon Mobil" un "Chevron" akciju cenas pieauga attiecīgi par 7,2% un 5,1%, kamēr naftas cenas sasniedza četru mēnešu augstāko līmeni.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena pieauga par 2,4%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,6% līdz 26 840,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 3257,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 10 680,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6269,73 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 1,0% līdz 13 171,83 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,2% līdz 5104,28 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 2,8% līdz 41,96 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,4% līdz 44,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1448 līdz 1,1522 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2661 līdz 1,2733 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,27 līdz 106,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 90,41 līdz 90,49 pensiem par eiro.

Divi Ziemeļamerikas enerģētikas uzņēmumi pielikuši punktu savām slānekļa gāzes operācijām Polijā, ziņo BBC.

Talisman Energy no Kanādas un ASV naftas kompānija Marathon paziņojušas, ka tās vairs neinteresē, kā tika raksturots, potenciāli viens no lielākajiem slānekļa gāzes avotiem Eiropā.

Marathon lēmums esot balstīts uz neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast ogļūdeņražus tādā apjomā, lai tas būtu komerciāli izdevīgi.

Jāuzsver - Polija cerēja, ka slānekļa gāzes atradnes varētu aizstāt importu no Krievijas. Šo divu kompāniju aiziešana ir liels trieciens valsts ambīcijām.

«Polijas slānekļa gāze pastāv tikai plašsaziņas līdzekļos, jo patiesībā nekas nenotiek,» teicis enerģētikas eksperts Grzegorzs Pitels (Grzegorz Pytel).

Pirmo reizi kopš 2006. gada Ķīnas uzņēmumi izkrituši no saraksta, kurā iekļautas pasaules desmit lielākās kompānijas pēc tirgus vērtības, raksta Bloomberg.

To veicinājusi likviditātes krīze, zemāka izaugsme un lielākais ASV kompāniju akciju cenu pieaugums pēdējā desmitgadē.

Ķīnas naftas ražotājs PetroChina, kas vēl maijā bija sestā lielākā kompānija, šomēnes zaudējis 35 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, sarūkot līdz 214 miljardiem dolāru un ierindojoties 12. vietā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Tāpat Industrial&Commercial Bank of China nokritās par četrām vietām līdz 13. vietai, zaudējot 28 miljardus dolāru savas tirgus vērtības.

Rezultātā visas pirmās desmit vietas ieņem ASV kompānijas, jo iepriekšminēto uzņēmumu vietā ienācis ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Johnson&Johnson un finanšu gigants Wells Fargo & Co.

Naftas kompānijām smagākais periods vēl nav aiz muguras, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas un dabasgāzes cenām preču biržās ceļojot zemāk, jauns izpārdošanas vilnis skāris lielo pasaules energokompāniju akcijas. Piemēram, ASV enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas vērtība kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies gandrīz par 9% – līdz 74,63 ASV dolāru atzīmei. Gandrīz par 9% Ņujorkas biržā sarukusi arī Chevron Corporation akcijas vērtība. Gāžas arī cauruļvadu ražotāju akciju vērtība – kopš decembra sākuma, piemēram, ASV šāda uzņēmuma Williams akcijas cena ir sarukusi par 26%. Turklāt cenas sarūk ne tikai ASV enerģijas nozares kompānijām. Kopš šā mēneša sākuma Amsterdamas biržā Royal Dutch Shell akcija zaudējusi 12% savas agrākās vērtības. Savukārt Londonā par 10,5% minētajā periodā sarukusi BP akcijas vērtība. Par 10,4% samazinājusies arī Francijas Total akcijas cena.

Sliktāki uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītāji draud radīt jaunus satricinājumus pasaules finanšu tirgos

Mēdz runāt, ka visi procesi ekonomikā ir cikliski, taču katru kritumu noslēdz jauns pieaugums un otrādi. Tāpat ir dzirdēts, ka cikla aptuvenais garums sasniedz septiņus gadus, turklāt gandrīz šāds laika posms ir pagājis, kopš finanšu tirgu sabrukuma 2008. gada rudenī. Protams, cikla garums nav akmenī iecirsts, jo kādu saimnieciskās darbības procesu ietekmē cikls var pastiepties garāks, tāpat kā sarauties. Pateicoties tam, ka pasaules lielās centrālās bankas veic ekonomikas stimulēšanu ar iespaidīgām naudas injekcijām, tādējādi turot procentu likmes zemas, ļaujot lētāk realizēt dažādus projektus, teorētiski cikls šoreiz var pastiepties garāks.

Naftas giganta Saudi Aramco akcijas cena pēc tirdzniecības uzsākšanas biržā uzlēca par 10%, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums, kas ražo vairāk nekā desmitdaļu no kopējā pasaules naftas piedāvājuma, piesaistīja finansējumu 25,6 miljardu dolāru vērtībā.

Šodienas pieaugums par 10% nozīmē, ka uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz aptuveni 1,88 triljonus dolāru. Tādējādi Saudi Aramco patlaban ir visvērtīgākā kompānija pasaulē, taču tā vērtība ir zemāka nekā kroņprinča Muhameda bin Salmana lēstie 2 triljoni dolāru. Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP.

Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

TNK-BP visas akcijas gatavs iegādāties Rosneft, kas audzēs Krievijas valdības ietekmi pār energoresursu sektoru, bet akciju pārdevējiem atraisīs rokas jauniem projektiem.

Krievijas naftas kompānijas TNK-BP nākotne, šķiet, pilnībā būs saistīta ar valdībai piederošo naftas gigantu Rosneft. Proti, Rosneft izteikusi pirkšanas piedāvājumu abiem TNK-BP akcionāriem – britu naftas kompānijai BP un krievu miljardieru kontrolētajam konsorcijam AAR. Jāpiebilst, ka līdz šim TNK-BP nomocīja dziļi akcionāru strīdi, jo gan BP, gan AAR piederēja 50% TNK-BP akciju.

Šāds iznākums, šķiet, varētu apmierināt visas ietaisītās puses. Rosneft kļūst par pasaules energoresursu ieguves sektora gigantu (milzis gan Rosneft bija arī pirms šī darījuma). Savukārt BP atbrīvojas no mokošās sadarbības ar AAR un tiek pie milzīgiem līdzekļiem vismaz 25 miljardu ASV dolāru vērtībā (lieliska iespēja jaunām investīcijām), ko kompānijai dos Rosneft (daļa līdzekļu gan, ļoti iespējams, tiks dota Rosneft akciju veidā, var tikt solīti arī sadarbības līgumi). Līdzīgi ieguvumi ir arī AAR, kas, pēc darījumam pietuvinātu personu sniegtās informācijas, varētu no Rosneft dabūt 28 miljardus ASV dolāru. Sagaidāms, ka šis būs lielākais pārņemšanas darījums, ko veic kāda Krievijas kompānija, un otrs lielākais pārņemšanas darījums energoieguves jomas vēsturē (lielākais ir, kad Exxon pārņēma Mobil).

Otrdien Google mātesuzņēmuma Alphabet vērtība sasniegusi 570 miljardus ASV dolāru, tādējādi pārspējot Apple un kļūstot par vērtīgāko kompāniju pasaulē, raksta CNBC.

Apple tirgus vērtība otrdien bija aptuveni 535 miljardi ASV dolāru.

Pēdējā reize, kad Google bija vērtīgāka nekā Apple, bija 2010.gads, kad abu kompāniju vērtība bija mazāka nekā 200 miljardi ASV dolāru. Toreiz Apple nesen bija laidis pārdošanā savu pirmo iPad, jaunākais iPhone tirgū bija 3GS un lielākos pārdošanas apjomus veidoja Mac – aptuveni trešdaļu. Tolaik kompāniju vadīja Stīvs Džobss.

Google vadītājs toreiz bija Ēriks Šmidts, kurš nākamajā gadā atdeva vadības grožus uzņēmuma līdzdibinātājam Lerijam Peidžam. Kompānija toreiz bija aptuveni uz pusi mazāka nekā patlaban.

Laikā starp 2008. un 2010.gadu Google un Apple vairākas reizes mainīja līdera godu, taču tad Apple vērtība uzlēca no 180 miljardiem dolāru līdz vairāk nekā 650 miljardiem dolāru 2012.gada septembrī. Toreiz kompāniju vērtība atšķīrās par vairāk nekā 400 miljardiem ASV doolāru. 2011.gadā Apple pārspēja Exxon un kļuva par pasaulē vērtīgāko uzņēmumu.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Tehnoloģiju kompānija Apple aizvadītā gada pēdējo ceturksni noslēgusi ar peļņu 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā, kā arī minētajā laikā spējusi par 28% audzēt iPhone un par 48% iPad pārdošanas apjomus.

Tomēr šādi rezultāti izraisījuši investoru vilšanos, kuri bija cerējuši uz augstāku un straujāku peļņas kāpumu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, Apple peļņa augusi tikai par nepilnu vienu miljardu ASV dolāru.

Investoru satraukums veicinājis Apple akciju kritumu. Trešdien Apple akcijas vērtība bija samazinājusies līdz 461,3 ASV dolāriem, kas ir kritums 34% apmērā, kopš aizvadītā gada septembra, kad Apple akciju vērtība bija pārsniegusi 700 dolāru atzīmi.

Akciju kritums ceturtdien, pirms regulārās biržas tirdzniecības sesijas sākuma, «noslaucījis» 54,9 miljardus ASV dolārus no Apple tirgus vērtības. Kopš septembra Apple akciju tirgus kapitalizācija samazinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka Apple drīzumā varētu zaudēt savu pasaules vērtīgākās kompānijas statusu. Apple tuvākā sekotāja Exxon Mobil Corp. tirgus vērtība trešdien bija 413,5 miljardi ASV dolāri, savukārt Apple – 482,7 miljardi ASV dolāru.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena sasniegusi rekordaugstu atzīmi, pārspējot 2012. gadā sasniegto līmeni, jo investoru uzmanība ir vērsta uz jaunajiem produktiem, piemēram, liela ekrāna iPhone un rokaspulkstenim līdzīgai ierīcei, kas atkal var palielināt uzņēmuma ienākumus, raksta Bloomberg.

Apple akcijas cena pakāpās par 1,4% līdz 100,53 dolāriem. Iepriekšējais rekords bija 100,3 dolāri un tas tika sasniegts 2012. gada 19. septembrī – tieši pirms iPhone 5 tirgošanas sākšanas. Šajā gadā akcijas cena ir augusi par 25%.

Kopš 2007. gada, kad tirgū debitēja pirmais Apple viedtālrunis, uzņēmuma akcijas cena vairāk nekā septiņkāršojās, taču gada laikā pēc iPhone 5 izlaišanas akcija zaudēja trešdaļu savas vērtības, jo tirgus dalībnieki bažījās, ka uzņēmumam sāk trūkt ideju bez tā līdzdibinātāja Stīva Džobsa dalības. Tomēr cenas virziens atkal mainījās, un analītiķi paredz rekordlielus pārdošanas apjomus jaunajam iPhone, kas tirgū tiks laists šā gada nogalē.